Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošā premjerministra amata kandidāta Māra Kučinska vadītā topošā koalīcija paveikusi pēdējo darbu, lai parīt bez aizķeršanās varētu apstiprināt jauno valdību. Ir apstiprināta 136 punktu plašā valdības deklarācija, kura tiks parakstīta ceturtdien – dažas stundas pirms valdību apstiprinošā balsojuma Saeimā.
Pēdējais jautājums, par kuru partneriem vajadzēja vienoties, bija saistīts ar imigrācijas krīzi. Kaut arī koalīcijas partneri bija vienisprātis, ka Latvija vairs nepakļausies Eiropas Savienības (ES) diktētai patvēruma meklētāju uzņemšanai, Nacionālā apvienība (NA) deklarācijā to vēlējās formulēt sev tīkamā veidā.
Pirmdien panāktā vienošanās paredz, ka Latvija citās ES dalībvalstīs ieceļojušos patvēruma meklētājus uzņems tikai brīvprātīgā kārtā, ja Saeima šādu lēmumu atbalstīs. Tiesa, tās saistības, kuras Latvija bēgļu kontekstā uzņēmusies līdz šim, tiks izpildītas.
Lielāka uzmanība vēsturei
Koalīcijas partneri arī spējuši vienoties par mācībām krievvalodīgajās skolās. Jaunās valdības izglītības ministra amata kandidāts Kārlis Šadurskis skaidro, ka krievu valodā pašreizējā proporcijā mācības valsts un pašvaldību finansētās izglītības iestādēs turpināsies tik ilgi, kamēr pēc šādas izglītības būs pieprasījums. Taču Izglītības ministrija parūpēšoties, lai visās mācību iestādēs latviešu valoda tiktu mācītu saskaņā ar vieniem standartiem. Tāpat lielāka uzmanība tikšot pievērsta arī vēstures mācībai – minimizējot iespēju, ka dažādās mazākumtautību skolās tiek pasniegta atšķirīgi interpretēta vēsture.
Mazāk negaidītā
M. Kučinsks stāsta, ka deklarācijas lielāko daļu veido ar tautsaimniecību saistīti jautājumi, piemēram, nodokļu sistēmas inventarizācija un reģionu attīstība. Viņa sagatavotajā deklarācijas uzmetumā esot bijuši tikai 50 punkti, taču katrs koalīcijas partneris esot vēlējies deklarācijā iekļaut un īpaši uzsvērt tieši sev svarīgāko jautājumu, tāpēc deklarācija izpletusies līdz 136 punktiem.
Pirmdien koalīcijas partneri pārrunāja arī sadarbības līgumu, un saskaņā ar M. Kučinska jau sākotnēji ieskicēto ieceri dažādu jautājumu lemšanā aizvien lielāka loma būs Ministru kabinetam, nevis koalīcijas padomes sēdei, kā tas bijis līdz šim.
«Es piedāvāju dažas izmaiņas. Steidzamo, negaidīto jautājumu vairāk nebūs. Partneri piekrita tam, ka tādi jautājumi varētu būt vienīgi tad, ja tas saistās ar force majeure vai mūsu pozīciju apstiprināšanu, pretējā gadījumā tam jābūt izdiskutētam, sagatavotam Ministru kabinetā. Aizvien lielāku lomu iegūs Ministru kabineta komitejas un Ministru kabineta sēdes,» teica M. Kučinskis.
Vairāk slēgto sēžu
Viņš atgādināja, ka diskusijas no Ministru kabineta uz koalīcijas padomi bieži tika pārceltas, lai politiķi varētu netraucēti pārrunāt kādu jautājumu, nedomājot par to, ka viņus ikviens interesents var vērot tiešraidē internetā. Premjerministra kandidāts arī pieļauj, ka šī iemesla dēļ Ministru kabinetā varētu būt vairāk slēgto sēžu – «lai tas nepārvērstos par teātri».
Jau vēstīts, ka nākamās potenciālās valdības prioritātes būs tautsaimniecības izaugsme, iekšējā un ārējā drošība, nacionālā identitāte, reformas gan izglītības, gan veselības jomā, mediju politika, sabiedrības integrācija, bēgļu jautājumi.
Latvijas valdības un Saeimas Eiropas lietu komisijas apstiprinātā pozīcija paredz atbalstīt Eiropas Komisijas prezidenta plānu migrācijas krīzes risināšanai Eiropā, kopumā Latvijā uzņemot līdz 776 patvēruma meklētājus.