Šī jaunievēlētajai 13. Saeimai būs īpaša nedēļa, jo jau rīt tai vajadzētu ievēlēt savu prezidiju, bet parīt Valsts prezidents Raimonds Vējonis varētu nosaukt premjerministra amata kandidātu. Kuram no trijiem kandidātiem prezidents uzticēsies, pašlaik grūti prognozēt, savukārt Saeimas prezidija vadītāja amatam tiek minētas tikai divas kandidatūras – 12. Saeimu vadošā Ināra Mūrniece un Jaunās Konservatīvās partijas kandidāte Dagmāra Beitnere-Le Galla.
Tiesa, farsa piegaršu prezidija veidošanai piešķir aizvien biežāk piesauktā ziņa, ka tajā vēlas strādāt arī aizdomās par partijas nelikumīgas finansēšanas organizēšanu turētais Artuss Kaimiņš, kas deputāta necienīgas uzvedības dēļ 12. Saeimas laikā vairākkārt stājies Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšā.
Slikts ir tas kareivis, kas nevēlas kļūt par ģenerāli, arī politiķim vēlme veidot karjeru ir pašsaprotama
Saeimā ievēlētajām politiskajām partijām, konsultējoties par 13. Saeimas darba organizēšanu, ātri kļuva skaidrs, ka, nemainot esošo kārtību, visām vietas prezidijā nepietiks. Tādēļ tika pat pieļauts paplašināt prezidiju no līdzšinējiem pieciem locekļiem līdz septiņiem. Tam pat tika atrasts juridisks pamatojums no starpkaru Latvijas laikiem. Tomēr šķiet, ka uzvarējis ir veselais saprāts un doma par prezidija paplašināšanu atmesta. Šo ieceri kritizēja arī R. Vējonis, kas atgādināja, ka pirms vēlēšanām partijas solījušas samazināt Saeimas izdevumus. «Ja partijas runājušas, ka valsts pārvaldē un parlamentā vēlas samazināt izmaksu pozīcijas, tad no jaunajiem parlamentāriešiem prezidija skaita palielināšana būtu slikts signāls sabiedrībai,» teica prezidents.
Par prezidija sastāvu publiskajā telpā pašlaik dominē Jaunās Konservatīvās partijas (JKP) viedoklis, kas pauž, ka tajā jāstrādā to piecu partiju pārstāvjiem, kas saņēmušas lielāko vēlētāju atbalstu. Proti, Saskaņas, JKP, KPV LV, Attīstībai/Par! un Nacionālās apvienības deputātiem. JKP arī izraudzījusies savu kandidātu Saeimas priekšsēdētāja amatam - D. Beitneri-Le Gallu. Līdzšinējā prakse - ar dažiem izņēmumiem - gan konfliktē ar šo kandidatūru, jo ierasts, ka vienam politiskajam spēkam netiek atvēlēti divi no trim augstākajiem valsts amatiem, bet JKP joprojām uztur savu kandidatūru premjerministra amatam.
Šajā kontekstā, demonstrējot pārliecību, ka tieši viņi ir Ministru prezidenta amata cienīgākie, KPV LV līderi paziņojuši, ka tie nevirzīs savu kandidatūru Saeimas priekšsēdētāja amatam. Taču interese par pārstāvniecību prezidijā partijai ir, un tā Saeimas priekšsēdētāja biedra amatam varētu virzīt partiju dibinājušo Artusu Kaimiņu.
Slikts ir tas kareivis, kas nevēlas kļūt par ģenerāli, arī politiķim vēlme veidot karjeru ir pašsaprotama, taču Saeimas kuluāros A. Kaimiņa atbilstība šim amatam tiek apšaubīta. Tiek atgādināts par viņa uzvedību, kas nereti nav bijusi savienojama ar Saeimas deputāta statusu, biežā konfliktēšana gan ar 12. Saeimas prezidiju, gan ar citiem kolēģiem. Neesot arī mazsvarīgs fakts, ka Saeimas priekšsēdētāja biedrs pilda tā pienākumus viņa prombūtnes laikā, piemēram, vada Saeimas sēdes, uzņem ārvalstu diplomātus. Pārliecības, ka A. Kaimiņš atbilst šādiem pienākumiem, Saeimā nav.
Arī Nacionālajai apvienībai ir savs kandidāts Saeimas priekšsēdētāja amatam - 12. Saeimu vadījusī I. Mūrniece, kuras kandidatūru varētu atbalstīt vecās koalīcijas partneri un, iespējams, arī Attīstībai/Par!, tādēļ nav izslēgts, ka viņa amatu varētu saglabāt. Iespējams, ka amatu saglabās arī Saskaņas pārstāvis prezidijā - Saeimas sekretārs Andrejs Klementjevs.
Pirmā 13. Saeimas sēde var ietekmēt arī Valsts prezidenta izvēli, nosaucot premjerministra amata kandidātu, ja jaunievēlētās partijas tomēr nespēs vienoties par Saeimas prezidija sastāvu un tādējādi demonstrēs nespēju sastrādāties, R. Vējonis savas domas var mainīt. Pašlaik aktuāls ir prezidenta teiktais, ka viņš vēl trešdien varētu tikties ar trim pieminētajiem potenciālajiem premjeriem - Jāni Bordānu (JKP), Aldi Gobzemu (KPV LV) un Arti Pabriku (Attīstībai/Par!) -, lai jau tajā pašā dienā nosauktu savu favorītu.