Vešņakova nomaiņā neafišēti šķēršļi

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Krievijas vēstnieka Aleksandra Vešņakova iecere pēc deviņus gadus ilgušā komandējuma doties mājup neīstenojas tik gludi. Acīmredzot Vešņakova potenciālais pēctecis Jevgeņijs Lukjanovs kā Kremlim īpaši tuvs personāžs Latvijas pusei nešķiet simpātisks.

Ārlietu ministrija šādus no diplomātiskajiem kuluāriem pasprukušus mājienus un baumas oficiāli nekomentē. Taču fakts, ka negribēts vēstnieks uzņemošajā valstī nevar strādāt, atbilst patiesībai. To Neatkarīgajai apstiprina Ārlietu ministrijas preses sekretārs vēstnieks Raimonds Jansons.

Saskaņā ar starpvalstu diplomātijas svarīgāko dokumentu, Vīnes konvenciju, nosūtītāja valsts ar uzņemošo valsti saskaņo vēstnieka kandidatūru. Tas notiek pietiekami diskrēti - pa diplomātiskajiem kanāliem. Turklāt savs vārds ir sakāms ne tikai Ārlietu ministrijai, bet arī drošības dienestiem. Un, kamēr šāds saskaņojums nav panākts, tikmēr jebkurš sarunās figurējošs uzvārds ir tikai nodoms. Turklāt diplomātiskajā praksē gana bieži gadās, ka vēstnieks tiek atsaukts, bet viņa vietā turpina strādāt vēstniecības otrā persona - kā vēstniecības vadītājs.

Noprotams gan, ka Krievija savu vēstniecību bez vēstnieka atstāt negrasās. Tas izriet no Aleksandra Vešņakova intervijas radio Baltkom septembra beigās. Viņš apstiprināja, ka iniciatīva par vēstnieka maiņu Krievijā tiek skatīta. «Šai procedūrai ir nepieciešamas noteiktas konsultācijas un saskaņošana ar Latvijas pusi. Iespējams, tiks panākts kāds risinājums, tad varbūt šis man būs pēdējais gads kā Krievijas vēstniekam Latvijā, ja nē - turpināšu strādāt. Šīm baumām, kā es tās iepriekš nosaucu, ir pamats. Deviņi gadi - tas ir diezgan solīds termiņš. Jebkuram, pat visgarākajam komandējumam kādreiz ir jābeidzas,» A. Vešņakova teikto atreferē portāls mixnews.

Runas par Krievijas vēstnieka maiņu paklīda jau vasaras sākumā, komplektā ar iespējamā pēcteča vārdu. Tobrīd tas bija Krievijas Federācijas Drošības padomes sekretāra vietnieks Jevgeņijs Lukjanovs. Nevis profesionāls diplomāts kā A. Vešņakovs, bet cilvēks no Krievijas prezidentam tuvām aprindām. Tātad Latvijai potenciāli vēl problemātiskāks personāžs par A. Vešņakovu, kurš nereti pārkāpj diplomātisko etiķeti un jaucas Latvijas iekšējā un ārējā politikā.

Ārlietu ministrija norāda, ka Krievijas vēstnieks turpina strādāt - nosūtītāja valsts nav ziņojusi par viņa atsaukšanu.



Politika

Karš beidzas tikai tad, kad ļaunumam pretojas, otrdien pēc svecīšu nolikšanas pie Latvijas Okupācijas muzeja, pieminot bojāgājušos cīnītājus, kas aizstāvējuši Ukrainu Krievijas sāktajā karā, žurnālistiem sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.