Saeima beidzot izveidos komisijas

Ja nav mainījušies Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa plāni, šodien viņš pie sevis uzņems no sākotnējā kandidātu saraksta atlikušos divus potenciālos premjerministrus – Aldi Gobzemu un Arti Pabriku, no kuru plāniem par valdības sastāvu lielā mērā atkarīgs arī tas, kuram tiks uzticēta Saeimas komisiju vadība. Savukārt komisiju sastāvu Saeima ieplānojusi apstiprināt jau šodien.

Jau vēstīts, ka, uzklausot Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vēlmi, 13. Saeimā ievēlētās partijas vienojās, ka Saeimas komisijas tiks izveidotas vēlāk, nekā līdz šim ierasts. Konservatīvie savu vēlmi pamatoja ar to, ka komisiju vadību ievēlēt būs daudz vienkāršāk, ja būs zināms atbildības nozaru sadalījums starp koalīcijas partijām. JKP līderim tā arī neizdevās vienoties ar potenciālajiem partneriem par valdības izveidi, taču no ieceres ievēlēt komisiju sastāvu parlaments nav atteicies. Tiesa, ja jaunizveidotās komisijas jau rītdien ievēlēs savu vadību, nav izslēgts, ka pēc jaunās valdības izveidošanas tā būs atkal jāpārvēlē.

Visticamāk, ka par komisiju sastāvu deputāti spēs vienoties bez liekām domstarpībām, taču aizraujošas interešu sadursmes varētu būt vērojamas cīņā par komisiju priekšsēdētāju amatiem un visinteresantākā tā varētu izvērsties par Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēdētāja amatu.

Saskaņā ar nesen apstiprināto komisiju veidošanas nolikumu katra Saeimā ievēlētā partija uz šo komisiju virzījusi pa vienam savam pārstāvim, bet saskaņā ar neoficiālu informāciju uz tās vadītāja amatu pretendē Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) pārstāvošais Māris Kučinskis, pret kura kandidatūru varētu iebilst Juris Jurašs, kas pārstāv kategoriskā opozīcijā pret ZZS nostājušos konservatīvos. Līdzšinējā konservatīvo pret ZZS vērstā retorika un šā politiskā spēka bloķēšanās ar KPV LV ļauj prognozēt, ka vērot cīņu par šo amatu nebūs garlaicīgi.

Lai strādātu NDK, gan nepieciešama Satversmes aizsardzības biroja izsniegta atļauja iepazīties ar valsts noslēpumu saturošu informāciju. Ja neskaita premjerministru M. Kučinski, problēmām ar šādas atļaujas saņemšanu nevajadzētu būt arī 12. Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (Nacionālā apvienība), 12. Saeimas NDK vadītājai Inesei Lībiņai-Egnerei (Jaunā Vienotība) un Valērijam Agešinam (Saskaņa), kas 12. Saeimas NDK strādāja līdz 2017. gada pašvaldību vēlēšanām.

Savukārt par bijušo ekonomikas ministru Danielu Pavļutu, KPV LV premjerministra amata kandidātu Aldi Gobzemu un JKP pārstāvošo Juri Jurašu Saeimas kuluāros nav vienota viedokļa. Visvairāk apšaubīta tiek A. Gobzema un J. Juraša atbilstība SAB atļaujas saņemšanai, atgādinot, ka pār J. Jurašu gulstas aizdomas par informācijas noplūdināšanu no bijušās darba vietas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.

Otru bijušo KNAB darbinieci Juti Strīķi JKP vēlas redzēt strādājam Juridiskajā komisijā, kurā darbotos arī J. Bordāns, viņš arī labprāt kļūtu par šīs komisijas vadītāju. J. Jurašs izvirzīts arī darbam Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Turklāt tiek pieļauts, ka viņam var uzticēt šīs komisijas priekšsēdētāja amatu. Tomēr arī šim amatam nepieciešama SAB atļauja.

Ņemot vērā, ka priekšvēlēšanu laikā šī partija izcēlās ar savdabīgu attieksmi pret medijiem, dažiem to pārstāvjiem pat draudot ar atlaišanu, interesantu izvēli izdarījusi KPV LV, kura vēlas, lai tās dibinātājs Artuss Kaimiņš vadītu par sabiedriskajiem medijiem atbildīgo Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju.

Saskaņai varētu tikt Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas vadītāja amats, kuru varētu uzticēt Sergejam Dolgopolovam, kas šo komisiju vadīja arī 12. Saeimā. Iespējams, ka priekšsēdētāja amatu saglabās arī S. Dolgopolova partijas biedrs Vitālijs Orlovs, kas 12. Saeimā vadīja Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju. Uz šo amatu gan pretendē arī Nacionālo apvienību pārstāvošā Janīna Kursīte-Pakule. Arī viņa šajā komisijā strādāja iepriekšējā Saeimas sasaukumā. Uz darbu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā pieteicies arī A. Kaimiņš. Viņš 12. Saeimas laikā bija viens no biežākajiem šīs komisijas apmeklētājiem savas Saeimas deputātam nepiedienošās uzvedības dēļ.

Attīstībai/Par! plāno pretendēt uz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un parlamenta Eiropas lietu komisijas vadīšanu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija. Budžeta komisijas vadītāja amatam paredzēts virzīt Mārtiņu Bondaru, bet uz Eiropas lietu komisijas vadītājas amatu - Vitu Andu Tēraudu.

Nacionālajai apvienībai starp prioritātēm varētu būt Ārlietu komisija, kuras vadībai varētu virzīt politiķi Rihardu Kolu. Savukārt Jaunā Vienotība varētu pretendēt uz Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vadību, kā kandidātu virzot Andreju Judinu, savukārt Arvils Ašeradens varētu pretendēt uz Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja amatu.