NATO klātbūtne alianses austrumos turpmāk būs aptuveni šāda: četri bataljoni pa 800–1000 karavīriem 365 dienas gadā. Karavīri rotēs tāpat kā līdz šim, lai formāli izpildītu pagājušajā gadsimtā slēgto vienošanos ar Krieviju par nozīmīgu neizplešanos austrumu virzienā. Taču viņu skaits būs konstants un klātbūtne Baltijas valstīs un Polijā nepārtraukta.
Turklāt centralizētā NATO spēku atgādāšana nenozīmē, ka tiks pārtrauktas individuālas iniciatīvas. Amerikāņi savu klātbūtni tāpat saglabās un, iespējams, vēl pastiprinās. NATO valstu aizsardzības ministri šajās dienās pulcējas Briselē, lai izdarītu pēdējos politiskos lēmumus pirms jūlijā paredzētā NATO samita Varšavā. Drošība austrumu flangā ir viens no būtiskākajiem jautājumiem. Ar to saistītas arī Ukrainas cerības uz NATO atbalstu.
Krievija ir Krievija
NATO aktualitātēm rūpīgi seko Krievija - šajā nolūkā pat preses konferences NATO štābā Briselē tiek tulkotas arī krieviski. Taču par iespējamo austrumu kaimiņa reakciju uz šiem četriem bataljoniem NATO priekšnieki daudz nesatraucas. Vismaz vārdos.
«Krievija var reaģēt, bet Krievija ir Krievija. Runa ir par mums, un mēs darām to, ko uzskatām par nepieciešamu, lai pildītu savas saistības 5. panta ietvaros,» tā vakar medijiem paziņoja ASV vēstnieks NATO Duglass Luts. Viņš gan arī atzina, ka Baltijas valstīs sabiedrotajiem ir tāda sena problēma kā Kaļiņingrada. No turienes iespējams bloķēt gaisa telpu virs Baltijas valstīm un daļas Polijas. Slāpēt elektroniskos signālus. Taču NATO esot padomā arī attiecīgi pretlīdzekļi un būšot vēl. Turklāt alianses spējas ātri pārvietoties pa savu dalībvalstu teritoriju esot nozīmīgi augušas. Virkne birokrātisko šķēršļu, kas līdz šim to liedza darīt, esot novākti. Cita lieta, ka nepieciešams uzlabot sabiedroto uzņemšanas spējas, piemēram, lidmašīnai ar tanku vēderā ir nepieciešams garāks skrejceļš.
Precīzāk būs Varšavā
Pagaidām alianses izvēršanās austrumos netiek detalizēti skaidrota. Precīzāki paziņojumi tiek pietaupīti Varšavai. Arī tas, kurš no lielajiem sabiedrotajiem kurā valstī būs vadošais partneris. Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube Neatkarīgajai iepriekš pastāstīja, ka ASV, Vācija un Lielbritānija jau pieteikušās būvēt šeit alianses bataljonus, taču vēl jānoskaidro, kura būs ceturtā valsts un kā tās sadalīs ietekmi Baltijā un Polijā.
Pirms ministru tikšanās ar medijiem runāja arī pats NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Viņa vēstījuma īsā versija ir: vajag vairāk naudas, lai dalībvalstis pašas spētu sevi sargāt. Tendence gan esot pozitīva, šogad plānotais alianses budžeta pieaugums ir 1,6%, taču joprojām vairāk esot to dalībvalstu, kas saistības finansēt aizsardzību vismaz 2% apjomā no sava IKP neizpilda. Arī Latvijas aizsardzības ministram vēl nāksies taisnoties, ka tagad vēl ne, bet kaut kad vēlāk - noteikti.
Bez konfrontācijas
Arī J. Stoltenbergam tika jautāts par iespējamo Krievijas reakciju uz NATO aktivitātēm austrumu pusē. Ģenerālsekretārs atbildēja: «Mēs negribam konfrontāciju un jaunu auksto karu.» Esot jāsaglabā diplomātiskie un militārie kontakti, jāmēģina sadarboties, un viena šāda konsultāciju tūre ar Krieviju pirms Varšavas samita ir ieplānota. Tātad NATO skatījumā aukstais karš vēl nav iestājies. Tikmēr Ukrainai karš ar Krieviju ir pavisam karsts, kolēģi žurnālisti stāstīja, ka pagājušajā naktī austrumos ciesti lieli zaudējumi, par ko valdība runājot nelabprāt. Taču Ukraina nav NATO dalībvalsts, tādēļ NATO tai palīdz pagaidām galvenokārt ar padomiem, kā karot, un neiztrūkstoši «pauž satraukumu par kārtējiem uguns pārtraukšanas pārkāpumiem». Arī vakar. Vai un kā palīdzēt lietišķāk, ministri lems trešdienas sanāksmēs. Galu galā tieši ukraiņu dēļ NATO austrumu flangā, Baltijas valstīs un arī Latvijā tagad ir ievesti tanki. Un gan jau būs vēl. Vismaz J. Stoltenbergs sola, ka NATO bataljoni, kurus izvietos mūsu pusē, būšot bagātīgi nodrošināti.