Valdības veidošanas procesā tuvinās ZZS un "KPV LV"

© Mārtiņš Zilgalvis/ F64 Photo Agency

Jaunās valdības veidošanas iniciatīvai nonākot KPV LV rokās, pielaidīgāka kļuvusi Jaunās konservatīvās partijas atraidītā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Pretēji līdzšinējai pozīcijai, ZZS sarunās ar otru vēlētāju lielāko atbalstu guvušo partiju piekritusi tās iecerei likvidēt koalīcijas sadarbības padomi un administratīvi teritoriālajai reformai, kuras rezultātā plānots samazināt pašvaldību skaitu. Solīti pretim zaļzemniekiem spērusi arī KPV LV, kas no sarunu telpas nav izraidījusi 13. Saeimā neievēlēto ZZS Saeimas frakcijas līderi Augustu Brigmani.

Jau vēstīts, ka KPV LV aizvadītajā nedēļā paziņoja, ka valdības veidošanas sarunās nepieņems ZZS, ja tās delegācijā būs arī Saeimā neievēlētais A. Brigmanis. Pirmdien ZZS paplašināja savu delegāciju, lai tajā būtu arī Saeimā iekļuvušie ZZS veidojošo partiju pārstāvji, bet uz KPV LV biroju tās sastāvā devās arī A. Brigmanis.

Jautāts, kas mudinājis KPV LV mainīt savu pozīciju, partijas kandidāts premjerministra amatam Aldis Gobzems atbildēja lakoniski - tika rasts diplomātisks risinājums. Savukārt partiju dibinājušais Artuss Kaimiņš saviem sekotājiem sociālajā tīklā Facebook skaidroja, ka pozīcija mainīta, jo ZZS delegācijā iekļauti arī ievēlēti ZZS veidojošo partiju pārstāvji. Tiesa, A. Kaimiņa sekotājiem šāds skaidrojums nešķita pieņemams, jo ikreiz, kad ekrānā parādījās A. Brigmanis, pret to tika vērsti dažāda kalibra neglaimojoši epiteti un vēlējumi, kā arī atgādinājumi, ka viņam sarunās nav jāatrodas.

Kā jau ierasts, pēc sarunām A. Gobzems bija izvairīgs, atbildot uz jautājumiem ne tikai par topošās valdības iespējamo sastāvu, bet arī sniedzot vērtējumu par citu partiju paustajiem viedokļiem par valdības veidošanas procesu.

Vienlaikus viņš atklāja, ka sarunās ar ZZS gūts apliecinājums, ka arī šī partija ir gatava risināt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes radītās problēmas, darīt visu iespējamo, lai samazinātu medikamentu cenas, likvidēt koalīcijas sadarbības padomi un pat atbalstīt iespējamo ministriju skaita samazinājumu.

Interesanti, ka ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze atzina, ka, viņaprāt, koalīcijas sadarbības padome sevi jau ir izsmēlusi un to var likvidēt «kaut vai šodien», taču uz jautājumu, kas, viņaprāt, liecina, ka padome tiešām sevi izsmēlusi, viņš pēc būtības neatbildēja.

Dīvaina bija arī A. Krauzes atbilde uz jautājumu par ZZS attieksmi pret KPV LV ieceri samazināt ministriju skaitu. Politiķis skaidroja, ka organizācijai jau ir pieredze ar administratīvā aparāta, kas daudziem šķiet pārmērīgi liels Latvijas iedzīvotāju skaitam, samazināšanu, bet no ministriju skaita samazināšanas pieminēšanas viņš izvairījās. Izvairīga atbilde tika sniegta arī par piekrišanu samazināt pašvaldību skaitu.

A. Gobzems nenogurst uzsvērt, ka sākumā viņa partija vēlas vienoties par padarāmajiem darbiem un tikai tad runāt par amatu sadalījumu starp koalīcijā iekļautajām partijām.

A. Gobzems tikai atgādināja, ka vēl salīdzinoši nesen Latvijā bija krietni vairāk ministriju nekā šobrīd un visiem šķitis, ka tas ir normāli, līdz to skaits tika samazināts. Tādēļ arī pēc KPV LV ieceru realizēšanas būšot tāpat.

Šodien KPV LV tiksies ar Jaunās konservatīvās partijas un Saskaņas sarunu delegācijām. Pēc tām noslēgsies KLPV LV vadīto sarunu pirmais raunds. A. Gobzems nenogurst uzsvērt, ka sākumā viņa partija vēlas vienoties par padarāmajiem darbiem un tikai tad runāt par amatu sadalījumu starp koalīcijā iekļautajām partijām. Taču tam būšot nepieciešami trīs vai pat četri sarunu raundi.

KPV LV joprojām uzstāj, ka tai pretēji citām Saeimā iekļuvušajām un sevi par latviskajām dēvējošajām partijām pirms sarunu otrā raunda sākšanas jātiekas ar visām Saeimā iekļuvušajām partijām. Tādēļ netiek atteikts arī Saskaņai. A. Gobzems ar Saskaņu iecerējis pārrunāt arī tās darbu Rīgas domē, lai pārliecinātu to darbā iesaistīt arī pašreiz dziļā opozīcijā izolētās partijas. Vai tas nozīmē, ka arī Saeimā KPV LV izplūdinās pašlaik stingrās robežas starp koalīciju un opozīciju, rādīs laiks.

Politika

Vakar jau rakstījām par Latvijas Republikas Saeimas 14. novembra lēmumu par jaunu regulējumu obligātās civiltiesiskās apbdrošināšanas (OCTA) likumā, kas nosaka vairākas būtiskas izmaiņas. Iedzīvotāji ar deputātu lēmumu nav mierā, it īpaši satraucoties par likuma normu, kas OCTA polises iegādi prasa arī tādām automašīnām, kas satiksmē nemaz nepiedalās.

Svarīgākais