Prezidenta kritika rod dzirdīgas ausis. Likumu virzīs nesteidzoties

ATGRIEŽAS APRITĒ. Atveseļojoties pēc smagās operācijas, Valsts prezidents Raimonds Vējonis Jūrmalas rezidencē ne tikai atgūst spēkus, bet seko līdzi arī aktualitātēm valstī, piemēram, tiekoties ar premjeru Māri Kučinski © Toms KALNIŅŠ, Latvijas Valsts prezidenta kanceleja

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kritizētos grozījumus Krimināllikumā, kas potenciāli varētu apdraudēt vārda brīvību un pārkāpt citas Satversmē garantētās tiesības, Saeimas deputāti sliecas neskatīt steidzamības kārtā, kā to sākotnēji bija iecerējuši likumprojekta izstrādātāji – valsts drošības iestādes.

Pēc sirds operācijas atlabstošais prezidents savu neapmierinātību ar likumu, apspriežot ar sociāli aktīvajiem iedzīvotājiem dažādu jauno likumprojektu kvalitāti, pauda sociālajā vietnē Twitter. «Nacionālās drošības komisijas un Juridiskās komisijas virzītie grozījumi Krimināllikumā ir jāpārstrādā. Valsts drošības interesēs nav pārkāpt Satversmi un vārda brīvību,» rakstīja Valsts prezidents.

Jāpielāgojas apstākļiem

Valsts prezidenta kritizētos Krimināllikuma grozījumus Saeima pirmajā lasījumā pieņēma 3. martā. Grozījumi bijuši nepieciešami, jo likuma panti, kas paredz atbildību par noziedzīgiem nodarījumiem pret valsts neatkarību, teritoriju, konstitucionālo iekārtu un likumīgo varu, nav mainīti kopš likuma spēkā stāšanās 1999. gadā. Tādējādi spēkā esošais regulējums mūsdienu apstākļos, kad plaši tiek izmantoti hibrīdkara elementi, nenodrošina nacionālās drošības interešu aizsardzību pilnā apjomā.

Valsts drošības iestāžu pārstāvji norādīja, ka pašreizējais tiesiskais regulējums ir nepilnīgs un grozījumi likumā nepieciešami pēc iespējas ātrāk, bet dienestu piedāvātās likuma izmaiņas došot iespēju vērsties pret hibrīdkara radītiem apdraudējumiem Latvijas drošībai un ar krimināltiesiskiem līdzekļiem savlaicīgi reaģēt uz iespējamo apdraudējumu, kas vērsts pret valsts pamatinteresēm.

Saskaņā ar ieceri likums tiek papildināts ar jaunu pantu, nosakot atbildību par palīdzību ārvalstij pret Latvijas drošības interesēm vērstā darbībā. Šis pants līdzētu vērsties, piemēram, pret patlaban aktuālo militāro nometņu kaimiņzemēs organizēšanu jauniešiem, jo šādas nometnes faktiski tiek izmantotas ārvalsts interesēm atbilstošas ideoloģijas izplatīšanai, un tā uzskatāma par kaitīgu darbību, kas vērsta pret valsts drošību kopumā. Cita starpā noteikta arī augstāka atbildība par vēršanos pret valsts varu.

Paviršs darbs

Likumprojekta kritizētāji, kuriem nu pievienojies arī prezidents, gan norāda, ka tā anotācija un paši priekšlikumi uzrakstīti tik brīvā formā, ka drošības dienestiem būs iespējams vērsties pret ikvienu valdību kritizējošo personu vai, piemēram, referenduma par Saeimas atlaišanu organizētāju.

Mēneša sākumā šo likumprojektu atbalstīja vairāk nekā puse Saeimas deputātu – 70. Atturējās balsot vien opozīcijā esošā Saskaņa. Taču tagad, pēc izskanējušās R. Vējoņa kritikas politiķi atzīst, ka likumprojekta pieslīpēšanai varētu būt nepieciešams ilgāks laiks, tādēļ tam varētu atsaukt steidzamības statusu. Šāda rīcība Saeimai dotu ilgāku laiku priekšlikumu izstrādāšanai un kvalitatīva likumprojekta radīšanai. To, ka Krimināllikums jāpielāgo aktuālajai situācijai, gan neviens neapšauba.

Mainīs procedūru

Vienotību pārstāvošā Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedre Inese Lībiņa-Egnere uzsver, ka likumprojektu nav izstrādājuši Saeimas deputāti, turklāt pirmajā lasījumā tie likumprojektu atbalstījuši tikai konceptuāli un darbs pie tā noslīpēšanas noritēšot nākamajā Juridiskās komisijas sēdē.

«Tagad ir tikai pats sākums, un likumprojekts tiks virzīts uz otro lasījumu, bet pirms tā komisija pie tā sāks strādāt. Diskusija par to vēl nav bijusi, bet es darīšu visu, lai mēs to izdarītu. Noskaidrosim arī, vai likumprojektam patiešām nepieciešams steidzamības statuss,» saka politiķe. Arī komisijas priekšsēdētājs, Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš pieļauj, ka steidzamības statuss likumprojektam varētu tikt atsaukts.

Par to, ka būtu nepieciešama pilnīga likumprojekta pārstrāde, nav pārliecināts Saeimas Nacionālās drošības komisijas loceklis Kārlis Seržants. Viņš atzīst, ka projekts tā sākotnējā versijā uzrakstīts pārāk plaši, bet tajā neesot tik daudz pantu, lai nepilnības nevarētu novērst ar deputātu priekšlikumiem.

Pats K. Seržants jau iesniedzis divus priekšlikumus. «Pantu par aicinājumu gāzt valsts varu aicinu papildināt ar vārdu «nelikumīgi», jo pretējā gadījumā sanāk, ka par parakstu vākšanu, lai atlaistu Saeimu, arī varētu sodīt,» saka deputāts, kas atbalstītu steidzamības statusa noņemšanu šim likumprojektam.



Svarīgākais