Anrijs Matīss: Neredzu nekādu "krievi nāk!" draudu

Deputātu partiju maiņa nav nekas neierasts, bet pāriešana no valdošas, nacionālas partijas uz koalīcijas allaž atraidīto Saskaņu gan ir retāka parādība. Par to, vai šāda partijas maiņa iespējama bez vērtību nodošanas, par Saskaņas pārvērtībām Neatkarīgās intervija ar bijušo Vienotības deputātu, bijušo satiksmes ministru Anriju Matīsu.

Neatkarīgā: - Kas jūs pamudināja uz šādām krasām pārvērtībām?

Anrijs Matīss: - No Vienotības partijas aizgāju pēc kongresa pērn rudenī, saprotot, ka izmaiņas nebūs. Tuvojoties vēlēšanām, bija daudz debašu par to, kā Vienotībai pozicionēt sevi, ko darīt. Tiesiskums bija viens no Vienotības pamatpostulātiem kopš partijas dibināšanas un būs arī viens no mērķiem nākamajās Saeimas vēlēšanās, bet, kad bija runa par tiesiskumu, tieslietu ministra atbildību par maksātnespējas procesu, par to, ka ar automātiem ielās šauj cilvēkus, pēc ļoti smagas sarunas man nācās aiziet arī no frakcijas. Par startēšanu vēlēšanās biju runājis ar vairākām partijām.

- Ar kurām?

- Neminēšu, bet medijos izskanējušās ir spekulācijas. Saskaņas piedāvājums bija pēc būtības - mēs nerunājām par vietām, amatiem, bet par veicamajiem darbiem, pie kuru definēšanas ļoti aktīvi strādājam kopš jūnija beigām. Saskaņas programma atspoguļos pavisam citu Saskaņu, kāda tā bija iepriekš.

- Saskaņas īsajā programmā 12. Saeimas vēlēšanām arī minētas sociāldemokrātiskas pozīcijas nodokļu sadalē, pārdalē, pensiju jautājumos, savukārt pozīcija nacionālajos jautājumos programmā neatspoguļojas, bet ir jūtama dažādos balsojumos. Vai tiešām tikai pēc programmas spriest par Saskaņu?

- Programma ir būtiska, pēc tās arī vērtē partiju un to, kā tā ir strādājusi.

Ļoti daudzas partijas sola atgriezt aizbraukušos iedzīvotājus, un tas ir arī Saskaņas mērķis. 30 cilvēku ik dienu pamet valsti - vispirms jāpanāk, lai cilvēki nebrauc prom, lai te atrod savu vietu, darbu, lai būtu normāla uzņēmējdarbības vide. Nacionālais jautājums vispār ir ārpus jebkurām debatēm. Tās vērtības, ko deklarējušas arī visas labējās partijas, ir arī Saskaņas mērķos. Tā nerunā, piemēram, par NATO izdevumu samazināšanu vai atteikšanos no kādām Eiropas Savienības (ES) iniciatīvām! Tie ir mīti, kas varbūt bija aktuāli pirms desmit gadiem saistībā ar referendumu par otro valsts valodu - nekas tāds šobrīd vispār nav dzirdams! Runa ir par tīri sociāldemokrātisku pozīciju.

- Labi, divvalodība nav dienaskārtībā, bet tā ir bijusi arī esošā Saskaņas līdera pozīcija, līdzīgi kā izvairīšanās no Krimas okupācijas atzīšanas u.tml. Protams, to var nerakstīt programmā, bet Saskaņas vēlētājs pieprasa šādu politiku. Domājat, nākotnē nacionālajos jautājumos tā būs cita Saskaņa?

- Ne divvalodība, ne Krima nav šobrīd dienaskārtībā. Tas stāsts ir beidzies, tie cilvēki, kas šobrīd veido Saskaņas programmu, par to nerunā. Neredzu nekādu «krievi nāk!» draudu.

- Saeima pavasarī atbalstīja likumu grozījumus par pakāpenisku mazākumtautību skolu pāreju uz mācībām valsts valodā. Pret tiem balsoja tikai Saskaņa, kura arī lūdza tos neizsludināt, kuras kongresā šie grozījumi tika daudz kritizēti, kas mazinās skolēnu konkurētspēju, vairos spriedzi starp krieviem un latviešiem. Kā jūtaties starp šiem viedokļiem un kādu pozīciju atbalstāt?

- Uzskatu, ka ir vajadzīga pakāpeniska pāreja uz latviešu valodu vidējā izglītībā un pieņemtie grozījumi ir pareizi. Jautājums, protams, ir par pārejas periodu un to, kā šī reforma tiks realizēta. Veicot šo pāreju, skolēni kļūs konkurētspējīgāki un varēs veiksmīgāk startēt tālāk augstākajās izglītības iestādēs.

Cits stāsts ir par mācību satura reformu, kuru es pilnībā atbalstu, un vēl cits - par augstāko izglītību - vai tiešām privātajās augstākās izglītības iestādēs jāierobežo dažādu valodu lietošana? Izglītība ir arī mūsu eksportprece, ļoti daudzi studenti brauc no krievvalodīgajām valstīm. Tā mēs samazinām savu eksporta potenciālu un kaitējam vietējiem studentiem, jo ārvalstu studenti maksā pilnu maksu, no kuras tiek uzturēti pasniedzēji, materiāltehniskā bāze, infrastruktūra. Ja izslēdzam šo lielo krievvalodīgo daļu privātajā izglītībā, tad samazinām iespējas arī saviem izglītojamajiem, kuriem būs jāmaksā vairāk. Kāpēc ES valodas, piemēram, bulgāru valoda, būtu atbalstāmas, bet krievu valoda ne?

- Krievu valodā Latvijā studē arī daudzi vietējie jaunieši.

- Nedomāju, ka tas ir tā. Vidējo izglītību krievu jaunieši lielā mērā apgūst latviešu valodā, un, pakāpeniski pārejot uz izglītību valsts valodā, viņi būs labi sagatavojušies studijām latviešu valodā.

- Jūs tamlīdzīgos jautājumos nākotnē balsosiet atšķirīgi no Saskaņas deputātiem?

- Vienmēr, arī būdams Vienotībā, esmu centies pamatot savu nostāju, vienmēr esam diskutējuši un nonākuši pie kopsaucēja, izņemot pēdējo jautājumu par tieslietu ministra demisiju. Te diskusijas būs, bet šie likumi ir pieņemti, izsludināti, jautājums ir atrisināts, un nedomāju, ka tie tiks vērti vaļā.

- Iepriekš arī opozīcija rosinājusi dažādas ministru demisijas, bet jūs, kā koalīcijas loceklim nākas, tās neatbalstījāt. Atbalstot Rasnača demisiju, jums jau bija vienošanās ar Saskaņu, un līdz jaunās Saeimas sanākšanai balsojumos vairāk piesliesieties Saskaņai?

- Man nebija pirms tam vienošanās ar Saskaņu. Šis bija balsojums, kur man bija principiāli atšķirīga nostāja. Neesmu arī Saskaņas biedrs, neesmu nevienā frakcijā, esmu neatkarīgais deputāts un katru jautājumu vērtēšu un atsevišķi, nevis balsošu kā Saskaņa.

- Saskaņas frakcijas sēdēs līdz vēlēšanām nepiedalīsieties?

- Neesmu piedalījies, neesmu aicināts, jo šajā Saeimā es esmu ievēlēts no Vienotības, un deputāti nevar mainīt frakcijas viena Saeimas sasaukuma laikā.

- Bet būsiet vēlēšanās Saskaņas listē Kurzemē pirmais numurs!

- Bet tās ir jaunas vēlēšanas, tas ir nākamais Saeimas sasaukums!

- Bet priekšvēlēšanu kampaņā taču piedalīsieties vēl pirms vēlēšanām! Kāds tur neatkarīgais deputāts!

- Būtiski ir vienoties par tiem principiem, kā kopā strādāt priekšvēlēšanu laikā. Par visu diskutējam, vienojamies, visi viedokļi tiek uzklausīti. Strādājam pie programmas kolektīvi, un domāju, tā būs tāda, kurai varēšu pievienoties par simts procentiem.

- Kas būtu tie tabu jautājumi, zem kuriem jūs partijas programmā nevarētu parakstīties?

- Šis pats nacionālais jautājums, viennozīmīgi, ir ļoti būtisks. Arī ES, NATO, ģeopolitiskie jautājumi man ir ļoti svarīgi, un mana pozīcija tajos nemainās.

- Tur ar partijas biedru vairākumu varētu būt kādas kolīzijas?

- Ja redzētu kādas kolīzijas par principiem nacionālos un valstiskos jautājumos, noteikti nepiekristu sadarbībai.

- Kā vērtējat Jaunās Vienotības aicinājumu partijām pirms vēlēšanām vienoties «par nesadarbošanos ar prokremliskām partijām»?

- Pirmkārt, es nesaprotu, kas ir prokremliskās partijas. Ja runa ir par Saskaņu, tad tās programmā nebūs nevienas prokremliskas nostādnes. Ikviena partija pirms vēlēšanām vēlas kaut kā izcelties, bet ar mietiņu sadzīšanu un sarkano līniju savilkšanu var tikai iedzīt sevi stūrī, nezinot, kāds būs vēlēšanu rezultāts un iespējas izveidot koalīciju. Pēc vēlēšanām, protams, katrs var deklarēt savu redzējumu, ar ko sadarboties, ar ko ne. Bet vispirms ir jātiek iekšā Saeimā! Šādi populistiski saukļi par nesadarbošanos ar prokrieviskām partijām nav nopietni uztverami. Kura Saeimā ir prokrieviska partija?

- Vienotība runā par «pro-kremliskām» partijām. Saskaņai tomēr ir bijis līgums ar Vladimira Putina vadīto Vienoto Krieviju.

- Tas ir lauzts.

- Cik ātri jūs pārņemat Saskaņas retoriku!

- Programmā nebūs ne miņas no kāda prokremliska novirziena. Nevērtēju augstu šādas aktivitātes.

- Varas partijas ar Saskaņu vienmēr dīlojušas atsevišķos jautājumos, bet līdz iekļaušanai koalīcijā bijis tālu, ja neskaita izgāzušos Valda Zatlera mēģinājumu. Domājat, ka situācija ir mainījusies?

- Paskatāmies uz kaimiņvalstīm! Tur līdzīgas partijas ir pie varas, un nekas slikts nav noticis.

- Rīgas domē, jūsuprāt, arī nekas slikts nav noticis?

- Rīgas domē ir cita koalīcija, ir Saskaņa un Gods kalpot Rīgai. Līdzīgi kā valstī vai kur citur atsevišķas lietas Rīgas domē var vērtēt kā labi darītas un citas, kas nav labi darītas. Ikvienam ir kļūdas.

- Saskaņa iestājas par sociālas valsts modeli - kā jūs to izprotat?

- Pirmkārt, jāskatās, kā samazināt trūcīgo iedzīvotāju skaitu, lai cilvēki mazāk brauc prom, lai šeit būtu darba vietas, lai nebūtu milzīga plaisa starp mazāk turīgajiem un bagātajiem. Neskatoties uz to, ka uz papīra ir ieviests progresīvais ienākumu nodoklis, tas faktiski ir regresīvs - lielo algu saņēmējiem ir jāmaksā mazāks nodoklis, jo daļa no samaksātā nodokļa aiziet viņiem atpakaļ pensiju kapitāla veidošanā trešajā līmenī. Tas ir sociālais netaisnīgums - mums ir ļoti daudz tādu cilvēku, kas saņem minimālo algu vai tuvu tai. Arī ar nodokļiem neapliekamā minimuma celšana, pensiju palielināšana noteikti būs programmā.

- Par to jūs iestājāties arī līdz šim?

- Par progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli es esmu iestājies vienmēr.

- Līdz ar jums virkne esošās vai bijušās amatpersonas pievienojušās Saskaņai, piemēram, Evija Papule, Ivars Zālītis, Guntars Grīnvalds, Inga Goldberga, Uldis Līkops, Romāns Mežeckis. Ko ar šo latviešu iesaukumu Saskaņa grib panākt?

- Galvenais mērķis ir kardināli mainīt programmu un nostāju, lai nebūtu vecie stereotipi par pro-kremliskām vērtībām, un tādas tur arī vairāk nebūs. Jauni cilvēki partijā arī ienes jaunas vēsmas, jaunas idejas un rada arī jaunus priekšnoteikumus sadarbībai. Teju visus šos cilvēkus un ministru kandidātus labi zinu vai esmu kopā strādājis, tostarp ar Saskaņas premjera kandidātu Vjačeslavu Dombrovski, kurš kā līderis komandu lielā mērā saliedēs.

- Ja programmā, dienaskārtībā un arī retorikā nebūs nacionālo jautājumu, prokrieviskais elektorāts nenovērsīsies un Saskaņas rezultāti nepasliktināsies?

- Programmā būs lietas, kas ir svarīgas ikvienam Latvijas iedzīvotājam, un nevajag dalīt prokrieviskajos vai nacionālajos, šķirot, šķelt, fokusēties uz vienu nacionālo elektorātu.

- No malas raugoties, izskatās, ka cilvēki gatavi mainīt nostāju tikai, lai nokļūtu Saeimā, kur Saskaņa neapšaubāmi iekļūs, ko nevar tik droši teikt par Vienotību un arī citām jaunajām, nelielajām partijām, kas arī proponē jūsu atskaņotās idejas.

- Esmu ievēlēts šajā Saeimā, esmu gadu strādājis kā ministrs un trīs gadus kā Saeimas deputāts. Esmu vēl pietiekami jauns, enerģisks un aktīvs - man nav mērķa par katru cenu četrus gadus kaut kur nosēdēt un paspaidīt podziņas. Gribu kaut ko izdarīt, būt noderīgs, ja ne - varu atrast arī citas nodarbes, kur sevi profesionāli pierādīt. Man nav mērķa par katru cenu iekļūt Saeimā, nododot kaut kādas vērtības un ideālus. Varbūt tas tā izskatās, bet tas ir pilnīgi aplams pieņēmums.

- Kā vērtējat Pētera Sproģa nominēšanu Valsts prezidenta amatam un viņa kandidatūras atsaukšanu?

- Sproģa kungam rūp Latvijas nākotne un ikviens Latvijas iedzīvotājs. Viņš ar lielu iedvesmu un vēlmi darboties ienāca arī šajā procesā, bet bez pieredzes politikā tajā brīdī nesaprata, ka daudzi viņu nozākās ar dažādām stereotipiskām lietām - tu tagad pievienojies prokremlistiem, nodevis dzimteni, valsti utt. Cilvēkam kļuva žēl ģimenes, un viņš no šīs idejas atteicās.

- Jūs arī izjutāt līdzīgu spiedienu, vai, ilgāk esot politikā, āda uzaugusi biezāka?

- Es visu laiku izjūtu, bet ar to jārēķinās jebkuram politiķim. Vienmēr būs cilvēki, kuriem nepatiks tie vai citi politiķu pieņemtie lēmumi, virziens, kurā ejam. Bet, ja gribi, lai viss ir klusu un mierīgi, jāstrādā citā jomā. Ar spiedienu politikā ir jārēķinās.

- Sproģis nebija piemērots politikai, ja nespēja turēt šo spiedienu?

- Viņš droši vien nebija rēķinājies, ka tas varētu būt tik netīrs un vērsts ne tikai pret viņu, bet arī pret viņa ģimeni.

- Saskaņa solīja atjaunot Valsts Autoceļu fondu, ko jūs, būdams satiksmes ministrs, neizdarījāt, lai gan šādi pieprasījumi pastāvīgi ir bijuši. Kā ministra amata kandidāts to atkal solīsiet un arī izdarīsiet?

- Pirms iepriekšējām vēlēšanām lielākās koalīcijas partijas un Saeimā ievēlētās partijas parakstīja vienošanos ar Autoceļu biedrību par Autoceļu fonda atjaunošanu. Pagājuši trīsarpus gadi, bet tas kā nav atjaunots, tā nav. Es iesniedzu priekšlikumu valsts budžeta likumu paketē, ka līdz šā gada 1. jūlijam ir jābūt Ministru kabineta lēmumam par pakāpenisku Autoceļu fonda atjaunošanu - šādu lēmumu joprojām neesmu redzējis, lai gan likumā tas ir nofiksēts.

Arī Saskaņas programmā tiks minēts, ka līdz 2022. gadam Autoceļu fonds tiks atjaunots pilnībā, kurā tiks novirzītas autovadītāju maksātās nodevas un 80% no akcīzes nodokļa par degvielu.

Galvenie ceļi Latvijā ir sakārtoti, bet no reģionālajiem - vien puse, citviet tikai trešdaļa. Ja valsts īsteno veselības, izglītības reformas un ja skolēnus nevar aizvest uz skolu pavasarī un rudenī, kad ceļi ir izšķīduši, ja pacientu nevar saprātīgā laikā nogādāt uz ārstniecības iestādi, tad šīs reformas nestrādā. Jākārto ne tikai galvenie ceļi, kas nodrošina arī tranzītu caur Latviju, bet arī vietējie reģionālie ceļi, lai ikviens iedzīvotājs varētu nokļūt tur, kur viņam jānokļūst. Atjaunojot fondu, varētu dubultot ik gadu sakārtojamo ceļu apjomu no apmēram 1000-1200 šobrīd līdz 2000-2500 kilometru turpmāk ik gadu.

- Tam aizietu liela daļa no naudas, kas līdz šim aizgāja kopējā budžeta katlā un no kuras tika finansēta virkne vajadzību, tostarp veselības aprūpes budžeta pielikums. Vai tā nebūtu grūti izpildīt jūsu minētos sociālos solījumus, mazināt nevienlīdzību, emigrāciju?

- Autoceļi, kā jau minēju, nav atrauti no sociālajiem jautājumiem. Saskaņas programmā būs arī priekšlikumi, kā palielināt valsts budžeta ieņēmumus. Autoceļu fonda atjaunošanai līdz 2022. gadam vajadzētu apmēram 300 miljonu. Tas nav nepaceļams! Veselības aprūpei šogad papildus tika piešķirti 200 miljoni gada laikā!

- Dažādos augstos amatos Ekonomikas ministrijā (EM) bijāt laikā, kad tika ieviesta obligātā iepirkuma komponente (OIK) un izsniegtas jaunas licences tās saņēmējiem. Kāda tolaik bija jūsu nostāja, un vai tā ir mainījusies laikā gaitā?

- Kad tika ieviesta atjaunojamo energoresursu ideja, tā nevienu brīdi nebija ar domu krāpties. Doma bija ražot elektrību no vēja, saules, saules paneļiem, nebija runa par speciālu biomasas, elektrostaciju vai gāzes koģenerācijas staciju radīšanu tikai tāpēc, lai kāds nopelnītu.

- Daudzas amatpersonas to nosaukušas par jau sākotnēji ieplānotu afēru.

- Sākotnēji tā nebija ieplānota afēra, bet pēc tam ar dažādiem grozījumiem un idejām tā izvērtās kā afēra. To uzņēmēju lobijs, kas vēlējās šo padarīt par atsevišķu biznesa virzienu, bija ļoti liels.

Viena lieta ir, piemēram, uzņēmums Mežvidi Latgalē, kurā tiek audzēti tomāti, kurus varam nopirkt lielveikalā. Tur elektrostacijas visu saražoto siltumu lieto siltumnīcu apsildei, turklāt vēl cilvēkiem tiek radītas darba vietas. Tajā pašā laikā ļoti daudzas elektrostacijas siltumu vispār neizmanto, bet izpūš to gaisā un dzīvo tikai no elektrības pārdošanas par dubultu, trīskāršu tarifu, kas nebūtu atbalstāmi. Koģenerācijas galvenais mērķis ir ražot siltumu, un elektrība ir kā blakusprodukts. Pusi no šīm atļaujām jau sen vajadzēja anulēt, ja būtu bijusi kontrole, nevis kā tagad, kad, atklājot problēmas, dod trīs mēnešus laika to novēršanai. Kādi trīs mēneši - viss, beidzies, jāmaksā liels sods!

- Kas tie bija par lobijiem, par kuriem runājat?

- Domāju, tur visiem ir skaidrs, ja paskatās uz tiem politiskajiem vadoņiem, kas tajā laikā bija pie varas, kad visvairāk atļauju tika izsniegtas. Cilvēki ministrijā, ministra birojā strādā tieši tie paši, kas strādāja laikā, kad OIK tika ieviesta, - šis pats valsts sekretāra vietnieks, tāpat arī citi ministra biroja darbinieki.

Man kā valsts sekretāram bija jāaiziet no EM tieši tādēļ, ka nepiekritu daudzām lietām, kas tajā laikā tika bīdītas saistībā ar OIK.

- Varbūt beidzot jāliek kārtis galdā?

- Varbūt.

- Stāstiet!

- Šobrīd ļoti rūpīgi visu analizēju, tajā skaitā vecos e-pastus un dokumentus, lai saprastu kopsakarības.

- Kā vērtējat Vienotības izredzes tikt Saeimā?

- Ja Vienotība spēs mobilizēties darbiem un cilvēki tiem noticēs, tā iekļūs Saeimā.

- Kuras partijas būtu gatavas koalīcijai ar Saskaņu?

- Svarīga būs programmu savietojamība, bet es neizslēgtu nevienu partiju. Saskaņa ir atvērta strādāt, un mums nav nekādas sarkanās līnijas vai iedomātas barjeras, kuras nevar pārvarēt. Ceru, ka šajās Saeimas vēlēšanās vēlētājs skatīsies nevis pēc principa «pro-kremlisks», «prokrievisks», bet pēc tā, ko šī partija piedāvā, ko katrs cilvēks iegūst no partijas solītā.