Kučinska valdības gads: stabili, bet ar krītošu reitingu

© F64

Vienpadsmitajā februārī aprit gads, kopš Ministru prezidenta amatu no Vienotības pārņēma Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais Māris Kučinskis. Sabiedrības vērtējums valdību un tās vadītāja pārstāvēto politisko spēku nav lutinājis. Daži uzskata, ka tas ir neveiksmīga mantojuma dēļ, citi – ka kļūmīga ir komunikācija ar sabiedrību.

Lūkojoties, kā Vienotība cenšas pašiznīcināties, vēlētājs jau 2015. gada nogalē sāka novērst vaigu no kādreiz populārākās starp labēji centriskajām partijām. Bet Zaļo un zemnieku savienība, 2016. gada februāra sākumā stājoties pie valdības stūres, jau varēja lepoties ar 18,01 procenta vēlētāju atbalstu.

Žilbinošs starts

Vērojot, kā jaunais premjerministrs demonstrē stingru mugurkaulu patvēruma meklētāju uzņemšanas jautājumā, un cerot, ka valdības vadītājam būs taisnība arī par to, ka ir vēl cerība reanimēt Liepājas metalurgu, ZZS reitingi aprīlī un maijā bija pakāpušies līdz vēsturiskajiem 20,3%. Tika pat apsteigta reitingu pirmajā pozīcijā visbiežāk esošā Saskaņa.

Taču tad nāca ZZS pārstāvošajam veselības ministram Guntim Belēvičam bez rindas veiktā operācija un demisijas pieprasīšana, ilgā muļļāšanās ap Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja meklēšanu un izgāšanās ar neapdomātiem paziņojumiem par Vienotības mēģinājumiem negodīgām metodēm torpedēt Ingas Koļegovas kandidatūru. Un augustā ZZS reitings jau bija sarucis līdz 18 procentiem.

Tuvojoties Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka Jaroslava Streļčenoka pilnvaru termiņa beigām, birojā saasinājās arī iekšējā atmosfēra, bet tās neitralizēšanā premjers nesteidza iesaistīties. Lēnām sabiedrības uzmanības lokā nonāca arī 2017. gada budžeta veidošana, kura, saskaņā ar premjera teikto, radikāli atšķiroties no iepriekšējās prakses - esot uz mērķi orientēta. Taču pēc vairāk nekā pusgadu ilgās ZZS valdīšanas tās reitingi sāka dilt - novembrī par partiju balsotu vairs tikai 16,8 procenti vēlētāju.

Sabiedrības attieksmē pret valdošo partiju punktu pielika iepriekš slavētā budžeta veidošana. No vienas puses, tas it kā tika pieņemts, bet tad nācās izdabāt mikrouzņēmējiem un palielināt nodokļus. Turklāt tā dēvētajās deputātu kvotās ar valdības klusējošu atbalstu tika sadalīti aptuveni 20 miljoni eiro. Šie notikumi skaļi izskanēja publiskajā telpā, un janvārī par ZZS balsotu vairs tikai 10,5 procenti.

Neuzrunā sabiedrību

«Viss, kas notika ar nodokļiem, bija fatāli viņu reitingiem. Grābstoties pa sabiedrības kabatu, ir ļoti sarežģīti to izdarīt ar maziem zaudējumiem, bet šī valdība to izdarīja tik neveiksmīgi, cik neveiksmīgi vien var,» saka politologs Filips Rajevskis.

Taču tā esot tikai daļa no M. Kučinska un ZZS problēmām - premjeram un partijai pietrūkstot mākas par saviem labajiem darbiem pastāstīt sabiedrībai.

«Ir jau arī kaut kas labs darīts, bet viņš absolūti nespēj labās lietas nokomunicēt. Tāpēc nespēj izveidot uzticības rezervīti. Viņš to ir tikai deldējis. Premjeru praktiski redz tikai tad, kad ir nepatikšanas Viņš, protams, koleģiāli uzņemas atbildību uz sevi, bet sabiedrība to nenovērtē, tā grib, lai būtu labās ziņas,» skaidro eksperts un atgādina, ka arī veselības aprūpes sistēmas reformas buksēšana ietekmē vēlētāju attieksmi. «Mēs redzam, ka izglītībā Kārlis Šadurskis plosās un paņem visu negatīvo uz sevi. Arī veselībā kaut kas tamlīdzīgs vajadzīgs, bet tā lieta nekustas,» saka politologs.

Nav nemaz tik slikti

Arī Saeimas Vienotības frakcijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzskata, ka budžeta pieņemšanas forma līdz šim bijusi lielākā M. Kučinska valdības kļūda. Viņasprāt, valdības darba vērtējumu ļoti negatīvi ietekmējot arī tas, ka apsolītās ministres Andas Čakšas vadībā reformas veselības aprūpes nozarē nenotiek tik ātri kā solīts.

Politiķe nenoliedz, ka ietekme uz valdības darba vērtējumu ir arī Vienotību pārstāvošā izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska darbam. Reformas izglītība virzoties smagi, jo, no vienas puses - sabiedrība gaida reformas, no otras - nav gatava tās pieņemt. Arī koalīcijā kārtīga atbalsta izglītības ministra darbam neesot, jo lēmumos koalīcijas partneri reformas pamatā atbalstot, tomēr arī «ar baudu noskatās, kā publiskajā telpā ministru sit». Tāpēc, ņemot vērā visas valdības paklupšanas reizes, sabiedrība tai uzticoties mazāk nekā pašos neveiksmīgākajos Laimdotas Straujumas valdības mēnešos.

Uz to, ka M. Kučinskim bija jātiek galā ar Vienotības mantojumu, kas negatīvi ietekmējis valdības darbu, norāda ZZS valdes loceklis, partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

«Mēs strādājam atbilstoši situācijai, kuru Kučinskis saņēma. Bija novārtā atstāti izglītības jautājumi un Eiropas Savienības fondu apguve, veselības aprūpes nozare arī bija ļoti sarežģīta. Nebija tā, ka Kučinskis atnāca pie jau saklāta galda un varēja tikai baudīt rezultātus,» saka politiķis.

Vienlaikus A. Brigmanis uzskata, ka katrā ministrijā ir gan savas neveiksmes, gan veiksmes. Piemēram, Zemkopības ministrija nodrošinājusi, ka ES fondu apguve lauksaimniecībā esot raita, arī valsts aizsardzībai nepieciešamie līdzekļi tiekot apgūti prātīgi. Pat A. Čakša jau esot ZZS jau iepazīstinājusi ar detalizētiem plāniem par reformu veselības aprūpē. Arī izglītības ministru A. Brigmanis vairs nesauc par valdības vājāko posmu - «viņš nav slikts, vienkārši nonācis neapskaužamā situācijā».