Vjačeslavs Dombrovskis: "Saskaņai" un man personīgi vadot valdību, ģeopolitiskais kurss nemainīsies

Neraugoties uz pārliecinoši lielāko atbalstu Saeimas vēlēšanās, Saskaņa kārtējo reizi oficiāli netiek aicināta pie sarunu galda valdības veidošanas sarunās. Vai ir redzama izeja no šā strupceļa, nezaudējot arī savu vēlētāju, Neatkarīgās saruna ar Saskaņas premjera amata kandidātu Vjačeslavu Dombrovski. Neraugoties uz pārliecinoši lielāko atbalstu Saeimas vēlēšanās, Saskaņa kārtējo reizi oficiāli netiek aicināta pie sarunu galda valdības veidošanas sarunās. Vai ir redzama izeja no šā strupceļa, nezaudējot arī savu vēlētāju, Neatkarīgās saruna ar Saskaņas premjera amata kandidātu Vjačeslavu Dombrovski.

Neatkarīgā: - 23 mandāti Saeimas vēlēšanās - par vienu mazāk nekā iepriekšējās vēlēšanās - ir Saskaņas plānotais rezultāts vai gaidījāt vairāk?

Vjačeslavs Dombrovskis: - Bija divi scenāriji - vienā varēja būt sliktāk, otrā - daudz labāk. Šīs vēlēšanas ir bijušas ļoti smagas, it īpaši Saskaņai. Pat Saskaņai šī bija bezprecedenta kampaņa, kura tika izvērsta pret mums sabiedriskajos medijos. Arī vēlēšanu dienā uzlauztais portāls draugiem.lv bija acīm redzama pret Saskaņu vērsta provokācija.

- Tā jūs to uztvērāt? Domājat, ka tā arī nostrādāja pret Saskaņu?

- Bet kā citādi vēlētājus vēl vairāk iebiedēt ar kārtējo «Kremlis nāk!»? Un tas ir tikai viens piemērs tam, kādi soļi tika sperti.

Otrs faktors, kas ietekmēja, - visas sarkanās līnijas, kuras katra partija, kura sevi sauc par latvisku, vairākkārt vilka, sakot, ka ar Saskaņu nekad, nekad neveidos valdību. Saskaņas vēlētājiem visiem līdzekļiem tika signalizēts, ka tie, kas balsos par Saskaņu, izniekos balsi, jo mūs neviens nekad neņems koalīcijā.

- Bet vai kādreiz ir bijis savādāk?

- Šajās vēlēšanās, manuprāt, galvenais varonis tomēr ir Saskaņas vēlētājs, kurš, neskatoties uz to visu, atnāca un nobalsoja.

Un trešais rezultātu ietekmējošais faktors - Latvijas Krievu savienība (LKS). Es pat teiktu, ka tik daudz neietekmēja tās balsis, kuras saņēma LKS, bet tas, ka viņi mērķtiecīgi aicināja vai nu balsot par LKS, vai neiet uz vēlēšanām vispār. To arī redzējām - bija daudz zemāka aktivitāte nekā vēsturiski tieši tajos reģionos, kur Saskaņai tradicionāli bijušas spēcīgas pozīcijas - Rīgā un Latgalē.

- Domājat, ka aktivitāte, tostarp, jūsu vēlētāju, tiešām kritās LKS aicinājuma rezultātā? Varbūt arī Saskaņas elektorātā iestājusies apātija, jo nav lielas starpības, vai partija uzvar ar pāris mandātiem vairāk vai mazāk, tas neizšķirs valdības likteni?

- Protams, citu partiju izteiktā attieksme pret Saskaņas vēlētāju, visdrīzāk, nospēlēja lomu. Bet, pat neskatoties uz šiem izaicinājumiem, ar kādiem, manuprāt, nav saskārusies neviena cita partija, Saskaņa tomēr uzvarēja.

- Latgalē un Rīgā, kas tradicionāli bijis Saskaņas bastions, kā arī Vidzemē, LKS saņēma uz pusi lielāku atbalstu nekā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, savukārt atbalsts Saskaņai tur krities. Vai šie dati neliecina, ka prokrievisko partiju elektorāta daļa pieprasa radikālāku pozīciju un Saskaņa nevarēs piekopt vēl mērenāku nacionālo politiku?

- Tas ir absolūts mīts un sabiedrības maldināšana, un es to nekādā ziņā nepieļaušu, ka Saskaņa tiek saukta par prokrievisku partiju. Saskaņa nav prokrieviska partija, Saskaņa ir partija, kas vieno latviešus un nelatviešus šajā valstī.

- Atšķirībā no citiem medijiem, tostarp ārvalstu, kas aprakstīja vēlēšanas, nesaucu Saskaņu par prokremlisku, bet attiecībā uz prokrieviskumu ir fakts, ka vairākums krievvalodīgo Latvijas pilsoņu tomēr balso par Saskaņu.

- Tas, ka pagaidām atbalsts tam, lai latvieši un nelatvieši strādātu kopā, ir lielāks krievvalodīgo vēlētāju vidū, ir fakts. Bet ar laiku tas mazināsies. Domāju, ka jau šajās vēlēšanās pieaudzis Saskaņas latviskais elektorāts. Un nevajag likt vienādojuma zīmi ar prokrievisku. Jūs, protams, varat brīvi izteikt savu viedokli, bet es šim viedoklim par Saskaņu kā prokrievisku partiju nekādi nepiekrītu.

- Nejauciet ar prokrievijiskas partijas apzīmējumu!

- Vēlreiz - Saskaņa ir partija, kas vieno latviešus un nelatviešus mūsu etniski sašķeltajā sabiedrībā, un šajā ziņā Saskaņa ir vienīgā šāda partija. Protams, ka tas saskaras ar pretestību un pretdarbību no nacionāli radikāli noskaņotām partijām. Latviešu vidū tāda ir Nacionālā apvienība, krievvalodīgo vidū - LKS. Pēc būtības abas neatšķiras ne ar ko citu kā tikai valodu un etnisko piederību. Man, protams, ir žēl, ka arvien pieaugošs cilvēku skaits zaudē ticību tam, ka vispār ir iespējams vienot latviešus un nelatviešus un uz šā pamata būvēt labāku Latvijas valsti. Viņiem tomēr tas aizvainojums ņem virsroku. Ņemot vērā valdības un valdošās koalīcijas pēdējo gadu īstenoto politiku, tas nav pārsteigums.

- Jūs satrauc atbalsta kāpums LKS?

- Protams!

- Bet, ja LKS ar minimālu mandātu skaitu būtu Saeimā, varbūt tad jūs uz viņu fona izskatītos valdībai akceptējamāki?

- Ja mēs vēlamies būvēt saliedētību starp latviešiem un nelatviešiem, protams, ka mēs ar uztraukumu raugāmies uz to, kā pieaug nacionāli noskaņota elektorāta īpatsvars gan vienā, gan otrā pusē, jo tas ne ar ko labu beigties nevar.

- Saskaņas vēlētāji ir vairāk konservatīvi vai tomēr gaida arī šajā partijā un tās Saeimas frakcijā kādas pārmaiņas?

- Uzskatu, ka mūsu vēlētājs ir pragmatisks. Raugoties uz ievēlēto deputātu sastāvu, var teikt, ka ir trīs veidu deputāti. Ir Saskaņas veterāni, starp kuriem ir, piemēram, Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Valērijs Agešins, kas jau ir bijuši ne vienā vien Saeimā. Otra grupa ir cilvēki ar pieredzi pašvaldību darbā Rīgā, piemēram, Regīna Ločmele, vai Latgalē kā Jānis Krišāns, Edgars Kucins. Un ir trešais iesaukums, tostarp tādi cilvēki kā es, Evija Papule, Ļubova Švecova - sava ceļa gājēji, kas nonākuši pie secinājuma, ka sarkano līniju otrā pusē ir strupceļš.

- Nevar teikt, ka Saskaņa pēdējos gados nebūtu mainījusies, lai kļūtu pieņemamāka koalīciju veidojošajām latviskajām partijām. Ir ienākuši jauni cilvēki, mainīti politiskie akcenti, programmā etniskie jautājumi netiek uzsvērti. Vai vēlētāji gaida vēl kādas izmaiņas, un vai tās ir iespējamas, saglabājot lojalitāti savam vēlētājam?

- Saskaņā ir notikušas būtiskas pārmaiņas - partija ir terminējusi līgumu ar Vladimira Putina vadīto Vienoti Krievijai, Saskaņa ir pilnībā integrējusies Eiropas Sociālistisko partiju grupā (PES), ir pilntiesīga tās locekle. Saskaņa ir absolūti skaidri un nepārprotami paudusi atbalstu gan Latvijai Eiropas Savienībā, gan NATO, gan aizsardzības tēriņiem 2% apmērā, un Saskaņas vēlētājs šo kursu ir atbalstījis.

- Bet, vai varat vēl kaut ko darīt, lai citas partijas tā nenoraidītu koalīciju ar Saskaņu? Vai tas vispār atkarīgs no jums, jo pagātni nevar mainīt, tostarp Saskaņas līderu atbalstu divvalodības referendumam? Vai arī jāgaida tāda vēlēšanu rezultātu sakritība vai valsts krīze, kad bez Saskaņas tiešām nebūtu iespējams?

- Diemžēl jums ir absolūta taisnība tādā ziņā, ka pagātni mainīt nevar. Es personīgi nevaru atbildēt par divvalodības referendumu vai vēl kaut ko, kas bija pirms manis, arī par okupāciju un to, kas bija šajā valstī, pirms es piedzimu. Bet es noteikti zinu, ka, ja mēs turpināsim dzīvot pagātnē un visu laiku piesauksim to, kas kaut kad noticis, kā iemeslu, kāpēc nevaram sadarboties un iet uz priekšu, tad mēs tajā pagātnē arī paliksim, kamēr citas valstis iet un ies uz priekšu. Saskaņa arī ļoti skaidri paudusi, ka vienīgā valsts valoda ir latviešu valoda. Ne par kādu divvalodību nav runa ne Saskaņas programmā, ne vispār. Jā, protams, to var mūžīgi piesaukt, ja ir vēlme, bet tas nozīmē, ka Latvijas sabiedrība arī būs tikpat mūžīgi sašķelta. Jautājums ir par to, vai vēlamies atvērt jaunu posmu vēsturē un sašķeltību izbeigt, vai nē.

Saskaņas programmā ir ļoti konkrēts redzējums, ko darīt, gan pensiju, gan ekonomikas attīstības jomā...

- Pensiju un ekonomikas jomā Saskaņa, droši vien, varētu rast kopsaucēju ar ne vienu vien Saeimā ievēlēto partiju, kuru ekonomiskais redzējums būtībā ir kreiss, lai arī tās sevi sauc par labējām. Būtiski ir, kā jūs varētu vienoties valodas jautājumā. Vienīgā vieta, kur Saskaņas programmā tiek runāts par valodu, ir solījums ieviest trilingvālu izglītību.

- Domāju, ka mēs varēsim atrast kopsaucēju. No mazo, veiksmīgo, atvērto valstu pieredzes Eiropā redzam, ka valodu zināšanas ir atslēga konkurētspējai, izdzīvošanai, augstiem ienākumiem.

- Vai tas, kāda izglītība pašlaik tiek realizēta valsts un pašvaldību skolās, kad vairākums mācību priekšmetu tiek mācīti latviešu valodā, bet dzimtajā valodā līdz 40% atbilst šim «trilingvālās» izglītības modelim? Vai tam atbilst plānotā reforma ar pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā, dzimtajā valodā apgūstot vien valodu, literatūru un ar vēsturi un kultūru saistītos priekšmetus, vienlaikus visiem apgūstot arī angļu valodu un vēl vienu svešvalodu pēc izvēles?

- Trilingvālās izglītības ietvaros, manuprāt, iekļaujas gan tas, ka bērni, neatkarīgi no viņu izcelsmes, mācīsies kopā, gan, protams, arī iespēja bērniem mazākumtautību skolās vismaz kādu posmu mācīties arī dzimtajā valodā.

- Dzimtajā valodā arī citus priekšmetus, ne tikai ar kultūru, vēsturi, valodu, literatūru saistītos?

- Mēs tagad ejam detaļās. Tas sevī iekļauj arī to, ka visiem mūsu bērniem, neatkarīgi no etniskās izcelsmes, ir nepieciešams apgūt svešvalodas. Mūsu priekšlikums ir vērsts uz Latvijas un latviešu valodas izdzīvošanu un veiksmīgu pastāvēšanu cauri gadsimtiem, jo savādāk, baidos, ka var iestāties brīdis, kad Latvijā vairs nepaliks cilvēki, jo būs iespējams dzīvot un strādāt valstīs, kurās ienākumu līmenis ir daudz augstāks nekā Latvijā. Valodu zināšanas tomēr ir priekšnosacījums Latvijas iedzīvotāju - latviešu, nelatviešu - konkurētspējai šajā globālajā pasaulē.

- Citas partijas jau arī atbalsta svešvalodu apguvi, un tās skolās jau tiek apgūtas. Un, manuprāt, tieši šīs detaļas var arī izšķirt to, vai jūs spējat vienoties par sadarbību ar citām partijām vai nespējat. Tāpēc gribēju saprast, vai šī trilingvālā izglītība atbilst pašreizējai mazākumtautību izglītības programmai un iecerētajai pakāpeniskai pārejai uz mācībām latviešu valodā?

- Tas nozīmē, ka mums ir par ko runāt ar citām partijām.

- Ar mani par to nerunāsiet?

- Visam savs laiks.

- Jūs gan sakāt, ka arī tagad bez jums nevar izveidot valdību un Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ir tieši jūs jānominē premjera amatam, tomēr teorētiski kombinācijas iespējamas vairākas arī bez Saskaņas.

- Runājot par valdību, es domāju par rīcībspējīgu un strādāt spējīgu valdību. Protams, tīri teorētiski var izveidot valdību bez mums. Neuzskaitīšu visas ideoloģiskās pretrunas, kuras būs starp iespējamās valdības partijām, valdībā neiekļaujot Saskaņu, arī par to, kurš, kam, ko pateica personīgi pirms vēlēšanām vai kādus dokumentus piesauca - pat nezinu, vai tiesībsargājošās iestādes var šādus izteikumus atstāt bez uzmanības. Tas varētu būt ļoti, ļoti sarežģīti, izveidot valdību bez saskaņas un Saskaņas.

- Esot bijušas neformālas sarunas ar Saskaņu. Varat minēt partijas? Publiski vienīgi KPV LV paudusi, ka plānojot «konsultāciju formātā» tikties arī ar jums, bet tās nebūšot valdības veidošanas sarunas.

- Pēc definīcijas, neformālās sarunas ir tādas, par kurām publiski nerunā.

- Sarunas ir nevis ar vienas, bet vairāku partiju pārstāvjiem?

- Vairāku. Viņi labi saprot, ka Saskaņa nav ne Kremļa partija, ne prokrieviska, prokrievijiska partija. Runa ir par tādu nožēlojamu tradīciju Latvijas politikā, kurā pretēji Satversmes garam un burtam ne visi Latvijas iedzīvotāji un pilsoņi tiek uzskatīti par vienlīdzīgiem. Šajā situācijā politiķi baidās pirmie lauzt šo tradīciju. Tas ir vienīgi drosmes jautājums. Nav jau viņiem bail par to, kas notiks pēc tam, jo viņi labi saprot, ka, Saskaņai un man personīgi vadot valdību, ģeopolitiskais kurss nemainīsies un nekāda divvalodība neiestāsies - tā visa ir tikai retorika.

- Abstrahējoties no nacionālajiem jautājumiem, tiek piesaukta arī Saskaņas saimniekošana Rīgas domē, kur ir daudz pārmetumu. Jūsuprāt, Rīga ir paraugs, kā saimniekot arī valstī?

- Rīgai, protams, ir savas problēmas. Bet pajautāsim, vai Obligātās iepirkumu komponentes (OIK) stāsts ir paraugs, kā vadīt valsti? Vai Maksātnespējas administrācijas darbība ir paraugs, kā vadīt valsti? Vai acīm redzami politiski piesegta naudas atmazgāšana ir paraugs, kā vadīt valsti?

Protams, Rīgai ir savas problēmas un Rīgai pie ļoti daudz kā jāstrādā, bet uz kopējā fona, kas notiek valstī, nemaz nav tāds peramais bērns.

- Ja Vējonis izšķirtos par šo vienojošo valdību, uzticot to veidot jums, vai Saskaņa atbalstītu Vējoni otrajam termiņam?

- Par šo jautājumu lēmums vēl nav pieņemts. Bet abas lietas nav tieši saistītas. Saskaņa nekad nav slēpusi, ka tā uzskata, ka Valsts prezidentam vajadzētu darīt visu, lai vienotu Latvijas tautu. Mēs, piemēram, augsti vērtējam Vējoņa iniciatīvu piešķirt pilsonību Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem. Mums ir ļoti žēl, ka valdošā koalīcija, ieskaitot partijas ar it kā eiropeiskām vērtībām, nespēja atbalstīt šo priekšlikumu. Katrā ziņā šī prezidenta iniciatīva ir labs piemērs un paraugs tam, ko prezidents var darīt, lai vienotu Latvijas tautu.

- Kāda ir jūsu un Saskaņas nostāja attiecībā pret jauno Saeimas partiju ieceri atcelt veselības aprūpes finansēšanas likumu un jaunieviesto obligāto veselības apdrošināšanu?

- Ja runājam par manu personisko un Saskaņas viedokli, vajag novilkt līniju...

- Sarkanu?

- Ne obligāti līnijas ir sarkanas. Man ir grūti runāt par to, kas ir bijis pirms četriem mēnešiem, komentēt absolūti visus faktorus, kas bija apsvērti, Saskaņai atbalstot šo valdības piedāvāto jauno veselības aprūpes finansēšanas modeli. Cik sapratu, tad, kad tas bija piedāvāts, tika izteikti kaut kādi pieņēmumi, cerības, solījumi, kuri realitātē izrādījušies nedaudz savādāki. Līdz ar to Saskaņa ir gatava vēlreiz atvērt diskusiju par šo modeli un tās rezultātā, iespējams, esam gatavi pārskatīt šo lēmumu. Bet tas būs atkarīgs no visiem par un pret.

- Vai nebaidāties, ka tiks radīts haoss, tostarp kādu laiku nebūs arī līdz ar likumu paredzētais algu pieaugums mediķiem?

- Baidos, tāpēc rūpīgi izvērtēsim visus par un pret.

- Pirms vēlēšanām bija daudz dāsnu solījumu, bet pēcvēlēšanu sarunās, līdzīgi kā minētie jautājumi par OIK un citi, netiek uzsvērti kā valdības izveidi noteicoši. Netiek pārāk ātri aizmirsti solījumi pēc vēlēšanām?

- Nekas no mūsu solītā nebija tikai priekšvēlēšanu saukļi, mēs absolūti nopietni domājām visu to, ko apsolījām saviem vēlētājiem. Piemēram, tādi prioritāri jautājumi, kā pensiju palielināšana līdz 400 eiro, novirzot otra līmeņa pensiju iemaksas uz pirmo līmeni; neapliekamais minimums un minimālā alga 500 eiro ir un paliek mūsu nākamā gada prioritātes.

- Kas ietilpst budžeta rāmī.

- Protams!

Runājot par citām partijām, ar interesi vēlreiz pārlasīju vienas partijas manifestu, kurā daudz bija runāts par to, ka ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības, ka neviens netiek atstāts novārtā un ka Latvijas tauta iekļauj visu tautību līdzpilsoņus. Es domāju, ka vēlētājs ir gudrs un viņš vērtē pateikto vārdu atbilstību darbiem. Ņemot vērā tās ļoti nozīmīgās pretrunas pārējo politisko spēku starpā, bet tik un tā tiks veidota valdība bez Saskaņas, vēlētāji ļoti ātri redzēs, ka viņiem dotie solījumi tiek aizmirsti.

Mēs nevelkam sarkanās līnijas, esam ar katru gatavi diskutēt par programmatiskiem jautājumiem. Svarīgi ir, ko vēlamies panākt un vai te mūsu pozīcijas saskan. Redzu saskarsmes punktus faktiski ar katru no Saeimā ievēlētajām partijām.

- Vai ar to pietiks?

- Tas ir sarunu jautājums. Ievēlēto politiķu pienākums pret vēlētājiem ir runāt savā starpā un noskaidrot, kā maksimāli izpildīt saviem vēlētājiem dotos solījumus, ņemot vērā citu partiju dotos solījumus, kuri varētu būt vai nebūt pretrunīgi.

- Kā, jūsuprāt, varētu mainīties labējo partiju spektrs, politiskā konkurence, partiju stabilitāte, attīstība, ja Saskaņa tiktu iekļauta valdībā? Varbūt tad uz katrām jaunām vēlēšanām nerastos arvien jaunas partijas?

- Šeit atbilde ir ļoti vienkārša - ja Latvijas iedzīvotājiem, vismaz vairākumam, nebūs šaubas par to, ka valsts atrodas uz pareizā ceļa, pensijas ir pieaugušas, cilvēki vairs nebrauc prom, dzīves līmenis strauji tuvojas Eiropas dzīves līmenim, tad viņiem nebūs šaubas, vai atbalstīt koalīcijas partijas, kas to panākušas, vai citas partijas. Vēlētāji tad vērtēs, kādā salikumā šos uzlabojumus var panākt, nevis to, kur novilktas tās vai citas līnijas. Ja tas nenotiek, ja, neskatoties uz pašnodēvēšanos par labo darbu čempioniem, iedzīvotājs tomēr redz, ka kaut kas nav kārtībā, tad nākamā koalīcija dabūs to pašu, ko šajās vēlēšanās dabūja līdzšinējā. Vēlētāji spēj novērtēt labi padarītu darbu un redz, kad ar viņiem cenšas manipulēt.