Vismaz trīs ar pusi mēnešus ilga politiskā nenoteiktība, kuras laikā dažas līdz šim parlamentā pārstāvošās partijas pieņemsies spēkā, citas zaudēs ietekmi, bet, iespējams, popularitāti iekaros arī kāds jauns politiskais spēks, gaida Izraēlu. Pēc tam, kad premjers Benjamins Netanjahu, atlaižot no amatiem divus ministrus, sagrāva valdošo koalīciju, parlaments vakar uzsācis savu pilnvaru nolikšanas procedūru, bet jaunas vēlēšanas gaidāmas nākamā gada 17. martā.
Vakar Izraēlas parlamenta jeb Kneseta 20. sasaukums ar pārliecinošu balsu vairākumu atbalstīja priekšlikumu par deputātu pilnvaru pārtraukšanu – saskaņā ar likumu tā jārīkojas gadījumos, ja valdošā koalīcija zaudējusi vairākumu un jaunu nav iespējams izveidot. Plānots, ka 8. decembrī šis priekšlikums tiks atbalstīts otrajā un trešajā lasījumā, kas nozīmē, ka ne agrāk kā pēc 90 dienām, bet ne vēlāk kā pēc 150 dienām nepieciešams sarīkot jaunas parlamenta vēlēšanas. Kārtējā valdība nostrādājusi tikai nepilnus divus gadus (iepriekšējās vēlēšanas Izraēlā notika 2013. gada janvārī, un nākamās bija ieplānotas 2017. gadā), taču Izraēlas politiskajai videi tas nav nekas neparasts – BBC atgādina, ka 66 gados kopš valsts proklamēšanas tajā bijušas 33 valdības.
65 gadus vecais premjerministrs Benjamins Netanjahu uzspridzināja Izraēlas politisko vidi otrdienas vakarā, paziņojot, ka viņa uzticību zaudējuši gan finanšu ministrs Jairs Lapids, gan tieslietu ministre Cipi Livni. Ļoti asā uzrunā televīzijā (Izraēlas politiķiem gan šāds viedokļa paušanas stils ir ierasts) valdības vadītājs paziņoja, ka ministri, kuri vada līdzšinējā koalīcijā esošās partijas Yesh Atid un Hatnuah, regulāri sabotējuši valdības darbu, apšaubot un ignorējot tās pieņemtos lēmumus. Savā runā B. Netanjahu lietojis pat tādu terminu kā pučs, apgalvojot, ka aiz viņa muguras valdībā pārstāvētie centrisko partiju ministri centušies vienoties ar reliģiozajām partijām par jaunas koalīcijas izveidošanu. Centriskās Hatnuah līderei C. Livni atgādināts, ka viņa maijā ignorējusi valdības vairākuma lēmumu un tikusies ar palestīniešu prezidentu Mahmūdu Abāsu, kuru Izraēla bija nolēmusi ignorēt, jo viņš piekritis koalīcijai ar grupējumu HAMĀS. Savukārt finanšu ministrs, savulaik pazīstamais televīzijas raidījumu vadītājs J. Lapids izpelnījies bargu kritiku par samierniecisko nostāju attiecībā uz Irānas kodolprogrammu un nespēju atrisināt valsts ekonomiskās problēmas, kā arī nodrošināt visus politiskos spēkus apmierinoša 2015. gada budžeta sagatavošanu.
Izraēlas laikraksti gan atgādina par vēl vienu aspektu, kuru B. Netanjahu savā runā nepieminēja. Gan C. Livni, gan J. Lapids bija starp tiem sešiem no 21 ministra, kuri valdības sēdē iebilduši pret premjera ideju skaidri un nepārprotami definēt Izraēlu kā ebreju valsti. AP atgādina, ka 1948. gada Neatkarības deklarācijā šāda norāde jau ir, taču B. Netanjahu vēlējies to iekļaut arī valsts konstitūcijā. Faktiski tas nozīmētu būtiski ierobežot to arābu, kuri ir Izraēlas pilsoņi, tiesības, un pret šo iniciatīvu pagaidām vēl klusi, taču samērā noteikti iebildusi ne tikai Izraēlas tradicionālā sabiedrotā ASV, bet arī vairākas aizokeāna ebreju organizācijas.
Situācija jaunu vēlēšanu izsludināšanai B. Netanjahu un viņa partijai Likud pašlaik ir ļoti labvēlīga, liecina socioloģisko aptauju rezultāti. Neraugoties uz to, ka vairākums valsts pilsoņu uzskata, ka ārkārtas vēlēšanas ir lieka laivas šūpošana, kuras dēļ uz vairākiem mēnešiem atkal novārtā tiks pamesta valstij ļoti būtisku jautājumu risināšana, pašlaik vēlētāju vairākums gatavs balsot par labējiem politiskajiem spēkiem. Ja vēlēšanas notiktu jau šajā nedēļas nogalē, Likud un tās sabiedrotie (ieskaitot pāris reliģiozās partijas) saņemtu 67 no 120 Kneseta deputātu mandātiem, liecina socioloģisko aptauju dati. Tas nozīmētu stabilu vairākumu parlamentā, par kura trūkumu sūdzējies premjers.
Taču BBC uzver, ka Izraēlas politikā trīs ar pusi mēnešu ir gana ilgs laiks un pašreizējas spēku samērs var mainīties. Pirmkārt, jāņem vērā tas, ka spēkā stājies jauns vēlēšanu likums, kam teorētiski būtu jānodrošina tas, ka parlaments ir mazāk sadrumstalots. Līdz šim partijām un blokiem vēlēšanu barjera bijusi tikai 2%, un beidzamajā parlamenta sastāvā pārstāvēti 12 politiskie spēki. Nākamajās vēlēšanās barjera tiks paaugstināta līdz 3,25%, kas dod cerības uz vismaz vienas vai vairāku sīkpartiju atsijāšanu.
Otrkārt, arī Izraēlā vēlētāji itin bieži notic jauniem politiskajiem spēkiem, cerībā, ka tie, nākot pie varas, ātri atrisinās visas problēmas. Cerībām izplēnot, tikpat strauji mazinās šo partiju popularitāte. Piemēram, pēc 2009. gada vēlēšanām lielāko frakciju parlamentā izveidoja partija Kadima – mēreni noskaņotie pārbēdzēji no Likud ar Ehudu Olmertu priekšgalā. Pašreizējā Knesetā šai partijai bijušas tikai divas vietas, bet nākamā sastāvā tā diezgan droši neiekļūs. Pirms iepriekšējām vēlēšanām faktiski no nekurienes uzradās J. Lapida partija Yesh Atid, iegūstot 19 mandātus parlamentā. Ārkārtas vēlēšanās tai netiek prognozēts vairāk par 11 deputātu vietām. Toties ierasto jaunpienācēja – uzvarētāja lomu var nospēlēt bijušā Likud biedra un komunikāciju ministra Mošes Kalana veidotais politiskais spēks, kuram pagaidām nav pat nosaukuma. Tiek uzskatīts, ka tieši ap M. Kalanu varētu apvienoties relatīvi centriski noskaņotie Likud biedri, kurus neapmierina premjera radikālais un nacionālistiskais kurss.