Erdogans steidz draudzēties ar Putinu

ATKAl DRAUGI. 2015. gada novembra sākumā notikušajā Antaljas samitā Redžeps Tajips Erdogans un Vladimirs Putins uzsvērti demonstrēja draudzību, taču jau pēc pāris nedēļām abu valstu attiecības nopietni sabojāja Krievijas kara lidmašīnas notriekšana © Scanpix

Šodien Sanktpēterburgā paredzēta Krievijas un Turcijas līderu Vladimira Putina un Redžepa Tajipa Erdogana pirmā tikšanās kopš pagājušā gada novembra.

Atsalums abu valstu attiecībās iestājās pēc tam, kad Turcija notrieca it kā savā gaisa telpā ielidojušu krievu kara lidmašīnu, kas piedalījās militārajā operācijā Sīrijā. Taču tagad, kad pēc neveiksmīgā valsts apvērsuma mēģinājuma sākušās vārdu kaujas starp Turciju un tās tradicionālajiem sabiedrotajiem ASV un ES, gan Ankarai, gan Maskavai dabiska šķiet savstarpējo attiecību uzlabošana.

Deutsche Welle interneta mājaslapa pauž zināmu izbrīnu par to, cik strauji V. Putins un R. T. Erdogans atkal atraduši kopēju valodu. Vēl pirms pāris mēnešiem viņi apmainījās skaļām frāzēm un savstarpējiem apvainojumiem, bet tagad, šķiet, atkal ir gatavi paziņot, ka Krievija un Turcija ir vēsturiski sabiedrotie un stratēģiskie partneri. «Tā būs vēsturiska vizīte, jauns sākums. Es uzskatu, ka sarunās ar draugu Vladimiru tiks atvērta jauna lappuse mūsu valstu attiecībās. Mums ir daudz kas kopīgs darāms,» pirms došanās uz Sanktpēterburgu R. T. Erdogans sacījis intervijā Krievijas valsts ziņu aģentūrai TASS, bet šīs nedēļas sākumā devis rīkojumu pārtraukt interneta ziņu vietnes Sputnik News bloķēšanu Turcijā.

Politologi jau sen vērsuši uzmanību uz to, ka V. Putins un R. T. Erdogans ir diezgan līdzīgi valdītāji. Abi mēdz izcelt savu sportisko formu, abi ir gana impulsīvi un spītīgi, abi cenšas savās rokās koncentrēt maksimāli daudz varas, abu rīcību nosaka ne tik daudz vērtības, principi un ideoloģija kā konkrēti ieguvumi konkrētā brīdī. Pašlaik gan Krievijas, gan Turcijas līderim ir izdevīgi atjaunot draudzību. R. T. Erdoganam, kurš beidzamo nedēļu laikā daudzreiz pārmetis Rietumu pasaulei nepietiekamu atbalstu puča mēģinājuma laikā, tā ir iespēja nodemonstrēt, ka viņam ir alternatīvs sabiedrotais. Savukārt V. Putins atkal varēs lepoties, ka pārrāvis Rietumu izolācijas loku un viņu atbalsta NATO dalībvalsts ar otru lielāko armiju un milzīga ES kandidātvalsts. Savstarpējie aizvainojumi un nesaprašanās (piemēram, Sīrijas vai Ukrainas jautājumā, kur valstu pozīcijas diametrāli atšķiras) uz laiku tiks nolikti malā, bet priekšplānā izvirzīti ekonomiskie ieguvumi, kas attiecību uzlabošanas gadījumā būs jūtami. Turcijas valdība, protams, var demonstrēt bravūru, taču tās lauksaimnieku, celtnieku un it sevišķi tūrisma industrijā nodarbināto cilvēku zaudējumi Krievijas noteikto sankciju dēļ bija ievērojami. Savukārt Krievija attiecību sabojāšanās dēļ zaudēja iespēju realizēt TurkStream dabasgāzes cauruļvada projektu, kas tai ļautu pa sētas durvīm sasniegt patērētājus ES dienvidaustrumos, bet daļa iedzīvotāju bija acīm redzami neapmierināti, ka viņiem jāmeklē alternatīvas Turcijas kūrortiem.



Svarīgākais