Netanjahu, pretēji prognozēm, uzvar vēlēšanās
Otrdien notikušās parlamenta vēlēšanas Izraēlā beigušās ar nopietnu pārsteigumu – pretēji sociologu prognozēm un pat vēlētāju aptaujām pie balsošanas iecirkņiem, lielākos panākumus guvusi premjerministra Benjamina Netanjahu vadītā partija Likud, kas nodrošinājusi 30 no 120 mandātiem Knesetā.
Visticamāk, tieši B. Netanjahu, kurš beidzamajās dienās pirms vēlēšanām uzsvērti centās mobilizēt labējo un nacionālistisko elektorātu, tiks uzticēta valdības veidošana.
Lēmums par to jāpieņem Izraēlas prezidentam Reuvenam Rivlinam. Un, lai gan valsts likumdošana nenosaka, ka viņam obligāti kā valdības vadītājs jānominē visvairāk mandātu ieguvušās partijas līderis, bet gan jāraugās, kurš no potenciālajiem premjera amata kandidātiem spēs nodrošināt vairākumu valdošajai koalīcijai, AP aptaujātie eksperti nešaubās, ka, vēlākais, rīt valdības veidošanu uzticēs tieši B. Netanjahu. Vakar viņš jau uzsācis sarunas ar citu parlamentā iekļuvušo partiju (un tādu ir 10) pārstāvjiem un, kā norāda Deutsche Welle, droši var rēķināties ar 57 labējo, nacionālistisko un reliģiozo partiju deputātu balsīm.
Zelta kārts šoreiz ir centriskās partijas Kulanu un tās līdera Mošes Kalona rokās, jo viņa partija ieguvusi 10 mandātus un var vai nu nosvērt spēku samēru par labu B. Netanjahu, vai arī nedarīt to. Politologi sliecas uz pirmo variantu. Galu galā, bijušais labklājības un komunikāciju ministrs M. Kalons savulaik bija viens no Likud komandas un viņa ideoloģija diez vai ļaus atbalstīt kreiso spārnu – pat neraugoties uz to, ka pirms diviem gadiem M. Kalons valdību un partiju pameta pēc asām domstarpībām ar premjeru. AP vēsta, ka šim politiķim jau piedāvāts finanšu ministra amats, ko viņš, visticamāk, arī pieņems. Jāpiebilst, ka alternatīvas labējo valdībai pēc otrdienas vēlēšanām faktiski nav. Uz papīra, protams, iespējama ļoti plaša kreisi centrisko spēku koalīcija ar Kulanu līdzdalību, taču tad nepieciešams, lai tiktu pārkāpts viens no Izraēlas parlamenta nerakstītajiem likumiem un valdošajā koalīcijā jāiesaistās Izraēlas arābu partiju blokam ar tā 14 mandātiem.
Vakar B. Netanjahu, kurš Izraēlā pie varas ir beidzamos sešus gadus, paziņojis, ka dažu nedēļu laikā spēs izveidot stabilu valdību. Starp citu, ja viņš patiešām kļūs par premjeru un amatā noturēsies visu pilnvaru termiņu, tieši B. Netanjahu kļūs par visilgāk pie varas bijušo valsts vadītāju, pārspējot Izraēlas dibinātāja Dāvida Ben Guriona sasniegto rekordu, norāda Reuters.
Gan Izraēlas, gan ārzemju politologi noteikti vēl ilgi diskutēs par B. Netanjahu panākumu noslēpumu. Vēl četras dienas pirms vēlēšanām veiktās aptaujas liecināja, ka Likud neiegūs vairāk par 22 mandātiem, bet kreisi centriskajai Cionistu savienībai tika prognozētas vismaz
26 vietas Knesetā. Taču šajā īsajā laikā premjera partija veica strauju izrāvienu, galu galā saņemot sešus mandātus vairāk, nekā ir galvenajiem sāncenšiem. Beidzamo dienu laikā premjers nācis klajā ar izteikumiem, kuru mērķis bijis mobilizēt tos izraēliešus, kuriem galvenais ir drošības jautājums, nevis personīgā labklājība. Viņš ne tikai pavēstījis, ka ir vienīgais garants tam, ka Irāna neizstrādās kodolieročus, bet arī nepārprotami paziņojis, ka vismaz pašlaik neredz nekādus priekšnosacījumus Palestīnas valsts pastāvēšanai. BBC uzsver, ka tas liecina par būtisku kursa maiņu, jo vēl 2009. gadā B. Netanjahu kaislīgi atbalstīja divu valstu risinājumu. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka toreizējā nostāja vērtējama vien kā deklaratīva, jo B. Netanjahu valdīšanas gados Izraēla nav vilcinājusies ar jaunu apmetņu ierīkošanu okupētajā Jordānas upes rietumkrastā un Austrumjeruzālemē, ar savu rīcību apstiprinot, ka ebreji šeit iekārtojušies uz palikšanu. Pašlaik teritorijās, uz kurām pretendē Palestīnas valsts, dzīvo aptuveni 600 000 ebreju, un ir skaidrs, ka palestīniešiem šīs zemes atgūt būs neiespējami. Turklāt B. Netanjahu jau paspējis apsolīt apmetņu paplašināšanu un jaunu mājokļu celtniecību.