PAŠVALDĪBU VĒLĒŠANAS: Vienotam sarakstam maz izredžu
Labākus rezultātus pašvaldību vēlēšanās partijas varētu gūt, startējot atsevišķi. Tā uzskata politologs Filips Rajevskis. Savukārt Vienotība ir pārliecināta, ka, tikai apvienojot labēji centrisko partiju spēkus, iespējams gāzt no Rīgas troņa Saskaņu un Gods kalpot Rīgai. Lūkojoties vēsturē, nekas neliecina, ka neveiksmju papluinītajai Vienotībai izdosies panākt trīs partiju spēku konsolidēšanu.
Ar paziņojumu, ka, tikai apvienojot Vienotības, Zaļo un zemnieku savienības un Nacionālās apvienības spēkus, ir iespējams panākt, lai pēc nākamā gada pašvaldību vēlēšanām Rīgas mēra krēslā sēstos kāds no šīs trijotnes, Vienotība klajā nāca īsi pēc tam, kad tika publicēti jaunākie, Vienotībai neglaimojošie politisko partiju reitingi.
Domājot par valsti
Vienotības priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns uzsver, ka iepriekšējās vēlēšanas Rīgā pierādījušas - labēji centrisko spēku uzvara iespējama, tikai apvienojot spēkus. Kā piemēru ieguvumiem, kurus sola apvienošanās, viņš piesauc pagājušās vēlēšanas, kurās ZZS veidojošās partijas Rīgā startēja atsevišķi. Rezultātā galvaspilsētā mandātu neieguva ne zemnieki, ne zaļie. «Neapvienojoties vienkārši tiek sadedzinātas vēlētāju balsis, kuru atbalstītās partijas nesasniedz piecu procentu barjeru,» saka politiķis.
Viešot aizdomas
Tam, ka dalītā kandidēšana aizvadītajās vēlēšanās bijusi kļūda, piekrīt arī ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Šoreiz ZZS Rīgā kandidēs vienoti, bet uz plašākām savienībām tā nav gatava. Visticamāk, ZZS iedrošinājuši augošie reitingi un apziņa, ka tās pārziņā esošais Ministru prezidenta amats nākotnē garantē stabilu ekspozicionēšanos medijos, kas nodrošina atpazīstamību elektorātā.
Pielaidīgāka ir Nacionālā apvienība. Tās līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš piekrīt Vienotības tēzei, ka veiksmīgāka koalīcijas trijotne Rīgā var būt, apvienojot spēkus. Taču, lai tas būtu iespējams, esot nepieciešama vienošanās par veicamajiem darbiem, prioritātēm un potenciālā saraksta līderiem.
Tomēr īstas pārliecības par Vienotības patiesajiem nodomiem G. Bērziņam neesot. «Ar tādu pašu iniciatīvu nācām pagājušajās vēlēšanās, bet atbildi toreiz nesaņēmām. Zīmīgi, ka paziņojums nācis laikā, kad publicēti pēdējie Vienotības reitingi, kas padara situāciju piesardzīgu, - ir zināmas bažas par iniciatīvas patiesumu,» saka Nacionālās apvienības līderis, kurš cer, ka ZZS pēc sarunām ar Vienotību tomēr piekritīs kopējam sarakstam.
Arī Vienotība pirms četriem gadiem mēģināja panākt, ka tai pievienojas Reformu partija, taču arī šī iecere nerealizējās. Tiesa, vēlāk reformistiem, piedzīvojot partijas krahu, nekas cits neatlika kā pievienoties Vienotībai.
Veiksmei netic
Vienotības pārstāvji teic, ka neatceroties, kāpēc pirms četriem gadiem spēku apvienošana neizdevās. Viens no priekšvēlēšanu darba organizētājiem Vienotībā Pēteris Viņķelis pieļauj, ka partijas vienkārši neesot spējušas rast sadarbībai nepieciešamos kompromisus.
«Ir trīs dažādas partijas, un katrai ir savas vēlmes. Nebija apvienošanās tad un nebūs arī tagad. Katrai partijai ir vēlme sevi apliecināt. Es personiski neesmu pārliecināts, ka kaut kas izdosies, bet pamēģināt nekad nav par sliktu,» saka P. Viņķelis.
Savukārt politologs Filips Rajevskis uzskata, ka vienota saraksta izveidošana partijām nav lietderīga un līdzīgu vai pat labāku rezultātu tās varētu gūt, startējot atsevišķi.
«Apvienošanās nav vajadzīga nevienam, jo, katram nopietni veltot partijas resursus - gan finansiālos, gan politiskos -, ir potenciāli liela iespēja, ka pa trim kopā pārsniedz pusi no balsīm un līdz ar to var izveidot koalīciju. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka partijas, startējot kopā, iegūst mazāku atbalstu,» uzskata politologs. Viņš arī atgādina, ka Vienotībai nākamās pašvaldības vēlēšanas ir vitāli svarīgas, jo, ciešot sakāvi tajās, organizācija var neizturēt Saeimas vēlēšanu pārbaudi un palikt ārpus parlamenta.