Pagājušā gada augustā Krievijas rubļa kurss sasniedza psiholoģiski nepatīkamo 100 rubļu pret vienu ASV dolāru robežu. Trešdien Krievijas Centrālās bankas oficiālais kurss jau sasniedza 108 rubļus par ASV dolāru, kas ir zemākais Krievijas naudas kurss kopš 2022. gada 17. marta. Ārvalstu valūtu tirgos rubļa vērtība trešdien bija vēl zemāka – dažviet pat tuvu 115 rubļiem par dolāru. Attiecīgi pret eiro tas ir apmēram 120 rubļu.
Notiekošais interneta sociālajos tīklos radīja iedvesmu memēm un anekdotēm - “par 120 rubļiem krieviem dod vienu eiro, drīz dos arī pa purnu”. Taču uz notikumu jāparaugās arī no nopietnās puses.
Līdz vakardienai rubļa kurss mazliet pakāpās, taču necik daudz.
Tas, ka ārvalstu tirgi rēķina rubļa kursu, ir, ja tā var teikt, sporta pēc, jo kopš šā gada jūnija, kad ASV ieviesa sankcijas, kas skar agresorvalsts finanses, Krievija vairs nav pasaules finanšu tirgus dalībniece un rublis nav brīvi konvertējama valūta.
Tomēr rublis turpina būt nauda Krievijas iekšzemē un finanšu satiksmē ar valstīm, kuras ar krieviem tirgojas. Ar rubli tiek finansēts militāri rūpnieciskais komplekss, iedzīvotāji pērk, pārdod, ņem kredītus rubļos.
Jau trešo gadu turpinās Krievijas iebrukums Ukrainā - pilna mēroga karš, kuru agresorvalstī dēvē ar eifēmismu “speciālā militārā operācija”. Lai ražotu tankus, raķetes, lidmašīnas un dronus, nepieciešams milzīgs daudzums rubļu un ne tikai rubļu, bet arī konvertējamas naudas, jo kara vajadzībām vajag arī jaunās tehnoloģijas, kuras Krievijā nav izgudrotas vai nemāk ražot. Krievija militārām vajadzībām atvēl 9% no sava iekšzemes kopprodukta, un turpmāk būs vēl vairāk. Militārā kompleksa attīstība vēsturē allaž ir devusi sākotnēju eiforisku grūdienu ekonomikai (darba vietas, apgrozījumu, palīgnozaru attīstību), taču tas parasti ir tikai uz kādu laiku - pēc tam nāk paģiras, krīze, iedzīvotāju grimšana nabadzībā, caurums budžetā. Kaut kas uz to pusi Krievijā jau veidojas - 2025. gada budžetā pirmo reizi sociālie izdevumi paredzēti mazāki nekā militārie.
Krievijas Centrālās bankas (KCB) ekspertus ar tās vadītāju Elvīru Nabiuļinu priekšgalā nevar dēvēt par cienījamiem, taču viņu profesionalitāte ir augsta un zināšanas finanšu lietās nav noliedzamas. Viņu izaicinājums ir pakalpot Putinam un “kolektīvajam Kremlim”, piesedzot aizmuguri un rīkojoties tā, lai Krievijas ekonomika paliktu virs ūdens pēc iespējas ilgāk.
Diezgan loģiski ir KCP līdzšinējie pasākumi un paredzamie nākamie gājieni, kurus vienā no saviem lekciju cikliem jau ir detalizēti izklāstījis ekonomists Vladislavs Inozemcevs. Tās būs viltīgas, daudzpakāpju manipulācijas ar vērtspapīriem un spiediens uz komercbankām, liekot tām paklausīt un rīkoties tā, kā KCB saka priekšā.
19. oktobrī, tiekoties ar augstākajiem valsts vadītājiem, Elvīra Nabiuļina cēla trauksmi, norādot, ka valstī ir augsts bezdarba līmenis, ekonomikas izaugsme palēninās un draud stagflācija. Šādu runāšanu varēja tulkot arī kā “sprēgāšanu” un panikas celšanu, taču nekādas represijas pret KCB vadītāju nav notikušas, jo acīmredzot Putins viņai turpina uzticēties.
Trešdien KCB paziņoja par ārkārtas pasākumu veikšanu pēc tam, kad Krievijas rubļa vērtība pret ASV dolāru nokritās līdz zemākajam līmenim vairāk nekā divarpus gadu laikā.
KCB pārtrauks ārvalstu valūtas pirkšanu vietējā ārvalstu valūtu tirgū līdz gada beigām.
Tas nozīmē, ka Krievija aptur daļu no savas budžeta normas - mehānismu, kas paredz pirkt vai pārdot ārvalstu valūtu atkarībā no naftas ieņēmumiem, lai papildinātu ārvalstu valūtas rezerves vai segtu budžeta deficītu.
"Šis lēmums tika pieņemts, lai samazinātu finanšu tirgu nestabilitāti," paziņoja KCB.
Pārtraucot ārvalstu valūtas pirkšanu, KCB samazina rubļu piedāvājumu tirgū, cerot palielināt rubļa vērtību.
Eiropas Centrālā banka, lai apturētu inflāciju eirozonā, vairākkārt cēla procentu likmes un apstājās oktobrī, kad nolēma tās samazināt, uzskatot, ka cīņu ar inflāciju jāsāk piebremzēt. Likmes nepārsniedza 4%, taču šie ECB pretinflācijas pasākumi Eiropā ir izraisījuši ne tikai pieprasījuma un inflācijas samazināšanos, bet nobremzējusies ir arī ekonomika...
Tikmēr KCB ir paaugstinājusi bāzes procentlikmi līdz 21%. Tas ir kosmiski. Turklāt nav teikts, ka vēl šogad šī likme netiks palielināta uz 23% vai pat 25%. Tas ir vairāk nekā atpalikušās Āfrikas valstīs, tomēr, ja skatās uz tādu rādītāju kā IKP pieaugums, Krievija joprojām attīstās - Starptautiskais valūtas fonds (SVF) prognozē, ka nākamgad Krievijas ekonomika palēnināsies trīs reizes - no 3,9% pieauguma šogad līdz 1,3% nākamgad.
Palēnināsies, nebūs tik skaista, kā Krievijā cerēja, būs maziņa, tomēr ar plusa zīmi. Negribas atcerēties, bet Latvijas IKP 3. ceturksnī rādīja kritumu 2,4%, un nevar zināt, vai nākamgad tas būs ļoti plusā.
Šie paradoksi liecina, ka Krievijas un citu zemju ekonomikas sāk kļūt grūti salīdzināmas. Jāņem vērā arī, ka statistiku veido paši krievi un var būt cipari, kas ir “uzfrišināti”, taču SVF ir respektējams avots.
Jau minētais ekonomikas doktors, Postindustriālo pētījumu centra direktors un īpašais padomnieks MEMRI Krievijas mediju studiju projektā Vladislavs Inozemcevs laikrakstam “Newsweek” pauž: “Uzskatu, ka dolāra kursa kāpumu attiecībā pret rubli (tas izskatās pat paradoksāli) izraisīja procentu likmju pieaugums. Krievijā gadu desmitiem ilgtermiņa ienesīgums bija līdzsvarots starp investīcijām dolāros un rubļu ieguldīšanu noguldījumos. KCB paaugstinot procentu likmes, dolāram bija iepriekš noteikts pieaugums, jo tas bieži tiek uzskatīts par salīdzinoši drošu aktīvu. Tirgus skatījās uz priekšu un redzēja, ka pieaugošā rubļu masa dažkārt sāks izsalkt pēc dolāriem, un tāpēc sekoja korekcija. Jāpiebilst, ka Krievijas amatpersonas, to skaitā finanšu ministrs Antons Siluanovs, izplatīja pārāk daudz provokatīvu paziņojumu, sakot, ka valsts neskatās uz priekšu, lai regulētu valūtas kursu. Vakar mēs visi redzējām rezultātu. Ko tas nozīmē Krievijai? Tas ir pilnībā atkarīgs no tā, vai finanšu iestādes spēj stabilizēt likmi un nospiest to uz leju, un es teiktu, ka viņiem ir daudz instrumentu šim nolūkam.
Ja rubļa kurss svārstās ap 115 rubļiem par dolāru, tas nozīmēs, ka nākamgad federālais budžets var gūt par 12-18 procentiem lielākus ieņēmumus, taču pieaugs arī inflācija. Manuprāt, Krievijas ekonomika nesaskarsies ar dziļu krīzi, taču tās noturība pret ārējo spiedienu var nedaudz samazināties.”
Sergejs Aleksašenko, Borisa Ņemcova fonda līdzdibinātājs, bijušais KCB priekšsēdētāja vietnieks, intervijā “Newsweek”: “Manuprāt, šī ir sastrēgumu stunda. Jaunākās ASV sankcijas pēc to ieviešanas varētu bloķēt visus esošos importa maksājumu kanālus dolāros un kapitāla aizplūšanu no Krievijas. Daudzas personas un uzņēmumi paredz grūtu laiku, kad maksājumi dolāros būs ierobežoti, un ir gatavi pārmaksāt, nevis nespēt. Ja man ir taisnība, valūtas kurss var stabilizēties starp 100 un 105 rubļiem pret dolāru. Tomēr pat viegla (10 procentu) devalvācija stiprinās inflācijas spiedienu un gaidas un liks centrālajai bankai paaugstināt likmi. Turklāt devalvācija radīs psiholoģisku diskomfortu Kremlī.” Ekonomiste Elīna Ribakova, Petersona Starptautiskās ekonomikas institūta nerezidējošā vecākā līdzstrādniece, uzskata, ka straujais rubļa kritums nozīmē augstāku inflāciju un KCB uzticamības zaudēšanu.
“Procentu likme jau ir 21%, un ziņotā inflācija man šķiet pārāk zema - 8,5 procenti oktobrī. Rubļa devalvācija, augsts kredītu pieaugums un naudas drukāšana, lai ražotu degvielas tvertnes, nozīmē, ka parastās preces, ko pērk vidusmēra patērētājs, kļūs dārgākas.
Tajā pašā laikā daži gūs labumu — uzņēmumi, kas eksportē naftu un citas preces. Kā arī Krievijas budžets īstermiņā, kas gūst labumu no rubļa vājuma, jo nafta un gāze veido aptuveni trešdaļu no budžeta ieņēmumiem,” spriež Elīna Ribakova.
Bijušais Krievijas enerģētikas ministra vietnieks, ekonomists un opozīcijas politiķis Vladimirs Milovs uzskata, ka rubļa kritums atspoguļo vispārēju strauji pasliktinošos situāciju Krievijas ekonomikā, kam nav viena vienkārša praktiska izskaidrojuma. “Tirgi zaudē pārliecību par labām ekonomikas perspektīvām. Ir drūmas cerības, ka KCB, visticamāk, 20. decembra sanāksmē atkal paaugstinās procentu likmes, jo inflācija ir augstāka nekā jebkad agrāk un paātrinās. Plaši tiek saprasts arī tas, ka likmju paaugstināšana ir strupceļa politika, jo tā nerisina galveno problēmu (produkcija nesasniedz pieprasījumu, jo Krievijas rūpniecība tiek ierobežota ar sankcijām), bet tikai atvēsina ekonomiku. Viss krīt — akciju tirgus, obligāciju tirgus, rublis utt. Rubļa vērtības samazināšanās arī veicinās inflācijas vēl lielāku pieaugumu. Pēdējo pāris nedēļu laikā tika ziņots, ka inflācija ir gandrīz 0,4 procenti nedēļā, kas ir vairāk nekā 1,5 procenti mēnesī. Tas ir vairāk, nekā Krievija ir redzējusi ilgu laiku,” norāda Vladimirs Milovs. Politiskais konsultants, bijušais Vladimira Putina runu rakstītājs Abass Gaļamovs saka: “Tas liek Krievijas iedzīvotājiem atcerēties nestabilos tirgus, šokējošās reformas un 90. gadu politisko nestabilitāti. Tas ir ļoti spēcīgs trieciens pret Putinu. Vēsturiski viņš nāca kā opozīcija 90. gadiem, un sajūta, ka tie atgriežas, būtiski vājina viņa stāvokli Krievijas sabiedriskajā viedoklī. Tā ir zīme, ka viņš cieš neveiksmi, ka Rietumu sankcijas darbojas, ka viņš zaudē karu ar Rietumiem. Nekas nedeleģitimizē autoritāros līderus vairāk nekā sakāve. Krievijas iedzīvotāji būtu priecīgi ātri uzvarēt karā, taču viņi nav gatavi ilgstošam konfliktam, kas novestu pie ekonomiskām grūtībām. Viņi nejūt, ka tas ir tā vērts. Nav tā, ka viņiem tik ļoti būtu vajadzīgas Ukrainas teritorijas vai ka NATO paplašināšanās viņus tik ļoti traucē.” Atpakaļ uz PSRS
Ekonomikas eksperti, politiķi un publicisti (Mihails Krutihins, Igors Lipsics, Aleksandrs Ņevzorovs un daudzi citi) laikrakstos un interneta vietnēs norāda uz vairākām pazīmēm, ka Krievija jau pašlaik nav īsti tirgus ekonomika, bet turpmāk vēl vairāk virzīsies uz plāna un diktāta ekonomiku un kaut ko līdzīgu PSRS, kur cilvēki stāvēja rindās pie tukšiem veikaliem. Vienlaikus virkne politikas vērotāju atzīst, ka pilnīgs Krievijas ekonomikas krahs tūlīt jau drīzumā vēl nav sagaidāms - Krievijas amatpersonas un to ārzemju partneri vēl var izgudrot veidus, kā izvairīties no sankcijām un nodrošināt norēķinus. Pazeminoties dzīves līmenim, būs vairāk izmisušu ļaužu, kuri kā vienīgo iespēju izķepuroties no naudas problēmām redzēs kontrakta parakstīšanu un došanos karot.
Vēl pāragri domāt, ka rubļa aizvadītās nedēļas kritiens ir kapu zvans krievu ekonomikai. Tā drīzāk ir KCB un Krievijas Finanšu ministrijas manipulācija ar sabiedrības prātiem - vispirms sašokēt un pēc tam rādīt, ka atkal viss stabilizējas.
