"Jauno Vienotību" vēlēšanās uz pusslodzi vadīs Kariņš

Pulcinot trīs reģionālās partijas, Vienotība izveidojusi partiju apvienību Jaunā Vienotība, kurā katrs tās biedrs saglabās savu identitāti, līdera lomu atstājot Vienotībai. Tādēļ arī apvienības kandidāts būs Vienotību pārstāvošais Krišjānis Kariņš, kas atzīts par vienu no ietekmīgākajiem Eiropas Parlamenta politiķiem.

Apvienību Jaunā Vienotība pagaidām veido četri politiskie spēki; pati Vienotība un tās līdzšinējie sabiedrotie - Kuldīgas novadam, Valmierai un Vidzemei, kā arī Tukuma pilsētai un novadam. Tuvākajā laikā apvienībai plānots piepulcināt arī Latgales partiju un Jēkabpils reģionālo partiju. Tādējādi, startējot 13. Saeimas vēlēšanās, Jaunā Vienotība kvantitatīvi būs pārstāvēta visos valsts vēsturiskajos novados.

Jaunās apvienības valdes priekšsēdētājs būs Krišjānis Kariņš, bet pašu valdi veidos pa vienam pārstāvim no apvienībā esošajām partijām.

Pilnībā vēlēšanu maratonā K. Kariņš gan neiesaistīsies, jo Saeimas deputāta mandāts viņu neinteresē. «Es kandidēju uz Ministru prezidenta amatu,» saka politiķis. Tas nozīmē, ka Vienotībai, lai K. Kariņš varētu pretendēt uz šo amatu, vēlēšanās jāapsteidz Zaļo un zemnieku savienība, kurai eksperti prognozē ļoti labus rezultātus. Par spīti optimismu ne pārāk iedvesošajiem reitingiem, K. Kariņš uzskata, ka Vienotība un tās partneri apvienībā spēs vēlēšanās uzvarēt. Pats K. Kariņš gan izvairās prognozēt, cik mandātu apvienība iegūs.

Politologs Filips Rajevskis norāda, ka K. Kariņam šāda shēma ir ļoti izdevīga, jo, pat nekļūstot par premjerministru, priekšvēlēšanu kampaņa viņam sagādās papildu kampaņu un atpazīstamību, kas lieti noderēs nākamā gada pavasarī plānotajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Interesanti, ka K. Kariņam kā potenciālajam valdības veidotājam nav skaidri definētas sadarbības robežas. Jautāts, vai viņam valdības veidošanas procesā būs sarkanās līnijas, viņš izvairīgi atbildēja, ka viss atkarīgs no kopējiem mērķiem, un neizmantoja iespēju piesaukt tradicionālo sevi par labēji centriskiem dēvējošo politisko spēku tabu - sadarbību ar Saskaņu.

K. Kariņš sola, ka viņa vadītā valdība būs izlēmīgāka un enerģiskāka, jo Māra Kučinska valdība vienīgi «muļļājoties». Atgādinot viņam, ka arī Vienotība ir M. Kučinska valdībā, politiķis norādīja, ka par valdības neizdarībām vainojams premjers, un pieminēja seno patiesību, ka «zivs pūst no galvas». Kad valdība «muļļājas», tā, pēc Kariņa domām, imitē reformas, kurās galvenais uzdevums ir kaut ko mainīt, nevis panākt noteiktu rezultātu. M. Kučinska valdības nespēju ilustrējot arī veselības aprūpes sistēmai atvēlētie miljoni, ar ko lepojas premjeru pārstāvošā Zaļo un zemnieku savienība. K. Kariņš uzskata, ka pirms finansējuma piešķiršanas beidzot jāsakārto pati sistēma, jo «siets ar caurumiem spēj uzņemt neierobežotu daudzumu ūdens».

Arī šajās vēlēšanās Jaunā Vienotība sevi pozicionēs ar jau pārbaudītiem lozungiem par tiesiskumu, kas nodrošinās investīciju piesaisti un darba vietu rašanos, izglītības un veselības aprūpes sistēmu sakārtošanu. Turklāt Jaunās Vienotības darbošanās rezultātā vidējai algai Latvijā vajadzētu ne tikai sasniegt vidējo atalgojumu Eiropas Savienībā, bet pat pārsniegt to.

K. Kariņa apstiprināšana apvienības priekšsēdētāja amatā dod leģitīmu iemeslu nevirzīt premjerministra amatam Vienotības priekšsēdētāju Arvilu Ašeradenu. Vienotība līdz šim bija uzstājusi, ka partijas premjerministra kandidātam jābūt arī partijas līderim. Ja Vienotība savus partnerus kā līdz šim būtu piesaistījusi, sadarbību stiprinot ar līgumiem, A. Ašeradenam nekas cits neatliktu kā kandidēt uz premjera amatu.

Taču visas politiskajā projektā iesaistītās puses uzsver, ka apvienības veidošana ir ne tikai formāli, bet arī kvalitatīvi mainījusi sadarbības formu. Proti, visas partijas būs līdztiesīgas. «Mēs esam atteikušies no «Vienotība visu zina labāk» principa,» lakoniski jauno iekārtu raksturo A. Ašeradens. Arī Kuldīgas novadam pārstāve Inga Bērziņa ir pārliecināta, ka jaunais sadarbības modelis ir ilgtspējīgāks un vēlētājiem dod pārliecību, ka turpmāk organizācija koncentrēs savu uzmanību ne tikai uz valsts mēroga jautājumiem, bet pievērsīs to arī reģioniem.