"Vienotība" mēģina "apmest kažoku" Latvijas Bankas prezidenta jautājumā
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens partijas Vienotība vārdā šā gada 19. februārī valdošās koalīcijas padomē piedāvājis likumā ierobežot Latvijas Bankas prezidenta pilnvaras līdz diviem termiņiem, lai gan vēl 2013. gada oktobrī pats personīgi kaismīgi iestājies, lai uz trešo termiņu Latvijas Bankas prezidenta amatā tiktu pārvēlēts Ilmārs Rimšēvičs.
Pirmdien ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens koalīcijas padomes sēdē iepazīstināja koalīcijas partnerus ar savas partijas piedāvātajiem grozījumiem Latvijas Bankas likumā, kuros paredzēts noteikt pilnvaru termiņu skaita ierobežojumu Latvijas Bankas prezidenta amatam, nosakot, ka šo amatu viena persona nevar ieņemt vairāk kā divus termiņus.
Vienotība likumu rosināja papildināt arī ar normām, kas dotu tiesības Saeimai atcelt no amata Latvijas Bankas amatpersonas un Latvijas Bankas padomei apturēt amatpersonu pilnvaras uz kriminālprocesa laiku. Neatkarīgās komentētājs Dr. geogr. Juris Paiders jau vakar publikācijā Latvijas Bankas prezidentu aizsargā ES dibināšanas līgums paskaidroja, ka šādas normas nacionālajā likumdošanā noteikt nav iespējams, jo Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienotajā protokolā ir precīzi noteikts, kādos gadījumos drīkst no amata atbrīvot katras dalībvalsts centrālās bankas vadītāju.
Bet nav ne mazāko šaubu, ka likumā var noteikt ierobežojumus, cik pilnvaru termiņus viena persona drīkst ieņemt kādu amatu, tāpat kā drīkst noteikt, vai Latvijas Bankas prezidenta pilnvaras ilgst sešus gadus (pašreizējā Latvijas Bankas likuma redakcija) vai piecus gadus (Eiropas Kopienas līguma prasība).
Vienotība: «Neaizstājams!»
Tomēr 2013. gada oktobrī, kad šādu termiņu ierobežojumu varēja noteikt «dabīgā veidā», vienkārši nevirzot I. Rimšēviču Latvijas Bankas prezidenta amatam trešo reizi, tieši partija Vienotība un A. Ašeradens personīgi visaktīvāk iestājās par I. Rimšēviča kandidatūru, gandrīz vai pasludinot viņu par neaizvietojamu.
Likumā noteikts, ka Latvijas Bankas prezidentu amatā ievēlē «pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu ierosinājuma». Saeimas arhīvā atrodams dokuments liecina, ka pārvēlēt I. Rimšēviču uz trešo termiņu ieteica seši Vienotības deputāti - A. Ašeradens, Jānis Reirs, Ainārs Latkovskis (visi trīs joprojām augstos valsts amatos un partijas līderi), Dzintars Zaķis, Dzintars Ābiķis un Liene Liepiņa, kā arī Zatlera Reformu partijas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Demiters, t.s. Olšteina sešnieka pārstāvis Jānis Upenieks un VL!TB/LNNK pārstāvji Einārs Cilinskis un Raivis Dzintars.
Par I. Rimšēviču solīja balsot arī tolaik opozīcijā esošā ZZS, bet Saskaņas frakcijai bija brīvais balsojums.
I. Rimšēvičs tika ievēlēts ar 76 balsīm «par». Pret balsoja un atturējās tikai septiņi saskaņieši, bet nebalsoja astoņi Saeimas deputāti, kuri tobrīd piedalījās plenārsēdē. Visinteresantāk, ka par I. Rimšēviču nebalsoja (respektīvi - pārkāpa partijas disciplīnu) tobrīd Vienotības pārstāve Inguna Rībena un ZZS pārstāvji - pašreizējā finanšu ministre Dana ReiznieceOzola un deputāts Kārlis Seržants.
Vienotība: «Izaugsmes garants!»
Vēl 2013. gada 31. oktobrī radioraidījumā pēc Saeimas plenārsēdes, kurā I. Rimšēvičs ar Vienotības vadošo atbalstu tika apstiprināts amatā uz trešo termiņu, A. Ašeradens aizgrābts teica: «Radioraidījumā arī mēs pievienojamies apsveikumam Rimšēviča kungam. Latvijā ir viena otra institūcija, pret kuru mēs varētu izturēties kritiski, taču jāsaka, ka Latvijas Bankas virzienā ir grūti mest kādus pārmetumus, un jāsaka, ka Latvijas finanšu politika līdz šim ir bijusi tāda Latvijas drošā klints. Mēs esam redzējuši, kādā veidā tika pārvarēta krīze Latvijas ekonomikā un kā atgriezās izaugsme! Un arī šodien, kad ir jāizvēlas Latvijas, teiksim, izaugsmes, attīstības scenārijs, es domāju, ka Latvijas Banka ar tās kapteini priekšgalā būs laba padomdevēja gan Latvijas politiķiem, gan Latvijas tautsaimniekiem kopumā, kādā veidā rīkoties.»
A. Ašeradenam radioraidījumā piebalsoja arī ārzemju latvietis Valdis Liepiņš no Zatlera Reformu partijas, kuras atliekas, kā zināms, šobrīd ir iplūdušas Vienotībā: «Es gribu pieminēt to, ko nupat Ašeradena kungs minēja, - to, ka Rimšēviča kungs turpinās darbu Latvijas Bankas prezidenta amatā. Es domāju, ka tas ir viens labs rādītājs, jo Rimšēviča kungs jau ir pierādījis agrāk, ka viņam ir mugurkauls. Es domāju, ka jau pats par sevi labs rādītājs ir tas, ka šis cilvēks ir atbildīgi cīnījies par Latvijas nākotni un izaugsmi. Tā ka partijas, kā arī mūsu frakcijas vārdā es apsveicu viņu ar ievēlēšanu.»
Saucēja balss tuksnesī
Saeimas plenārsēdē pirms izšķirošā balsojuma I. Rimšēviča kompetenci atļāvās apšaubīt tikai Saskaņas centra deputāts Igors Pimenovs. Viņš teica: «Latvijas Bankas uzturētā monetārā politika mūs pakāpeniski iedzina strupceļā, jo ap 80 procentiem kredītu tika izsniegti eiro valūtā. Kad sākās krīze, tad bija divas iespējas: samazināt valsts izdevumus, veicot iekšējo devalvāciju, ko Ministru kabinets arī īstenoja, vai devalvēt latu. Lata devalvācijas pretinieki līdz šim apgalvo, ka tas novestu sabiedrību bankrotā, jo lielākā daļa aizņēmēju bija ņēmuši kredītus eiro valūtā. Pēc lata devalvācijas cilvēkiem vajadzētu vairāk latu, lai nopirktu eiro, kas nepieciešami parādu atmaksai. Tomēr atrisinājums bija aizņēmēju parādsaistību nominēšana latos pēc Latvijas Bankas kursa, pirms devalvēt latu. Šāda rīcība gan radītu niknumu bankās, ko es labi saprotu, bet ļautu cilvēkiem vieglāk pārdzīvot krīzi, kā arī veicinātu ražošanu eksportam.»
Deputāts atgādināja arī I. Rimšēviča lomu tobrīd tikko pārvarētās banku krīzes laikā:
«Tomēr Ilmārs Rimšēvičs prot būt visai noteikts. To pierāda viņa dalība Parex bankas pārņemšanā. Latvijas Bankas prezidents kategoriski iestājās par valsts pārņemtās Parex bankas sindicētā parāda atmaksu 760 miljonu latu apmērā. Arī šīs summas dēļ valsts ielīda parādos, noslēdzot aizdevuma līgumu ar starptautiskajām organizācijām. Latvijas gadījumā nodokļu maksātāji apmaksāja pilnīgi visus zaudējumus.»
«Šādos jaunos apstākļos es gribētu redzēt Latvijas Bankas prezidenta postenī stingrāku valstsvīru, kurš nebūs vien Eiropas Centrālās bankas piekoptās politikas īstenotājs, bet gan valsts interešu aizsargs pie jebkādiem ārējiem nosacījumiem,» teica I. Pimenovs.