Briti grib paturēt veselības aprūpē strādājošos latviešus

Apzinoties, ka Eiropas Savienības un Lielbritānijas sarunas par Brexit var nokļūt strupceļā, Lielbritānija labprāt vēlētos, lai veselības aprūpē strādājošie Latvijas valstspiederīgie paliktu Lielbritānijā arī pēc tam, kad šī valsts pametīs Eiropas Savienību (ES).

Tā, komentējot latviešu devumu Lielbritānijas tautsaimniecībā, pēc tikšanās ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču teica Lielbritānijas ārlietu ministrs Džeremijs Hants un vienlaikus pauda pateicību visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas dažādās jomās devuši ieguldījumu Lielbritānijā.

Abi ministri arī pauda pārliecību, ka Eiropas Savienībai un Lielbritānijai jāspēj rast kompromisu Brexit sarunās

Latvijas ārlietu ministrs uzskata, ka cerības uz vienošanos pielīdzināmas 50:50, bet jautājumu loks, kas skar Latvijas un citu ES dalībvalstu pilsoņu dzīvi Lielbritānijā un Lielbritānijas pilsoņu dzīvi ES, kā arī ekonomikas, drošības un aizsardzības sadarbība ir tas, kur abām pusēm ir jāspēj rast kompromisu. Viņš piebilda, ka Latvija ir gatava uz to strādāt, ievērojot ES vienprātības principus.

Rinkēviča Lielbritānijas kolēģis bija nedaudz uzmanīgāks prognozēs un neslēpa, ka sarunas var nevirzīties pareizā virzienā un varētu rasties situācija, kad nekāda vienošanās netiek panākta. «Ir jāsaprot, ka 27 ES dalībvalstis būs vienotas sarunās, un tām arī ir jābūt vienotām. Vēlamies, lai tās saglabā pragmatismu un partnerību ar Lielbritāniju, jo jebkas, kas šīs divas lietas apdraudētu, būtu milzīga stratēģiska kļūda, kas atstātu sekas vēl vairākām paaudzēm,» uzsvēra Lielbritānijas ārlietu ministrs.

Dž. Hants gan vērsa uzmanību uz to, ka arvien vairāk valstu atzīst, ka tā būtu kļūda. Tāpat viņš atzina, ka vienošanās nepanākšana nozīmētu īstermiņa ietekmi uz Lielbritānijas ekonomiku, tomēr skaidroja, ka Lielbritānijas tautsaimniecība atrastu veidu, kā atgriezties iepriekšējā līmenī un arī uzplaukt. Dž. Hants norādīja, ka viņu drīzāk satrauktu ģeopolitiskā ietekme, kādu var atstāt situācija, kurā vienošanās nav panākta.

«Mēs negribētu haotisku šķiršanos, kas apdraudētu draudzību ar Latviju un citām ES dalībvalstīm. Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ir izteikusi priekšlikumus, kas risina visas bažas, ko ES ir paudusi. Mums ir skaidra vīzija par nākotnes attiecībām starp abām pusēm, un ir jāveido ļoti stipra ekonomiskā, drošības un diplomātiskā partnerība starp Lielbritāniju un ES. Esam izteikuši šos priekšlikumus un saprotam, ka ES pusei ir daudz jautājumu par tiem, bet vēlamies, lai ES tiem pievēršas rūpīgi,» uzsvēra Lielbritānijas ministrs.

Abi ministri runājuši arī par sadarbību stratēģiskās komunikācijas jomā un to, kā veicināt pieredzes apmaiņu un cīņu pret propagandu un informatīvo karu sociālajos tīklos.

«Pārrunājām sadarbību starp Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi un britu regulatoru. Zināms, ka vairāki Krievijas televīzijas kanāli ir reģistrēti Lielbritānijā. Redzam, ka vēl ir atsevišķi jautājumi, par kuriem jāvienojas. Varu teikt, ka Lielbritānijai ir absolūta izpratne par to, ko nozīmē informatīvais karš un nepieciešamība sadarboties, lai propagandu ierobežotu,» teica E. Rinkēvičs, piebilstot, ka diskusijas starp Lielbritānijas un Latvijas amatpersonām par šo tematu jau ir bijušas dažādos līmeņos.

Latvijas ārlietu ministrs vienlaikus gan atzina, ka jautājumā redzams labs progress, tomēr katrā valstī ir likumi un to piemērošana ne vienmēr esot tikai regulatoru ziņā. E. Rinkēvičs atzina, ka pēdējā laikā dialogs ar Lielbritāniju un Zviedriju, kurā arī ir reģistrēti vairāki Krievijas telekanāli, ir uzlabojies.