Neraugoties uz politikas kuluāros virmojošām runām par Rudolfa Meroni pārvaldīto uzņēmumu pārstāvju vērienīgo finansiālo atbalstu partijai KPV LV, tās valdes loceklis, kurš partijas kongresā tika ievēlēts ar vislielāko balsu skaitu, to kategoriski noliedz un par šāda finansējuma faktiem aicina vērsties tiesībsargājošajās iestādēs.
Vairāki Saeimas deputāti un ietekmīgi uzņēmēji, lūdzot uz viņiem neatsaukties, šā gada vasarā Neatkarīgajai apgalvoja, ka KPV LV jeb tautā sauktajai Artusa Kaimiņa partijai piedāvāts apjomīgs finansējums no Ventspils mēra Aivara Lemberga pretinieka, Ģenerālprokuratūras ieceltā Ventspils tranzītuzņēmumu pārvaldnieka R. Meroni pārstāvjiem, lai konkurētu ar A. Lembergu gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās Ventspilī un iegūtu pašvaldību deputātu mandātus arī citviet Latvijā.
Tāpat teicēji zināja stāstīt, ka partijai akūti trūkstot kampaņu izstrādātāji un to realizētāji, tādēļ tiekot uzrunāti pieredzējuši politisko procesu veidotāji. Piemēram, starp uzrunātajiem minēta bijusī Valda Zatlera līdzgaitniece, pašreizējā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča padomniece Sandra Sondore-Kukule, kā arī Zatlera Reformu partijas kādreizējais premjera kandidāts Edmunds Sprūdžs.
Pats partijas KPV LV garīgais līderis Artuss Kaimiņš pirms mēneša - 4. jūlijā - publiski paziņoja, ka jau Ventspils pilsētas svētkos, kas noritēja no 5. līdz 7. augustam, tiks dibināta partijas Ventspils nodaļa, lai varētu startēt pašvaldību vēlēšanās un cīnīties par Ventspils mēra krēslu. Turklāt «politiskais spēks vēlēsies redzēt, vai saņems atļauju pasākuma norisei Ventspilī», LETA citē A. Kaimiņu.
Neesot bijis plānots
Ventspils svētki, kā ierasts, pagāja ar jaunu pilsētvides objektu atklāšanu un krāšņu, daudzveidīgu izklaides programmu, taču no KPV LV aktivitātēm - ne vēsts. Tas uzjundīja aizdomas - vai nu politisko kuluāru tenkas ir nepatiesas, vai finansējums izlietots neparedzētiem mērķiem.
Lai gūtu oficiālu viedokli, Neatkarīgā ar rakstiskiem jautājumiem vērsās pie KPV LV valdes locekļa Ilmāra Poikāna, kurš tautā plašāk pazīstams kā programmēšanas speciālists ar segvārdu Neo.
Pretēji plaši medijos izplatītajam A. Kaimiņa apgalvojumam, ka partijas nodaļa Ventspilī tiks dibināta tieši svētku laikā, I. Poikāns skaidroja, ka «KPV LV Ventspils pilsētas svētku laikā netika plānotas un arī netika veiktas nekādas publiskas aktivitātes».
Uz jautājumu, vai taisnība, ka KPV LV tikusi lūgta Ventspilī neizvērst pārlieku apjomīgas aktivitātes, lai neveidotu konkurenci Ģirta Valda Kristovska startam gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, I. Poikāns atbildēja: «Ja jautājums domāts, vai kāds ir lūdzis KPV LV neizvērst aktivitātes, tad KPV LV valdes rīcībā nav šādas informācijas.»
Jāziņo tiesībsargiem
KNAB mājaslapā redzams, ka partijai šobrīd saziedoti vien 285 eiro. Atgādinot par TV Rīga 24 20. jūlija raidījumu, kurā Saeimas deputāts Gunārs Kūtris lika manīt, ka KPV LV iegūst naudu no Rudolfa Meroni, Neatkarīgā vaicāja I. Pokānam: vai runas par KPV LV saistību ar R. Meroni pārraudzīto tranzītuzņēmumu pārstāvju finansējumu ir realitāte vai tikai konkurentu izdomājumi?
Uz to I. Poikāns rakstiski atbildēja sekojoši: «Ja Jūs ar G. Kūtra apgalvojumu domājat 20. jūlija raidījumu Preses klubs, kurā tika apspriestas Ventspils pašvaldības vēlēšanas, tad, kā redzams ierakstā, Rudolfa Meroni vārdu neminēja ne G. Kūtris, ne arī kāds cits viesis. KPV LV ir izstrādājusi ziedojumu vadlīnijas, saskaņā ar kurām jebkuram ziedojumam no cilvēka virs 1000 eiro gadā tiek pieprasīts papildu skaidrojums no ziedotāja par viņa mērķiem, lai lemtu, vai šādu ziedojumu pieņemt vai pārskaitīt atpakaļ. Ja Jūsu rīcībā ir informācija vai fakti, kas var apliecināt, ka kāds no KPV LV partijas biedriem ir pieņēmis nelikumīgus maksājumus no A. Lemberga vai viņa oponentiem ar mērķi diskreditēt KPV LV, piemēram, ievelkot partiju tā saucamajā Ventspils «karā», tad, lūdzu, darīt to zināmu gan tiesībsargājošām iestādēm, gan KPV LV valdei vai man personīgi. Tā kā šādas darbības neatbilst KPV LV ētikas principiem un statūtiem, tad vainīgais nekavējoties tiks izslēgts no partijas. Publiski pieejams pietiekami daudz spekulāciju par šo tēmu, un šobrīd ne man, ne arī pārējiem KPV LV valdes locekļiem nav nekas vairāk zināms par jau publiskotajām baumām, kam nav gūts jebkāds dokumentāls apstiprinājums.
Cik noprotams no Jūsu jautājumiem, tad KPV LV iespējamā saistība ar Ventspili vai tamlīdzīgi nopietni interesē vai nu lasītājus, vai redakciju. Citējot Ģirtu Rungaini 20. jūlija Preses klubā - «Ventspils ir stacionārā bandīta, tā teikt, sēdeklis institucionālās ekonomikas izpratnē, un, šis sēdeklis ir labi aizsargāts un tādā veidā izveidots,» atliek secināt, ka minētajam «bandītam» nebūtu par ko uztraukties. Jāatzīst, ka KPV LV šobrīd ir nopietnāki darbi darāmi, un mēs ceram, ka arī mediji apzinās situāciju, kādā atrodas Latvijas iedzīvotāji, un saskata risināmo problēmu apjomu, tādēļ ceram uz jēgpilnu sadarbību. Mēs esam pārliecināti, ka Ventspils iedzīvotāji ir gana gudri, lai izvēlētos savai pilsētai labāko vadītāju.»
Smadzenes neskalošot
Vaicāts, kā partijai sokas ar reģionālo nodaļu veidošanu, I. Poikāns paskaidroja, ka uz doto brīdi «KPV LV ir 13 reģionālās grupas Latvijā un 6 reģionālās grupas Lielbritānijā. Papildus ir izveidotas 5 tematiskās grupas. Ventspils grupa vēl nav nodibināta».
Vaicāts, cik liels finansējums partijai būtu nepieciešams, lai izvērstu uzvaru nesošu kampaņu pašvaldību vēlēšanās, piemēram, Rīgā, Ogrē vai Ventspilī, I. Poikāns teica: «Mūsu partijas atbalstītāji ir cilvēki, kuriem nav vienalga, kas notiek Latvijā, līdz ar to es personiski nedomāju, ka tradicionālā «smadzeņu skalošana», kas ir vitāli svarīga līdzšinējām un aizgājējpartijām, mums būtu nepieciešama. Šobrīd partija izstrādā kopējo stratēģiju un darbības plānu, nosakot prioritātes un konkrētus mērķus. Kad tas būs izdarīts, tad arī sapratīsim par nepieciešamā finansējuma apjomu un pieejamību.»
Par kadriem visu noliedz
Atbildot par kadru jautājumiem un to, vai KPV LV ir veikusi pārrunas ar S. Sondori un E. Sprūdžu par viņu iesaistīšanos priekšvēlēšanu kampaņā, I. Poikāns norādīja: «KPV LV ir noteikta kārtība, kā tiek veiktas pārrunas ar potenciāliem biedriem un sadarbības partneriem, bet ar šiem diviem cilvēkiem sarunas nav notikušas.» Neatkarīgā vaicāja arī S. Sondorei, vai viņa ir iesaistījusies Kaimiņa partijas darbā. S. Sondore atbildēja ar kategorisku «nē». Savukārt uz jautājumu, kurš un kādēļ, viņasprāt, izplata šādas runas par viņas iesaistīšanos KPV LV, S. Sondore atbildēja, ka to viņa nezinot.
Līdz šim plašsaziņas līdzekļos publicēts, ka KPV LV, gatavojoties pašvaldību vēlēšanām, paguvusi izveidot reģionālās atbalsta grupas tādās pilsētās kā Londona, Northamptona, Līdsa Grimsbija, Liverpūle, Mančestra, Ogre, Rīga.
Latvijas fakti mērījumi liecina, ka jūlijā, salīdzinot ar jūniju, KPL LV piedzīvojusi popularitātes kritumu. Tās popularitātes reitings no 5,4% noslīdējis uz 4,3%. Patlaban populārākās ir partijas Saskaņa (18,6%) un ZZS (18,2%).