Ambiciozākā simtgades ideja – Satversmes grozīšana
Valsts simtgade, kura uzņēmīgu cilvēku prātos radījusi ne vienu vien ideju par dāvanu Latvijai, iedvesmojusi vēl vienu, šķiet, līdz šim ambiciozāko iniciatīvu – Satversmes pirmā panta grozīšanu, nosakot, ka Latvija ir ne tikai neatkarīga demokrātiska, bet arī zaļa republika.
Ar šādu iniciatīvu klajā nākusi Lielās talkas organizatore Vija Jaunzeme, kas uzskata, ka pašlaik valsts dara nepietiekami daudz, lai arī nākamajām paaudzēm saglabātu pagaidām vēl relatīvi tīros ūdeņus, zemi un gaisu.
Ieceres realizēšanai nepietiktu tikai ar veiksmīgi ierosinātu ideju Saeimā. Pat tad, ja parlamentārieši ar nepieciešamo balsu skaitu apstiprinātu šādus pamatlikuma grozījumus, par valsts naudu būtu jāorganizē arī referendums, jo Satversmes pirmā panta grozījumi bez atbalsta referendumā nav leģitīmi. To nosaka grozīt iecerētā Satversme.
V. Jaunzeme vismaz daļēji apzinās, ka uzdevums nav no vienkāršākajiem. Lai izmērītu sabiedrības gatavību šādā veidā grozīt Satversmi, pirmdien interneta portālos uzsākta aptauja, kuru paši organizētāji sauc par Zaļo referendumu.
Idejas iniciatore, atsaucoties uz Lielo talku, kurā tās desmit pastāvēšanas gados piedalījusies trešdaļa valsts iedzīvotāju, pauž, ka tālāku virzību iecere varētu gūt, ja to atbalstītu desmitā daļa jeb apmēram 180 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Gūstot šādu atbalstu, sadarbībā ar juristiem varētu tapt pieteikums portālā Manabalss.lv.
V. Jaunzeme īpaši uzsver, ka ideja par Satversmes grozīšanu nav saistāma ne ar jaunas partijas rašanos, ne arī ir kādas partijas rafinēta priekšvēlēšanu kampaņa. Viņa arī nebūšot sarūgtināta, ja ideju nebūs iespējams realizēt. Par spīti ambiciozajam virsmērķim, iniciatore būs apmierināta arī tad, ja sabiedrībā un politiķu vidū izvērtīsies auglīga diskusija par zaļas jeb ilgtspējīgas politikas nostiprināšanu.
Interesanti, ka V. Jaunzemes ideju atbalsta arī Vienotību pārstāvošā Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere. Viņa gan atzīst, ka sākotnēji ideja šķitusi dīvaina, taču, iedziļinoties jautājumā, kļuvis skaidrs, ka tas ir pareizais ceļš Latvijas ilgtspējai.
«Zaļā ekonomika - tā ir saprātīga ekonomika, un tās pamatā ir ilgtspējīga attīstība. Tās galvenais mērķis ir samazināt negatīvo ietekmi uz vidi, izmantojot resursus efektīvāk, ieviešot inovācijas, kā arī veidojot labāku dzīves kvalitāti. Zaļā ekonomika nevar sasniegt augstus rādītājus, ja to veic vien dažas entuziastu grupas. Tai ir jābūt atbalstītai valsts līmenī,» piebilstot, ka viņas mērķis nav padarīt Latviju par neaizskaramu brīvdabas muzeju, pauž I. Vaidere.
Projektam pievienojusies arī izdevniecības Zvaigzne ABC īpašniece Vija Kilbloka, kas uzskata, ka pašlaik Satversmē noteiktais, ka «valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu», nav pietiekams regulējums, lai liktu politiķiem pieņemt pret vidi atbildīgus, reizēm varbūt uzņēmēju īstermiņa intereses ignorējošus likumus. Tieši vārda «zaļa» iekļaušana šo situāciju labošot un ļaušot sabiedrībai no politiķiem pieprasīt atbildīgus lēmumus.
To, kā Satversmes grozījumi ietekmētu ikdienu, skaidro Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis. Saskaņā ar viņa redzējumu daudz efektīvāk varētu vērsties pret pesticīdu un plastmasas izstrādājumu izmantošanu un veicināt atteikšanos no fosilajiem enerģijas avotiem.
Tiesa, Satversmes grozīšana nav tas vienkāršākais uzdevums, jo pamatlikums nosaka ļoti stingrus kritērijus. Turklāt juristi, kuriem ar šo jautājumu būtu jāstrādā, ļoti uzmanīgi vērtē V. Jaunzemes ieceri. Piemēram, daudz apspriestās Satversmes preambulas autors Egils Levits atzīst, ka «harmoniska iekļaušanās savā vidē un dabā, respekts pret dabu, latviešu kultūrvēsturiskajās tradīcijās, dzīvesziņā, ir ļoti būtiska vērtība», bet viņš uzskata, ka šajā situācijā Satversmes papildināšana nav obligāti nepieciešama.