Lidosta Rīga zaudējusi Londonas šķīrējtiesā apmēram trīs miljonus eiro Īrijas zemo cenu lidsabiedrībai Ryanair, kuras parādīšanos Rīgā kādreiz kā lielu panākumu pasniedza bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers.
Tikai 2014. gadā sāk noskaidroties, ko īsti nozīmējuši 2004. un 2007. gadā slēgtie līgumi starp lidostu Rīga un Ryanair. Tomēr arī tagad šie līgumi nav nodoti atklātībai. «Mūsu rīcībā esošajā tiesas spriedumā daudz kas ir aizkrāsots ar melnu krāsu, un mēs to komentēt nevaram,» Neatkarīgajai teica lidostu šajā lietā pārstāvošais advokāts Uģis Zeltiņš.
Cik saprotams no tā, kas atklātībā nodots, Ryanair pārliecinājusi tiesu par tādu līguma traktējumu, ka lidostas apņemšanās apkalpot Ryanair, iekasējot no aviosabiedrības 4,5 eiro par katru Ryanair pasažieri un vienu (!) eiro par katru apkalpoto lidmašīnu, esot Ryanair galīgās izmaksas Rīgā. No šīs naudas lidostai bijis jānorēķinās ar citu valstij piederošu uzņēmumu Latvijas gaisa satiksme, kura prasības pret Ryanair sasniegušas divus miljonus eiro. Ryanair nav samaksājusi lidostai šādu summu, bet vēl apmēram miljonu eiro veido Ryanair rēķins par tiesāšanās izdevumiem, kas jāsedz vainīgajai pusei. Gadījums lidostā kaut kādā mērā atsauc atmiņā Liepājas metalurga mēģinājumu nemaksāt Latvenergo visu rēķinā norādīto summu, bet atsaukties uz to, ka juridiskajām personām domātie rēķini norāda komponentes, no kādām veidojusies kopējā summa par piegādāto strāvu. Liepājas metalurgs pauda, ka viena no šīm komponentēm, ko bija radījusi Latvijas valsts ar savu atbalstu dīvainiem elektrības iegūšanas veidiem, ir jāsedz pašai valstij, nevis patērētājiem. Saprotams, ka Ryanair iespējas aizstāvēt savu pozīciju bija nesalīdzināmi lielākas.
Droši vien līgumi starp lidostu un Ryanair pieļauj traktējumu par Ryanair pienākumiem norēķināties tikai ar lidostu un nevienu citu. Lidostai neizdevās pārliecināt tiesu, ka šādi līgumi neatbilst Latvijas likumiem. Līgumus no Latvijas puses slēgušās amatpersonas tiesā liecinājušas, ka darījuša to pēc toreizējā satiksmes ministra A. Šlesera rīkojumiem. Ryanair uz to varbūt atgādināja, ka Latvijas tiesībsargājošās iestādes Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja personā jau ir pētījušas šo līgumu slēgšanu, bet nekādus likumpārkāpumus atklāt nav spējušas.
Tālākās finansiālās nepatikšanas lidostai varētu rasties, attiecinot šķīrējtiesas spriedumu uz 2012. gada 1. janvārī ieviestās lidostas drošības nodevas prasīšanu no Ryanair pasažieriem. Londonas šķīrējtiesa savā lēmumā ļāvusi Ryanair informēt savus pasažierus, ka uz tiem nav bijusi attiecināma drošības nodeva un viņiem ir tiesības uz naudas atgūšanu.
Šobrīd lietas gaitā iestājusies pauze, jo Ryanair nav iesniegusi sev labvēlīgo spriedumu Rīgas rajona tiesā, no kuras tai būtu jāsaņem izpildraksts par naudas piedzīšanu no lidostas. «Gaidām ar interesi, vai Ryanair vispār rādīsies Latvijā ar šķīrējtiesas spriedumu un vai Latvijas tiesa ņems pretī dokumentu, kurā izdarītie aizkrāsojumi padara to nesaprotamu,» teica U. Zeltiņš.