Priekšvēlēšanu gaisotnē Nacionālā apvienība gatava virzīt likumprojektu, kas dos vēl vienu trumpi vēlēšanu cīņā Latvijas Krievu savienībai. Tā bija cerējusi panākt, lai šodien Saeima Juridiskajai komisijai nodod likumprojektu, ar kuru paredzēts noteikt, ka priekšvēlēšanu aģitāciju drīkst veikt tikai valsts valodā.
Ar šādu iniciatīvu klajā nāca Nacionālā apvienība, un tās virzītie grozījumi priekšvēlēšanu aģitācijas likumā martā tika nodoti Saskaņu pārstāvošā Sergeja Dolgopolova vadītajai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Nacionālo apvienību neapmierina, ka divus mēnešus likumprojekts tā arī nav pavirzījies uz priekšu, un vaino S. Dolgopolovu likuma sabotāžā.
«Dolgopolovs tur vairākus likumprojektus atvilktnē, jo nav ieinteresēts tos virzīt uz priekšu,» pauž Nacionālo apvienību pārstāvošais Jānis Dombrava. Lai panāktu likumprojekta straujāku virzību uz priekšu, to šodien iecerēts nodot Nacionālo apvienību pārstāvošā Gaida Bērziņa vadītajai Saeimas Juridiskajai komisijai.
Šādam pavērsienam konceptuālu atbalstu pirmdienas koalīcijas sēdē deva arī to veidojošā Zaļo un zemnieku savienība un Vienotība. Piemēram, ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis norādīja, ka tas būtu tikai pašsaprotami, ja priekšvēlēšanu aģitācija tiktu veikta tikai valsts valodā, jo vēlēšanās piedalās tikai pilsoņi un viņiem pat likumā noteikts pienākums zināt valsts valodu. Negribīgāk, bet arī Vienotības priekšsēdētājs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens paudis atbalstu Nacionālās apvienības iecerei.
Nacionālā apvienība neslēpj, ka ideālajā variantā šādam likumam vajadzētu stāties spēkā jau uz šoruden paredzētajām Saeimas vēlēšanām, taču neviena no koalīcijas partijām pagaidām nespēj sniegt detalizētu skaidrojumu, kādi tieši būtu ierobežojumi - vai tie attiecināmi tikai uz medijiem vai arī uz gadījumiem, kad Saeimas deputāta kandidāts ar vēlētāju tiekas.
Likumprojektam nonākot G. Bērziņa vadītajā komisijā, to līdz Saeimas vēlēšanām patiešām varētu pieņemt vismaz otrajā lasījumā, ja ne pat galīgajā, trešajā, taču gan Saeimas Juridiskais birojs, gan S. Dolgopolovs brīdina, ka Nacionālās apvienības iecerētajā redakcijā tas garantēs Latvijas iesūdzēšanu Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
«Pirms virzīt šo murgu, ir jāpārliecinās, kas tas ir. Ja būtu labas idejas, tad nebūtu nekādu jautājumu, nekad neesmu nodarbojies ar demagoģiju un noraidījis ideju tikai tādēļ, ka tā nepatīk,» skaidro S. Dolgopolovs.
Politiķis norāda, ka 2013. gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesa jau vērtējusi līdzīgu pieteikumu un lēmusi par labu pieteicējam. Proti, ECT vērsās Turcijas politiķi, kuri bija sodīti par to, ka priekšvēlēšanu aģitācijas laikā vērsušies pie vēlētāja kurdu valodā. Tiesa atzinusi, ka Turcijas valsts rīkojusies nelikumīgi, un lēmusi cietušajiem atmaksāt gan piedzītās soda naudas, gan tiesas izdevumus.
Potenciālā tiesāšanās un zaudēšana prāvā ECT nav vienīgais iemesls, kādēļ S. Dolgopolovs kavējies ar likumprojekta virzību. Tajā iekļautās normas apdraudot arī politiķu tiesības vērsties pie vēlētāja latgaliešu valodā. «Ko mēs darīsim ar latgaliešu valodu? Tā nav ne Eiropas Savienības valoda, ne oficiāli atzīta valsts valoda. [..] Aģitācijas jēga ir nonākt līdz katram vēlētājam un stādīt priekšā kandidātus. Tas nav valodas jautājums, tas ir instruments, kā panākt vēlētāja apzinīgu rīcību vēlēšanās,» skaidro politiķis.
Līdzīgus un vēl skarbākus argumentus, iebilstot pret Nacionālās apvienības ieceri, pauž arī Saeimas Juridiskais birojs. Tiesa, izmaiņas priekšvēlēšanu aģitāciju reglamentējošajos normatīvajos aktos patiešām varētu ieviest. Piemēram, liegumu priekšvēlēšanu aģitācijā izmantot svešvalodu sabiedriskajos medijos. Taču arī šāds solis prasa padziļinātu tā lietderības izvērtēšanu.
Iespējams, ZZS un Vienotība pēc koalīcijas sēdes uzklausījušas Saeimas Juridisko biroju un S. Dolgopolova argumentus, jo trešdien notikušajās Saeimā ievēlēto partiju frakciju sēdēs Vienotība un ZZS lēmušas, ka likumprojekta piederību Saeimas komisijām nemainīs. Tas nozīmē, ka nomināli abas partijas šādām likuma izmaiņām neiebilst, bet realitātē Nacionālās apvienības iecere tiek ielikta tālajā plauktiņā un pakļauta nopietnākai analīzei.
Jau vēstīts, ka Saeima 8. martā nodeva izskatīšanai komisijās Nacionālās apvienības likumprojektu par priekšvēlēšanu aģitāciju tikai latviski. Partija rosina arī papildināt Administratīvo pārkāpumu kodeksu ar sodu par valsts valodas nelietošanu priekšvēlēšanu aģitācijā. Pēc politiskā spēka deputātu domām, par šādu pārkāpumu fizisku personu būtu jāsoda ar naudas sodu no 100 līdz 700 eiro, bet juridisku personu - no 500 līdz 5000 eiro.