Tā dēvētās oligarhu lietas materiālu publiskošana ne tikai radīs pamatu tajā iesaistītajām personām vērsties pret valsti, bet pārkāps arī Satversmi un virkni citu likumu. Ar šādu tiesību ekspertu viedokli sadūrusies Latvijas Reģionālās apvienības un Vienotības virzītā iniciatīva.
Pēc oligarhu lietas izmeklēšanas vētīšanai radītās parlamentārās komisijas darba noslēgšanas ar tās paveikto neapmierinātie politiķi nāca klajā ar iniciatīvu, ka sabiedrībai ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, lai izdarītu savus secinājumus. Ņemot vērā, ka pieejamība kriminālprocesa materiāliem likumā stingri reglamentēta, tika radīts īpašs likumprojekts, kura izvērtēšanai Saeimas Juridiskā komisija trešdien bija pieaicinājusi tiesību speciālistus no dažādām institūcijām.
Ģenerālprokuratūras pārstāve, vērtējot ieceri, bija nelokāma - šāda iniciatīva nav pieļaujama, jo krimināllietas materiālu publiskošana būtu uzskatāma par privātās dzīves nepamatotu aizskaršanu. Materiālu nonākšana publiskajā telpā būtu uzskatāma arī par nevainīguma prezumpcijas pārkāpšanu, jo līdz ar kriminālprocesa izbeigšanu tā ietvaros aizdomās turētās personas uzskatāmas par reabilitētām.
Ģenerālprokuratūras pārstāve arī atgādināja, ka lietas izmeklēšanā palīdzība tika lūgta arī citu valstu tiesībsargājošajām iestādēm, kurām, visticamāk, nebūtu pieņemams, ka to sarūpētie pierādījumi un liecinieki kļūtu par sabiedrības apspriešanas objektu.
Vienlaikus prokuratūra apšaubīja sabiedrības spēju un ieinteresētību iepazīties ar visiem 117 lietas sējumiem, bet, neizlasot visus dokumentus, varētu rasties nepilnīgs priekšstats gan par izmeklēšanas procesu, gan par pašām sarunām. Tādēļ prokuratūra uzstāj, ka jau parlamentārās izmeklēšanas komisija ir paveikusi pietiekamu darbu, kā rezultātā prokuratūrā uzsākta oligarhu lietas izmeklēšanas pārbaude.
Kaismīgākais likumprojekta atbalstītājs Andrejs Judins gan apšaubīja, ka oligarhu sarunas par to, kā, iespējams, nelikumīgā veidā ietekmēt procesus valstī, būtu uzskatāmas par privātām sarunām, taču Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniece Ilze Jurča paskaidroja, ka no likuma viedokļa visas ārpus dienesta pienākumu pildīšanas veiktās amatpersonu sarunas ir uzskatāmas par privātām, nemaz nerunājot par valsts pārvaldē neiesaistītām personām.
KNAB pārstāve arī brīdināja, ka kriminālprocesa materiālu nonākšana publiskajā telpā pavērtu iespēju iepazīties ar izmeklēšanas taktiku un metodiku, kas varētu radīt papildu riskus. Turklāt kriminālprocesā esot iekļauta tikai neliela daļa no operatīvās lietas materiāliem, tādēļ sabiedrībai, kurai pēkšņi būtu pieejama «ļoti maza kariķēta daļiņa», nebūtu iespējams izdarīt pareizos secinājumus.
A. Judins, kurš praktiski bija vienīgais, kas ar ekspertiem iesaistījās diskusijā, mēģināja tos pārliecināt, ka likumprojektu nevajag vērtēt spēkā esošo likumu gaismā un uzmanība jāpievērš tam, vai oligarhu lieta ir sabiedrībai nozīmīga, kas ļautu pieņemt politisku lēmumu par tās publiskošanu, uz sabiedrības interešu altāra upurējot dažu indivīdu tiesības.
Taču arī šajā mēģinājumā viņš sabiedrotos neatrada. Tiesībsargs Juris Jansons brīdināja, ka līdz ar materiālu publiskošanu tiktu radīts precedents, ka «24 stundas diennaktī sabiedrības interesēs jāļauj skatīties un klausīties jebkuru amatpersonu tīri preventīvos nolūkos». Gan J. Jansons, gan Latvijas pārstāve Eiropas Cilvēktiesību tiesā Kristīne Līce atzina, ka tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību gan nav absolūtas, taču to ierobežošanai jābūt rūpīgi pārdomātai un argumentētai. Šajā situācijā šāds iespaids nerodoties.
Jau vēstīts, ka viesnīcā Rīdzene noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011. gadā.
KNAB veica kratīšanas vairākās vietās Latvijā, tostarp ietekmīgu politiķu īpašumos - Ventspils mēra Aivara Lemberga Puzes īpašumā, Rīgas domē un brīvostas pārvaldē, bijušā Tautas partijas līdera Andra Šķēles ģimenei piederošās SIA Uzņēmumu vadība un konsultācijas telpās un citos uzņēmumos. Saistībā ar šo kriminālprocesu bija paredzēta kratīšana arī ekspolitiķa Aināra Šlesera īpašumā, bet tā neguva atbalstu Saeimā, tāpēc tapa vēsturiskais rīkojums par Saeimas atlaišanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts. Tomēr lieta atkal aktualizējās pēc tam, kad žurnālā Ir tika publicētas amatpersonu un uzņēmēju sarunas, kuras, iespējams, tika noklausītas oligarhu lietas ietvaros.