Izmantojot priekšvēlēšanu laiku, kurā politiķi ir īpaši pakļāvīgi sabiedriskajam spiedienam, Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB), kuras gribētos grozījumus LELB likumā Saeima tā arī nevirzīja apstiprināšanai, izplatījusi paziņojumu, ka tā aptaujās luterāņus, lai to interesējošos jautājumus pēc tam uzdotu Saeimas vēlēšanās kandidējošajām partijām.
Respektējot to, ka baznīca Latvijā ir atdalīta no valsts, LELB tomēr norāda, ka baznīcas locekļi ir arī valsts pilsoņi. Un kā ikvienam Latvijas pilsonim, arī luterāņiem ir tiesības un pienākums piedalīties Saeimas vēlēšanās. Lai, atbildot uz LELB jautājumiem, potenciālie deputāti padomātu divreiz, LELB arī atgādina, ka tā pārstāv aptuveni 700 tūkstošus valsts iedzīvotāju. Tik daudz baznīcas draudzēs ir iesvētīto un kristīto valsts iedzīvotāju. Kā LELB ar saņemtajām deputātu kandidātu atbildēm iepazīstinās savas draudzes, baznīca pagaidām neatklāj, taču tā uzsver, ka LELB rekomendē saviem garīdzniekiem, dievnamos vai izmantojot amata tērpu, neizteikt savu nostāju par konkrētām politiskajām partijām.
Baznīca noteikti neaģitē vēlēt par vienu vai otru partiju, bet rosina izdarīt informētu izvēli
Līdzīga iniciatīva jau bijusi
Interesanti, ka pirmo reizi LELB ar līdzīgu iniciatīvu nāca klajā pirms 7. Saeimas vēlēšanām 1998. gadā, kad vēl nebija pieņemts LELB likums, bet par tā nepieciešamību jau tika diskutēts, tāpat kā par iespējamajiem grozījumiem 6. Saeimas pieņemtajā reliģisko organizāciju likumā. Par to, ka ar šiem jautājumiem politiķiem LELB gribēja atgādināt par savām vēlmēm un potenciālo ietekmi uz vēlēšanu rezultātiem, liecina pirms divdesmit gadiem partijām nosūtītie jautājumi.
Viens no tiem, piemēram, ir par to, vai partija atbalstīs atsevišķu likumu izstrādi lielākajām tradicionālajām baznīcām, bet cits interesējas, vai vēlēšanās kandidējošā partija atbalstītu likumprojektu par pievienotās vērtības nodokļa nulles likmes piemērošanu baznīcas diakonijas un dievnamu atjaunošanas un restaurācijas darbiem. Kādus jautājumus LELB uzdos politiķiem šogad, uzzināsim tuvāk vēlēšanu dienai.
Rosina izdarīt informētu izvēli
Jautāta, kāpēc LELB atkal iztaujā politiķus, baznīcas sabiedrisko attiecību pārstāve Elīna Prikule skaidro: «Cilvēku dzīve kļuvusi daudz dinamiskāka, informācijas ir daudz, un tā strauji mainās. Turklāt vēl jāmēģina saprast, kura ziņa ir viltus ziņa, kura - korekta. Tāpat ne vienmēr, izlasot partiju programmas, ir skaidrs, kādas vērtības konkrētais politiskais spēks pārstāv. Tas rada nopietnas grūtības izdarīt izvēli atbilstoši Dieva prātam. Iespēja uzdot konkrētus jautājumus un saņemt uz tiem atbildes var palīdzēt pieņemt kristīgās vērtībās balstītu izvēli.» Viņa arī uzsver, ka baznīca noteikti neaģitē vēlēt par vienu vai otru partiju, bet rosina izdarīt informētu izvēli, aicina domāt un vērtēt gan iepriekš paveiktos darbus, gan rūpīgi iepazīties ar partiju programmām, lai izdarītu izvēli atbilstoši Bībeles un baznīcas dotajai mācībai.
Par to, ka šāds LELB gājiens varētu tikt izmantots, lai panāktu tai vēlamus rezultātus, liecina Re:Baltica pētījums, kurā pētnieciskie žurnālisti konstatēja, ka reliģiskās organizācijas īsā laikā spēja mobilizēt ļoti daudz cilvēku, kas interneta vietnē Mana Balss parakstījās pret tā dēvēto Stambulas konvenciju. Reliģiskajām organizācijām, caur dažādiem kanāliem uzrunājot savus sekotājus, izdevās panākt, ka trīs dienās pret Stambulas konvenciju parakstījās vairāk cilvēku nekā iepriekšējā pusotrā gadā kopā.
Ekspertu vērtējums
Skeptiskāki par baznīcas ietekmi Latvijas sabiedrībā ir socioloģijas un politikas eksperti. Tā pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš uzskata, ka gluži bez ietekmes baznīcas nav, taču tā nav nozīmīga.
«Es teiktu, ka baznīcai ir ne pārāk liela ietekme. Principā ietekme ir katram informācijas bitam, kas parādās publiskajā telpā. Tajā pašā laikā negribētu pārspīlēt šīs ietekmes nozīmi. Ja skatāmies aptaujas datus, tad, patīk mums tas vai nepatīk, Latvijas sabiedrība nav pārāk reliģioza, lai liela sabiedrības daļa būtu gatava sekot reliģiskajiem līderiem,» saka A. Kaktiņš.
Savukārt politologs Ivars Ījabs uzskata, ka liela ietekme ir tā dēvētājām harismātu reliģiskajām organizācijām, piemēram, Jaunajai paaudzei un Prieka vēstij, kuru līderi spēj ietekmēt savu sekotāju izvēli arī politikā, taču tradicionālajām konfesijām Latvijā, kura ir viena no sekulārākajām Eiropas valstīm, šādas ietekmes neesot.
Politologs uzskata, ka LELB ar šādu iniciatīvu vēlas atgādināt varai par savu eksistenci, jo LELB jāsaskaras ar iekšējām problēmām, kuru risināšanā bez likumdevēja palīdzības neiztikt.
«Viņiem ir problēmas, jo parādījusies konkurējošā organizācija, un arhibīskapa Jāņa Vanaga baznīca mēģina diktēt politisko dienas kārtību,» uzskata I. Ījabs.