Vienotības domei vienojoties par kārtību, kādā ārkārtas kongresā notiks organizācijas jaunās valdes vēlēšanas, viena spēcīga kandidāta vārds uz partijas vadītāja amatu joprojām netiek nosaukts. Taču izskan aicinājums valdes vēlēšanās nepiedalīties tiem esošās valdes biedriem, kas visvairāk iesaistījušies iekšējo konfliktu plosītās partijas publiskajos strīdiņos.
Vienotības priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, kura noteikti atbilst šim kritērijam, gan vēl nesteidz atklāt savu lēmumu par to, vai viņa kandidēs uz amatu valdē.
Šādu aicinājumu paudusi Ilze Viņķele, kas pēdējā pusgada laikā publiskajā telpā visvairāk kritizējusi Vienotības pašreizējo vadību un S. Āboltiņu personīgi. I. Viņķele uzskata, ka aktīvo verbālo batāliju dēļ ne viņai, ne S. Āboltiņai vēlēšanās piedalīties nevajadzētu. «Ir jāļauj cilvēkiem atpūsties no tā visa,» saka politiķe, kas pati vēlēšanās nekandidēs. Arī viņas domubiedrene Lolita Čigāne to nedarīšot.
No iekšējās opozīcijas valdē amatu centīsies saglabāt Aleksejs Loskutovs un Andrejs Judins. Savukārt ar Inta Dāldera – viņš kandidēs valdes vēlēšanās – palīdzību savulaik par Vienotības liberālo spārnu dēvētais grupējums valdē savas pozīcijas centīsies nostiprināt. Uz partijas priekšsēdētāja amatu gan opozicionāri nekandidēšot. Piemēram, I. Viņķelei pagaidām visbiežāk piesauktā Andra Piebalga kandidatūra šķiet vispiemērotākā. Viņa kandidatūru min arī citi aptaujātie Vienotības politiķi, taču A. Piebalgam joprojām pietrūkst pārliecinoša atbalsta partijas reģionālajās nodaļās.
Tiesa, monolīta atbalsta nav nevienai no pagaidām neoficiāli nosauktajām kandidatūrām, un pašā Vienotībā joko, ka tāds cilvēks vēl nav dzimis, kas gūtu nedalītu partijas biedru atbalstu. Turklāt joprojām pastāv iespēja, ka vēlēšanās uz organizācijas priekšsēdētāja amatu kandidēs arī S. Āboltiņa, un viņas atbalstītāju skaits partijas rindās ir gana liels.
«Āboltiņa ir ļoti laba kandidatūra, persona ar lielām spējām un varēšanu. Kā jebkurš cilvēks, arī viņa pieļāvusi daudzas kļūdas, taču reizē jāņem vērā – ja ir pasūtījums viņu noņemt no trases, tad šādā situācijā jānovērtē politiķes lielā izturība,» saka Ikšķiles novada nodaļas vadītājs Indulis Trapiņš.
Līdzīgi domā arī Vienotības Ludzas novada nodaļas vadītājs Edmunds Visockis, kas novērtē S. Āboltiņas vadītājas spējas, taču viņš pieļauj, ka šobrīd partijai vajadzētu mainīt vadības stilu un šādā gadījumā A. Piebalga kandidatūra būtu labāka.
Starp potenciālajiem valdes priekšsēdētājiem tiek minēts arī Saeimas deputāts, Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns.
Reģionālajās nodaļās, kuras šobrīd cenšas izveidot ciešāku saikni ar partijas valdi un nostiprināt tajā arī savu ietekmi, atzīst E. Smiltēna gūto pieredzi, pildot Izglītības ministrijas parlamentārā sekretāra pienākumus, taču neslēpj, ka viņa lielākais mīnuss ir jaunība.
Arī Cēsu domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, kuram Valsts prezidents pat piedāvāja iespēju kļūt par premjerministru, tiek piesaukts, ja runā par nākamo Vienotības vadītāju. Taču viņa lielākais mīnuss ir pieredzes trūkums lielajā politikā, jo ar pilsētas pašvaldības vadītāja pieredzi vien šim amatam nepietiekot.