Pašvaldību vēlēšanas. Agresīvāka cīņa izvēršas Liepājā, Ventspilī, Ādažos
ASV prezidenta vēlēšanu rezultātu izšķīra tviteris, bet Latvijā ir ļoti labs interneta pārklājums. Varbūt tāpēc politiskās partijas daudz aktīvāk kampaņo interneta vidē, vismaz pašreizējā periodā. Turklāt tā arī daudz lētāk.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) saskaita katru centu, ko politiķi samaksā avīzei, televīzijai un radio, taču par tviteri un feisbuku neliekas ne zinis. Politiskās komunikācijas eksperts Mārcis Bendiks to skaidro ar faktu, ka vēlēšanu aģitācijas regulējumu darinājusi paaudze, kas uzaugusi bez interneta. Taču arī citur pasaulē trūkst labu paraugu un droši vien vēl pāris vēlēšanu ciklu līdz tādu radīšanai jāiziet. Politisko kampaņu ievākšanos sociālajos tīklos ievērojis arī reklāmas jomas lietpratējs Ēriks Stendzenieks. «Ir sajūta, ka politiskie spēki tradicionālās kampaņas norakstījuši kā aizliegtas, jo tās neierakstās priekšvēlēšanu tēriņu ierobežojumos.» Tā vietā spiež uz tikšanos ar vēlētājiem un internetu. Ē. Stendzenieks gan uzskata, ka sociālo tīklu nozīme tiek pārvērtēta, jo klikšķi automātiski nenozīmē piesaistīto vēlētāju skaitu. Tikpat labi tie tiek saģenerēti kaut kur Indonēzijā.
Te M. Bendiks viņam daļēji oponē, jo arī kandidāta aiziešana uz tikšanos fabrikā nenozīmē, ka visi atnākušie par viņu nobalsos. Sociālajiem tīkliem un internetam ir milzīga nozīme, ko globāli pierādīja vēlēšanas ASV.
Nasing spešel
Bet ar ko tad šī pašvaldību vēlēšanu kampaņa atšķiras no citām? Neatkarīgās aptaujātie eksperti secina - ne ar ko īpašu. Varbūt vienīgi pašvaldības pašas par sevi tiek novērtētas augstāk nekā citus gadus. Politologs Filips Rajevskis secina, ka pieaug konkurence. Ja iepriekš interesanta bija galvenokārt Rīga, tagad agresīvāka cīņa izvēršas Liepājā, Ventspilī, Ādažos. Partijas pašvaldības uztver kā starta platformu nacionālajai politikai, un šajā reizē Saeimas vēlēšanas notiek ļoti drīz pēc pašvaldību vēlēšanām. Jau nākamgad. Ventspilī Ģirts Valdis Kristovskis diezin vai var cerēt atņemt nozīmīgu daudzumu balsu Aivaram Lembergam, taču vēlāk uz Saeimas vēlēšanām viņu, iespējams, pārdos jau kā varenu cīnītāju pret Lembergu. Oligarhu apkarošana ir jau daudzkārt izmantots paņēmiens. To lietojis gan tāds politikas dinozaurs kā Ainārs Šlesers, kuru pašu vēlāk apsaukāja par oligarhu, gan tiklab tagad skandalozākā politiskās skatuves personība Artuss Kaimiņš - Saeimas aktieris.
Ērtības un vērtības
Mārcis Bendiks gan uzsver, ka vēlētājiem ir atšķirīgi iemesli, kāpēc tajās piedalīties: «Pašvaldību vēlēšanās balso par ērtībām, Saeimas vēlēšanās par vērtībām.» Tāpēc, piemēram, Latvijas Reģionu apvienība iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās pat bez reāli eksistējošas organizācijas struktūras guva labus rezultātus, bet Saeimā ne. Bez A. Kaimiņa piedalīšanās varbūt vispār nekā nedabūtu. M. Bendiks skaidro, ka pašvaldību vēlēšanās partijas izkārtne nav tik svarīga kā cilvēki, kas startē. Piemēram, Kuldīgā jau gadiem valda vecā Tautas partijas komanda, kaut gan partiju nosaukumi vairākkārt mainījušies. Vienkārši vadošie politiķi izvēlas to partiju, kas tobrīd no saimnieciskā un finansiālā viedokļa pašvaldībai ir izdevīgāka.
Vēl dažas pikantērijas
No nacionālā aspekta pašvaldību vēlēšanas ir svarīgākas mazajām partijām, kuras neievēlēšanas gadījumā vēlētāji var vispār aizmirst. Piemēram, No sirds Latvijai - ja tā nedabūs kādas vietas pašvaldību domēs, līdz Saeimas vēlēšanām no politiskās kartes var pazust pavisam.
Kopumā par pašvaldību vēlēšanu kampaņu vēl nevar spriest, jo tā tikai ieskrienas. Masīvākā aģitācija sagaidāma no maija vidus. Pagaidām metodes lielākoties ir tās pašas vecās - pie varas esošie slavē savu veikumu, bet pie varas gribošie to kritizē, neko daudz vietā nepiedāvājot. Vienotība gan ir mainījusi līdzšinējo taktiku un emocijas likusi pie malas. F. Rajevskis vērtē, ka Vilnim Ķirsim padodas ļoti tehnokrātiska kampaņa. Acīmredzot precīzi noskaidrota socioloģija - kas un kur rīdziniekiem rada problēmas, un par to arī tiek runāts.
Vecais temats - krievi nāk - no kampaņotāju dienaskārtības nekur nav pazudis, taču šoreiz to apgrieztā veidā izmanto paši krievi. Viņu mediji plaši atspoguļoja Nila Ušakova cīņu ar Valsts valodas centru.
Ir arī pa kādai jautrākai pikantērijai šā gada kampaņā. Piemēram, plikā Artusa Kaimiņa video un Mārtiņa Bondara Rīgas atslēga. Daudziem līdzjutējiem tā raisījusi asociācijas ar fallu.