Izšķirsies, vai Ždanokas upuris atmaksājies
Gatavojoties 13. Saeimas vēlēšanām, Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka pat atteicās no labi apmaksātā Eiropas Parlamenta deputāta amata. Vai viņas upuris būs atmaksājies, maija beigās lems Satversmes tiesa, kurā politiķe vērsusies, lai tiktu atcelti uz viņu attiecināmie ierobežojumi kandidēt Saeimas vēlēšanās.
Saskaņā ar spēkā esošo likuma redakciju Saeimas vēlēšanās liegts kandidēt personām, kuras pēc 1991. gada 13. janvāra darbojušās komunistiskajā partijā, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, kā arī Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.
Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs arī tagad ir pārliecināts, ka nav pamata liegt kandidēt vēlēšanās komunistiem, kas partiju nav pametuši pēc likumā noteiktā datuma.
T. Ždanoka, kura atbilst šiem kritērijiem, vērsusies Satversmes tiesā, jo uzskata, ka ierobežojumi ir pretrunā ar Satversmē nostiprinātajām pamattiesībām. Turklāt gan Eiropas Cilvēktiesību tiesa, gan Satversmes tiesa iepriekš ir atzinušas, ka noteiktā laika posmā par leģitīmiem atzītie ierobežojumi periodiski ir jāpārskata, lai virzītos uz to atcelšanu.
Savulaik, kad šis politiskais spēks bija ievēlēts Saeimā, ar Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) vārdu pazīstamā Latvijas Krievu savienība ierobežojumus centās no likuma izņemt, jo uzskatīja, ka dalībai komunistiskajā partijā vajag piemērot noilgumu, kā tas ir pat par sevišķi smagu noziegumu nodarīšanu. Tolaik šo ideju atbalstīja vien T. Ždanokas pārstāvētā PCTVL un vēl kā Saskaņas centrs pazīstamā Saskaņa.
Arī pašlaik Saeimā ierobežojumu mīkstināšanai pietiekama atbalsta nav, un galvenais pretarguments šādai iniciatīvai ir Krievijas uzkurinātā ģeopolitiskā situācija un T. Ždanokas aktivitātes, kas nemudina domāt, ka viņa distancējusies no komunistiskās partijas antidemokrātiskās darbības. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas apkarošanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis ir kategoriski pret ierobežojumu atcelšanu, jo uzskata, ka personas, kas arī pēc 1991. gada 13. janvāra turpinājušas darbību komunistiskajā partijā, apliecinājušas, ka nav lojālas Latvijai.
Savukārt Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs arī tagad ir pārliecināts, ka nav pamata liegt kandidēt vēlēšanās komunistiem, kas partiju nav pametuši pēc likumā noteiktā datuma.
«Ja vēl ir kāds, kas atbalsta komunistiskās idejas, lai dibina partiju un piedalās vēlēšanās. Tas būtu daudz labāk, ja viņi aģitētu atklātībā, nevis klusībā pa stūriem,» saka politiķis.
Tiek uzskatīts, ka Satversmes tiesa T. Ždanokas pieteikumu noraidīs vismaz daļēji. Pastāv iespēja, ka tā likumdevējam uzliks par pienākumu grozīt likumu, lai liegums nebūtu tik vispārīgs.
Proti, jau iepriekš tiesa atzinusi, ka formāla piederība komunistiskajai partijai un citām organizācijām nevar kalpot par iemeslu, lai persona nedrīkstētu kandidēt vēlēšanās. Tiesa arī aicinājusi Saeimu likumā noteikt papildu nosacījumus, kas dotu iespēju panākt Satversmei atbilstošu individualizācijas pakāpi ierobežojumu piemērošanai konkrētai personai. Likumdevējs šo aicinājumu nav ņēmis vērā.
Satversmes tiesa informē, ka lēmums lietā būs zināms līdz jūnija beigām, kas neprognozētas veiksmes gadījumā T. Ždanokai ļaus paspēt reģistrēties vēlēšanām. Šis process sāksies 18. jūlijā. Politologi lēš, ka T. Ždanokas pārstāvētās Latvijas Krievu savienības izredzes iekļūt Saeimā lielā mērā ir atkarīgas tieši no T. Ždanokas klātbūtnes sarakstā. Pagaidām T. Ždanokas vadītā partija politisko organizāciju reitingos nesasniedz pat viena procenta atzīmi.