Likuma grozījumi ierobežos liecinieku pratināšanu

Uz pēdējo lasījumu likumprojektam par grozījumiem Kriminālprocesa likumā (KPL) tiek virzīts vēl viens priekšlikums, kurš paredz būtiski ierobežot tiesības uz aizstāvību.

Proti, tie ir grozījumi KPL 502. panta 5. daļā, kas paredz, ka, sākot no 2015. gada 1. janvāra, cietušie, apsūdzētie un viņu aizstāvji jautājumus lieciniekiem varēs uzdot vien tikpat ilgi, cik to tiesas sēdē pirms tam darījuši prokurori.

Priekšlikums iesniegts grozījumu paketē, kas veltīta pavisam citai tēmai - elektroniskās uzraudzības aproču ieviešanai. Turklāt šī grozījumu pakete tiek virzīta steidzamības kārtā; par to paredzēts balsot aizejošās Saeimas pēdējā sēdē šo ceturtdien.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka ekspertu iznīcinošu kritiku saņēma kāds cits Vienotības deputāta Andreja Judina pēdējā brīdī iesniegts grozījums šajā KPL grozījumu paketē - par to, ka būs īpaši jāmotivē, ja kāds vēlēsies rakstveida pierādījumus pārbaudīt, tos nolasot tiesas sēdē.

Kā Neatkarīgajai pastāstīja Latvijas Krimināllietu advokātu biedrības līdzpriekšsēdētājs, zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš, iesniegts vēl arī šāds priekšlikums: «Papildināt Kriminālprocesa likuma 502. pantu ar 5. daļu šādā redakcijā: «Lai nodrošinātu kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tiesa var ierobežot laiku, kādā apsūdzētais, viņa aizstāvis, prokurors, cietušais un viņa pārstāvis var uzdot jautājumus personām, kuras tiesā sniedz liecību, ievērojot procesuālo pilnvaru līdzvērtību. Apsūdzētajam, viņa aizstāvim un cietušajam un viņa pārstāvim tiesa var ierobežot jautājumu uzdošanas laiku liecinošajai personai, kopumā nosakot to līdzvērtīgu laikam, kādā prokurora uzaicinātajām personām jautājumus ir uzdevis prokurors.» Līdzīgus ierobežojumus paredzēts ieviest arī parējiem procesa dalībniekiem.

Iesniegts arī šāds priekšlikums: «Ja iztiesāšanā piedalās vairākas apsūdzētās personas, vairāki aizstāvji, vairāki cietušie vai viņu pārstāvji, vai vairāki valsts apsūdzības uzturētāji, tiesas noteiktais laiks jautājumu uzdošanai ir attiecināms attiecīgi uz visiem šiem pārējiem procesa dalībniekiem kopā, kuriem ir pienākums savā starpā vienoties par pratināšanai atvēlētā laika sadalījumu.»

Pašreiz spēkā esošajā KPL 502. panta redakcijā vienīgais ierobežojums uzdot jautājumus ir elementārs un saprotams: «Tiesa noraida jautājumus, kuri neattiecas uz lietu.»

Advokāts S. Vārpiņš Neatkarīgajai pauda satraukumu par ieplānotajiem grozījumiem, uzsverot, ka tie pilnībā izjauks vienlīdzības principu kriminālprocesā. Viņa argumentus atspoguļosim nākamajā publikācijā.

Nav nekādu šaubu, ka šā priekšlikuma avots ir t. s. Lemberga lieta, kur tiesnesis Boriss Geimans pirmoreiz pielietoja principu, ka aizstāvības puse liecinieku drīkst pratināt tikai tikpat ilgi, cik to tiesas sēdē darījuši prokurori. Tāpat viņš norādīja, ka apsūdzētajiem un viņu aizstāvjiem pašiem savā starpā jāvienojas, cik ilgi katrs pratinās konkrēto liecinieku atvēlētās laika kvotas ietvaros.

Kad šāda kārtība t. s. Lemberga lietā tika ieviesta, Neatkarīgās aptaujātie eksperti atzina, ka neko tādu iepriekš nav pieredzējuši un pat dzirdējuši. Tādi eksperti kā tiesībsargs Juris Jansons un Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine pat neticēja, ka šāda kārtība tiešām varētu būt piemērota Latvijas tiesās.