Par spīti sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa centieniem mainīt tēlu, par saistīšanos ar to tiek asi kritizēti sabiedrībā pazīstami ļaudis, bet potenciālie partneri aicina parakstīt memorandu, kurā Saeimas vēlēšanās kandidējošie politiskie spēki apņemas nesadarboties ar prokremliskām partijām.
Tiesa, Jaunās Vienotības aicinājumu parakstīt šādu memorandu daudzi neuztver nopietni, vērtējot to, kā prastu priekšvēlēšanu kampaņas elementu, bet eksperti uzskata, ka Saskaņai jāapzinās līdz šim pieļautās kļūdas.
Saskaņa vismaz pēdējos divos gados darījusi ļoti daudz, lai lauztu latviskā elektorāta pārliecību, ka starp Saskaņu un jēdzienu prokremlisks jāliek vienādības zīme
«Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība aicina līdzīgi domājošus politiskos spēkus pirms 13. Saeimas vēlēšanām pievienoties memorandam, kurā partijas vienojas par skaidru atbalstu proeiropeiskai, demokrātiskai, tiesiskas valsts vērtībās balstītai politikai, apliecinot pašreizējā Latvijas ģeopolitiskā kursa nemainīgumu,» pauž apvienības valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš. Memoranda projektā gan nav nosauktas konkrētas partijas, vismaz teorētiski ļaujot prokremliskuma birku piekabināt arī tādiem politiskajiem spēkiem, kuriem šāda diagnoze līdz šim nav konstatēta vai piedēvēta. Tomēr ir vairāk nekā skaidrs, ka ar prokremliskajiem spēkiem domāta Saskaņa un Latvijas Krievu savienība.
Tatjanas Ždanokas vadītā Latvijas Krievu savienība uz izglītības reformas fona savu tēlu tikai nostiprinājusi, bet Saskaņa vismaz pēdējos divos gados darījusi ļoti daudz, lai lauztu latviskā elektorāta pārliecību, ka starp Saskaņu un jēdzienu prokremlisks jāliek vienādības zīme. Piemēram, līguma laušana ar Krievijā valdošo partiju Vienotā Krievija, kļūšana par pilntiesīgu Eiropas Sociāldemokrātu partijas biedru un galu galā vēl nesen lielā sabiedrības daļā augsti vērtētā baptistu mācītāja Pētera Sproģa iekļaušana partijas vēlēšanu sarakstā un viņa nominēšana Valsts prezidenta amatam. Taču nekas no tā nav palīdzējis, lai priekšvēlēšanu gaisotnē kāda no partijām atkal nevērstos pret Saskaņu, un politologs Ivars Ījabs ir pārliecināts, ka Saskaņa darījusi tādas lietas, kas pilnībā attaisno šādu neuzticēšanos.
«Domāju, ka viņiem [Saskaņai] būs lielākā frakcija, bet teiksim tā - tā ir viena sena un ielaista problēma, kur vaina ir abās pusēs. Ir skaidrs, ka [Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis] Urbanovičs, izveidodams milzīgo konglomerātu, faktiski ir iešāvis sev kājā. Viņš nokomplektējis pilnīgi visu krievu elektorātu, bet ar to viņš maksājis ar ļoti problemātisku ideoloģijas pozīciju - ar visu, kas saistās ar Krieviju, ar Magņitski, visu, kas saistās ar šīm lietām. Latviešiem ir labs pamats viņus neņemt koalīcijā. Tas nav tā, ka latvieši sazvērējušies un negrib draudzēties,» saka I. Ījabs.
«Reizēm man apskrienas dūša un gribas visu nolikt malā, aiziet, bet tad es padomāju, ka tas, ko daru, ir pareizi, un turpinu darīt,» par vēlētāju neuzticību organizācijai saka Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs. Viņš uzskata, ka visprokremliskākā partija ir Nacionālā apvienība, kas Latvijas un Krievijas diplomātiskajām attiecībām svarīgos brīžos vienmēr centusies panākt saspīlējumu divās kopienās sadalītajā sabiedrībā. «Mēs esam par to, lai būtu miers un saticība, bet Kremlim nekādā gadījumā šeit nevajag mieru un saticību, mēs esam viņiem lielākie ienaidnieki,» saka Saskaņas frakcijas vadītājs.
Politologs arī atzīst, ka Jaunā Vienotība, cenšoties uzspodrināt pašu līdz šim kultivēto vienīgās īstenās proeiropeiskās partijas tēlu, mēģina šo memorandu izmēģināt arī priekšvēlēšanu cīņā pret politiskajiem konkurentiem.
«Pat tad, ja pārējās partijas neapsver koalīcijas iespēju ar Saskaņu - kas nepārprotami tā arī ir -, tā lielā cerība ir, ka kāds neparakstīs un to varēs visādos veidos izstādīt kā slikto zēnu. Piemēram, Augustu Brigmani [Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs] vai Jāni Bordānu [Jaunās konservatīvās partijas līderis],» saka eksperts un piebilst, ka dažiem politiskajiem spēkiem varētu šķist pat nepieņemami iet un parakstīt kaut kādu papīru, kuru iniciējusi partija ar apšaubāmām izredzēm iekļūt Saeimā.
«Jābūt pārliecībai, ka viņi iekļūs Saeimā,» apliecinot, ka I. Ījaba prognoze bijusi precīza, saka A. Brigmanis, kurš dokumentu vēl neesot redzējis, bet apšaubīja, ka ZZS tādu parakstīs. Jaunās Vienotības iniciatīvu negrasās atbalstīt arī politikas huligāni no Artusa Kaimiņa dibinātās partijas KPV.LV. «Mēs neiesaistīsimies citu partiju sabiedrisko attiecību kampaņās,» lakonisks ir partijas izvirzītais kandidāts premjerministra amatam Aldis Gobzems.
Arī Nacionālās apvienības valdes loceklis Gaidis Bērziņš uzskata, ka Jaunā Vienotība vienkārši vēlas izrādīties, bet Nacionālās apvienības nostāja par Saskaņu un citām prokremliskajām partijām vienmēr bijusi skaidra. «Kad Zatlera Reformu partija vēlējās koalīcijā ievilkt Saskaņu, mēs bijām tie, kas to nepieļāva. Tagad ir cilvēki no tās partijas, kas pievienojušies Saskaņai,» saka politiķis un pieļauj, ka dokumentu partija tomēr varētu parakstīt.
Arī Latvijas Reģionu apvienība (LRA) varētu vismaz daļēji atbalstīt Jaunās Vienotības iniciatīvu, taču uzlabojot to. Partijas premjerministra amata kandidāts Edvards Smiltēns norāda, ka nevajadzīgi diplomātiskā manierē uzrakstītajā dokumentā prokremliskās partijas nav nosauktas vārdā. LRA šo kļūdu varētu labot un piedāvāt savu memoranda redakciju. Arī citu Neatkarīgās uzrunāto partiju pārstāvji par Jaunās Vienotības centieniem saglabāt iniciatīvu savās rokās izteicās aizdomīgi un atbalstu nesolīja.