Pirms gandrīz trim gadiem Saeimas kabinetos ceļu sākušais likumprojekts, ar kuru bija iecerēts paplašināt Valsts kontroles (VK) pilnvaras zaudējumu piedziņas jomā, pirms trešā lasījuma nodots darba grupai, tādējādi kļuvis skaidrs, ka šis Saeimas sasaukums ar šo likumprojektu vairs nestrādās.
«Gadu pirms vēlēšanām Saeimai nopietnus likumprojektus nevar uzticēt,» pēc Saeimas valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdes, kurā tika pieņemts lēmums par likumprojekta faktisku nobremzēšanu, teica tās vadītājs Sergejs Dolgopolovs.
Likumprojektu Saeimas komisijām parlaments nodeva 2015. gada oktobrī, bet otrajā lasījumā likumprojektu apstiprināja pirms diviem gadiem. Tajā deputāti atbalstīja grozījumus Valsts kontroles likumā, kas paredz paplašināt VK pilnvaras zaudējumu piedziņas jomā. Proti, ja revīzijās tiks konstatēta pretlikumīga rīcība, kas valstij radījusi zaudējumus, VK būs tiesības sākt zaudējumu piedziņas procesu pret vainīgajām amatpersonām. Sākotnēji zaudējumu piedziņas pienākums būs revidējamajai vienībai, bet, ja tā neveiks nepieciešamās darbības, tad iesaistīsies VK, kura izdos administratīvo aktu par zaudējumu piedziņu. Apsūdzētajām amatpersonām būs tiesības pārsūdzēt to tiesā.
Taču pēc tam deputāti, apspriežot iespējamos VK pilnvaru paplašināšanas modeļus, ķīvējās gan savā starpā, gan ar Latvijas Pašvaldību savienību, kas pilnvaru paplašināšanu neatbalsta.
Tuvojoties trešajam lasījumam, vairāki deputāti, piemēram, Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais Jānis Klaužs, iesniedza priekšlikumus, kas rosināja no likumprojekta izslēgt VK pilnvaras paplašinošos pantus.
Komisijas sēdē J. Klaužs norādīja, ka, uzticot VK piedziņas tiesības, izveidosies situācija, kurā būs grūti atrast cilvēkus, kas būs ar mieru strādāt valsts pārvaldē, jo baidīsies no VK. Komisijā arī tika norādīts, ka nav pieļaujami, ka VK piedziņu varētu sākt bez tiesas sprieduma, kurā amatpersona atzīta par vainīgu.
Tādēļ, lai rastu kompromisu starp VK un likumprojekta pretiniekiem, tika pieņemts lēmums to nodot darba grupai. Pārmetumus par to, ka likumprojekta izstādei jau tā iztērēts ļoti daudz laika un pēdējais komisijas lēmums šo procesu vispār padara neprognozējamu, S. Dolgopolovs noraida, jo, viņaprāt, daudz labāk ir strādāt ilgi un pieņemt kvalitatīvu likumu, nevis steigā apstiprināt brāķi, kas būs jālabo nākamajai Saeimai.
VK iepriekš uzsvērusi, ka piedāvātās likuma izmaiņas zaudējumu piedziņu neparedz kā pašmērķi, bet gan ar šāda instrumenta palīdzību ir plānots stimulēt iespēju revidējamajai vienībai un atbildīgajai amatpersonai vienoties par iztrūkuma atlīdzināšanu pilnībā vai vismaz kādā daļā. Tāpat iecerēts, ka piedāvātais risinājums nodrošinās tiesas kontroli pār VK lēmumiem par zaudējumu piedziņu, kliedējot nereti izskanējušās bažas par likumu vienpusēju traktējumu.