Vienotības sāncenši kļūst par sabiedrotajiem

KARA CIRVIS APRAKTS. Kaut arī publisko debašu laikā viņu vīzija dažādos jautājumos krasi atšķīrās, pēc vēlēšanām jaunais Vienotības priekšsēdētājs Andris Piebalgs Edvardu Smiltēnu aicinājis kļūt par savu vietnieku. Abi apņēmušies strādāt saskanīgi, Vienotības nākotnes vārdā © F64

Mēnesi konkurējuši par vienu amatu, Andris Piebalgs un Edvards Smiltēns kopīgas lietas vārdā sacīksti aizmirst un Vienotības labā nolemj strādāt roku rokā. Jaunievēlētais organizācijas valdes priekšsēdētājs A. Piebalgs par savu vietnieku izraudzījies E. Smiltēnu. Partijas valde šo izvēli akceptējusi.

Jau priekšsēdētāja amata kandidātu publiskās diskusijas Vienotībai, tāpat kā pārējām partijām, bija kas jauns. Jauns Vienotībā ir arī tās priekšsēdētāja vietnieka amats.

A. Piebalgs teicas esam augstās domās par nesenā konkurenta politiķa spējām un milzīgo enerģijas potenciālu. Tādēļ viņa izvēle esot bijusi loģiska. Jautāts, vai sastrādāties abiem netraucēs diametrāli pretējie uzskati, piemēram, par obligāto militāro dienestu un tautas vēlētu prezidentu, A. Piebalgs atzīst, ka abi vienojušies - konfliktējošās idejas izņem no dienas kārtības. «Tas ir ļoti pareizs lēmums, lietas, kurās nevaram vienoties, mēs noliksim malā,» saka jaunais Vienotības priekšsēdētājs.

Precīzs abu pienākumu sadalījums vēl tikšot izveidots, bet jau tagad ir skaidrs, ka E. Smiltēns vadīs partijas valdes sēdes laikā, kad A. Piebalgs to nevarēs darīt. Viņš gan ir solījis, ka samazinās savas starptautiskās aktivitātes un piedalīsies ne vairāk kā vienā konferencē divos mēnešos. Līdz šim tādu konferenču skaits mēneša laikā nereti pārsniedza nedēļu skaitu mēnesī.

Pirmajā darba dienā pēc ievēlēšanas amatā A. Piebalgs ar valdi arī vienojies par nākamo partijas kongresu, kurā tiks pārvēlēts tās priekšsēdētājs. Tas notiks nākamgad - ne agrāk kā pēc pašvaldību vēlēšanām. Saskaņā ar Vienotības statūtiem šāds kongress notiek reizi divos gados, bet, ņemot vērā, ka ārkārtas kongress ierasto kārtību izmainīja, bija jāveic korekcijas. Pretējā gadījumā nākamās priekšsēdētāja un valdes pārvēlēšanas notiktu īsi pirms Saeimas vēlēšanām, bet tas partijai neko labu nesolītu, - gadījumā, ja tiktu ievēlēts jauns priekšsēdis, tam būtu grūti vadīt priekšvēlēšanu kampaņu.

Savukārt savu partijas ģenerālsekretāra amatu saglabājis to līdz šim ieņēmušais Artis Kampars. «Viņš man ir vajadzīgs, lai sasniegtu politiskos mērķus, un viņš ir labākais ģenerālsekretārs starp visām Latvijas partijām,» uzslavas pēc valdes sēdes nežēlo A. Piebalgs.

Viņš arī vēlreiz apliecināja, ka līdzšinējā partijas priekšsēdētāja saglabās Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājas amatu. Jaunā valde šo jautājumu skārusi, tikai garāmejot, taču A. Piebalgs neredz iemeslu izmaiņām. Viņš gan piebilst, ka galavārds šajā jautājumā ir frakcijas biedriem, taču līdz šim nekas neesot dzirdēts, ka kāds vēlētos S. Āboltiņu nomainīt.

Savukārt ar tā dēvēto Vienotības šķeltnieku atbildības izvērtēšanu A. Piebalgs nesteidzas. Jautājumu par Ilzes Viņķeles iespējamo izslēgšanu no partijas viņš sola izskatīt šī mēneša laikā. Viņa kongresā un publiskajās debatēs teiktais vedina domāt, ka I. Viņķeles vieta partijā nav apdraudēta. Tiesa, tas neiet pie sirds kaismīgākajiem ārkārtas kongresa atbalstītājiem reģionos.



Svarīgākais