Cik plašas iespējas ir jaunajai valdībai izpildīt kaut daļu vēlētājiem solītā labklājības jomā, ņemot vērā valsts budžeta iespējas, un kā tās vairot ar nodokļu izmaiņu palīdzību, kā arī par Moneyval prasībām Latvijai Neatkarīgās intervija ar jaunās valdības finanšu ministru un bijušo labklājības ministru Jāni Reiru (Jaunā Vienotība (JV)).
Neatkarīgā: - Esat jau izvētījis Kučinska valdības atstāto budžeta projektu? Cik lielas izmaiņas tajā pieļaujamas?
Jānis Reirs: - Parasti budžeti tiek apstiprināti gada beigās, un jauns gads tiek sākts ar jaunu budžetu. Pēdējo reizi tekošajā gadā tas tika apstiprināts 2003. gadā. Laika budžeta sagatavošanai un apstiprināšanai pašlaik ir ļoti maz. Kavēties nedrīkst, jo budžets ir solījumu izpildes garantija, tostarp mediķiem, par kuru finansējuma palielināšanu Saeima jau lēmusi iepriekš. Bez mediķiem nepieciešamajiem papildu 87,5 miljoniem eiro papildu līdzekļi vajadzīgi arī izdienas pabalstiem iekšlietu jomas darbiniekiem, tiesnešu un prokuroru algām, Moneyval rekomendāciju izpildei, valsts garantēto uzturlīdzekļu izmaksām un KNAB darbinieku izdienas piemaksām. Koalīcijā vienojāmies, ka praktiski apstiprināsim tehnisko, vidēja termiņa ietvara budžetu, kam pievienosim finansējumu minēto jomu vajadzībām, par ko jau lēmusi Saeima.
- Visam jau rasts līdzekļu avots, vai pietiks ar ekonomikas izaugsmes radīto efektu un iekšējiem resursiem?
- Daļēji līdzekļi bija rasti jau tad, kad Saeima nobalsoja par mediķu atalgojuma palielināšanu, bet kopumā to vēl trūkst. Vēl arī pārbaudīsim tās 2018. gadā sāktās programmas, kurām nav paredzēts finansējuma turpinājums vidēja termiņa budžetā. Piemēram, ir sākta ārpusģimenes aprūpes finansēšana, būtiski palielinot uzturlīdzekļus un atalgojumu audžuģimenēm, un no 2019. gada bija plānots to būtiski palielināt arī adoptētājiem. Šis arī ir jāizdara! Lielas diskusijas bija par sociālajiem darbiniekiem valsts sociālās aprūpes centros - to arī izdarīsim!
- Tos jūsu kā labklājības ministra prasītos 6,4 miljonus eiro tagad kā finanšu ministrs atbalstīsiet?
- Jā! Meklēsim arī līdzekļus nozaru iekšienē. Piemēram, deinstitucionalizācijas gaitā ir slēgti trīs sociālās aprūpes centri, kuru uzturēšanas līdzekļi tiks novirzīti aprūpes centru darbinieku atalgojumam. Vēl daļu piešķirs no valsts budžeta.
- Ministriju pieprasījumu parasti ir vairāk nekā iespēju tos apmierināt. Esat izteicies, ka jūsu sirds paliks labklājības jomā - vai tā no jūsu puses tiks favoritizēta?
- Domāju, ka nē, jo visas valdības apņemšanās ir likvidēt sociālo plaisu un nevienlīdzību.
- Tad jau - jā!
- Domāju, nevis es favoritizēšu, bet visa valdība. Deklarācijas veidošanā ļoti daudz runājām par nodokļu maiņu, īpaši par darbaspēka nodokļiem ar mērķi panākt, ka mazo algu saņēmējiem paliek vairāk naudas uz rokas. Tas nozīmētu straujāk celt ar nodokļiem neapliekamo minimumu, bet vēl ne 2019. gadā.
- Bet arī ne 2020. gadā, kad vēl būs spēkā nodokļu nemainīšanas solījums?
- Nē. Nodokļu sistēmai ir jāpadarbojas, un 2020. gadā tā jāsāk vērtēt. Agrāk varam raudzīties uz nodokļu izmaiņām, kas neskar uzņēmējdarbību, piemēram, neapliekamā minimuma celšana nerada nekādus papildu izdevumus uzņēmējiem. To var ieviest agrāk.
- Bet minimālā alga, kuru esat solījuši celt un tuvināt ar neapliekamo minimumu, gan skar uzņēmējus!
- Jā, bet deklarācija ir četriem gadiem, un apņemšanās necelt minimālo algu arī ir spēkā, bet šo tuvināšanu varam sākt agrāk ar neapliekamā minimuma celšanu.
- Nebaidāties, ka valdības sastāvā esošo partiju populistiskie solījumi pirms vēlēšanām varētu uz nodokļu izmaiņām spiest agrāk un spēcīgāk, ka šo pamatnodokļu nemainīšanas moratoriju varētu pārtraukt agrāk nekā 2021. gadā?
- Esam vienojušies, ka strādāsim koleģiāli un visi procesi būs atklāti. Sarunās ar nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem partneriem kopā vērtēsim vajadzības un iespējas, lai pēc tam katrs politiskais spēks varētu ieklausīties un izvērtēt šos viedokļus. Tas būs smags darbs. Ne jau finanšu ministri rosina palielināt nodokļus, lai gan uz viņiem par to tiek novelta vaina! 14 Ministru kabineta locekļi atnāk ar savām vajadzībām, kam budžetā naudas nepietiek, un tad visi prasa finanšu ministram palīdzēt kaut kur rast naudu. Tad finanšu ministrs atbild par kādu nodokļu pacelšanu, ieguvumu no kā pārējie brālīgi sadala.
- Tāpēc jau tieši ir jautājums par šo solījumu spiedienu!
- Sabiedrībai būs redzamas visas diskusijas un nodokļu palielināšanai pretī piedāvātie politiskie projekti. Piemēram, kaimiņvalstis politiski nolēma palielināt akcīzi alkoholam, degvielai un cigaretēm un par šo naudu nozīmīgi palielināt bērnu pabalstus. Tas bija atklāts nodokļu darījums, kas tika apstiprināts. Mēs tieši tāpat strādāsim, bet nevar būt tā, ka kaut kāda nezināma politiska mērķa vai sabiedrībai neizprotama projekta dēļ ir spiediens palielināt nodokļus.
- Jauna iniciatīva deklarācijā ir neapliekamā minimuma ieviešana galvenajam mājoklim. To arī ieviesīs agrāk?
- Šis jautājums saistīts ar pašvaldībām, jo viss nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) aiziet tām. Ielikām šo punktu, jo teju katras partijas pārstāvji uzskatīja, ka konkurence par nodokļu maksātājiem pašvaldībās, izmantojot NĪN, ir negodīga.
- Domājat nodokļa apmēra piemērošanu atkarībā no tā, vai īpašumā ir deklarēts cilvēks vai nav?
- Jā. Reāli sanāk, ka ļoti daudzu cilvēku nodokļi nonāk tajā pašvaldībā, kur viņi nedzīvo.
- Bet, ja pašvaldībām atņem gan šo NĪN diferencēšanas iespēju, gan ievieš mājokļa neapliekamo minimumu, tās varētu iebilst par ienākumu samazināšanos un prasīt kaut ko vietā.
- Nē, pašvaldības nesaņems mazāk. Tas ir matemātiskās modelēšanas jautājums - noteikt tādas likmes, lai vidusmēra cilvēkam NĪN nemainītos, lai trūcīgākajiem tas vispār nebūtu jāmaksā un lai tie, kas spēj maksāt vairāk, maksātu vairāk.
- Tad daļa būs zaudētāji, daļa ieguvēji no izmaiņām.
- Viennozīmīgi!
- Kur varētu tikt novilkta robeža?
- Nav vēl konkrētu versiju, bija tikai diskusija par negodīgu pašvaldību konkurenci, kas neveicina normālu attīstību un pašvaldību pakalpojumu sniegšanu. Konkrētāk spriedīs speciāli izveidotā attīstības komitejā, kuru, visdrīzāk, vadīs VARAM paspārnē.
- Deklarācijā solīts izvērst «plašāku reverso PVN sistēmu, tajā skaitā visiem lauksaimniecības un mežsaimniecības» produktiem, lai arī Eiropas Komisija (EK) jau tagad neapmierināta un draud ar sankcijām par reverso PVN būvizstrādājumiem, sadzīves tehnikai, elektronikai. Aizstāvēsiet iepriekšējās ministres un valdības iesākto kursu un turpināsiet vēl paplašināt?
- Te nav viena vai otra cilvēka kurss. Jau 2015. gadā vienā no pēdējām ECOFIN sēdēm, kurā piedalījos kā finanšu ministrs, nolēmām reverso PVN piemērot plašāk. Ieviešanas gaitā EK konstatējusi, ka tas varbūt atrisina problēmu vienā konkrētā valstī, bet ne kopumā Eiropā. Noziedzība migrē no vienas valsts uz otru, no vienas preču grupas uz citu. Tas ir līdzīgi kā cīnīties ar kurmjiem, kuri vienkārši tiek aizdzīti pie kaimiņiem. Tāpēc vai nu visiem kopīgi jācīnās, vai nevienam. Kad Polija ieviesa reverso PVN tehnikai, nelegālais bizness pārvācās pie mums. Kad mēs ieviesām, tas aizmigrēja citviet. Ieviešot reverso PVN tehnikai, valsts pēc tam nezināmu iemeslu dēļ kļūst par rīsu un griķu tirdzniecības lielvalsti. Ne jau tie cilvēki tirgo tehniku, viņi gaisu tirgo! Tāpēc rezultāti ir iluzori un kopējam tirgum nepalīdz, līdz ar to EK paziņojusi, ka 2015. gadā sāktais eksperiments ar reverso PVN nav izdevies labi un tiks veiktas izmaiņas.
- Neraugoties uz to, turpināsiet reversā PVN plašāku piemērošanu?
- Jā, mums tas palīdz, un turpināsim izmantot šo instrumentu līdz pēdējam, lai varētu aizstāvēt savu tirgu un nodokļu apjomu līdz brīdim, kamēr tiks izdomāta kopīga sistēma cīņā ar PVN krāpniekiem. EK arī strādā pie kopējā ES regulējuma, lai mazinātu PVN krāpšanos.
- Ir kaut kāda vīzija, kādi konkrēti varētu būt solītie papildu stimuli ziedot sabiedriskā labuma organizācijām?
- Izskanēja četri pieci papildu stimuli. JV piedāvājums bija 1% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa novirzīt sabiedriskā labuma organizācijām. Aizpildot savu gada ienākumu deklarāciju, ļoti vienkārši EDS sistēmā varētu atzīmēt, vai ir vēlme ziedot organizācijām, kuru saraksts arī automātiski parādītos. To jau piedāvājām pirms vēlēšanām. Ir izskanējuši vēl pāris citi piedāvājumi. Šī situācija ir jārisina. Arī labklājības jomā, ar bērniem un veciem cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, ar interešu izglītību strādājošajām organizācijām situācija ir katastrofāla, jo ziedojumi apsīkuši. Sekosim līdzi, kā mainīsies situācija, kad uzņēmēji varēs izņemt peļņu. Varbūt tad vairāk ziedos, bet meklēsim arī citus ceļus.
- Deklarācijā solīts «nekavējoties veikt nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu Moneyval ziņojuma prasības». Kaut kas jau iekavēts, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis mudinājis valdību jau janvārī pieņemt lēmumus? Ar ko sāksiet?
- Dažas lietas ir palaistas garām. Moneyval ir prioritāte, kura attiecas uz četrām ministrijām - iekšlietu, tieslietu, ārlietu un arī finanšu, kas atbildīga par likumdošanu un banku un privātpersonu finanšu uzraudzību. Visu šo sarežģīto sistēmu koordinēs premjers. Šonedēļ tiksimies, lai runātu par darāmo, bet pagaidām es vēl tikai iepazīstos ar dokumentiem, kuriem man iepriekš nebija pieejas. Pašreiz svarīgākais ir stiprināt uzraudzību un nodrošināt caurspīdīgu ABLV bankas pašlikvidāciju.
- Ziņojums balstīts uz 2017. gada datiem, un kopš tā laika daudz kas jau izpildīts - varbūt arī vairāk jāskaidro izdarītais?
- Mums ļoti daudzās jomās ar likumdošanu viss ir kārtībā, bet piemērošana klibo. Atkal atsaukšos uz iepriekš manā pārraudzībā esošo labklājības jomu. Likumdošanā viss, kas saistīts ar bērnu tiesībām un ģimenes jautājumiem, ir skaisti, bet piemērošanā diemžēl ne. Bērnu tiesību jomā ir daudz institūciju, kuras atbild par bērniem, bet savā starpā nesarunājas. 2017. gadā bija traģisks gadījums, kas noveda pat pie bērnu bojāejas, jo bāriņtiesa, sociālie dienesti, skola, policija savā starpā nekomunicēja. Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā un banku uzraudzības jomā ir līdzīgi.
- Kopš iecelta jauna Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa, ir stiprināts dienests gan finansiāli, gan ar cilvēkresursiem, un viens no tā fokusiem tieši ir minētā sadarbība.
- Man nav bijusi iespēja runāt ar iesaistītajām institūcijām, tāpēc sīkāk nevarēšu komentēt.
- Jums nav bažu, ka ar pastāvīgo spiedienu uz Latvijas bankām, gan ar Moneyval, gan FinCEN ziņojumu un pēc tiem sekojošo, mēs netiekam ierauti banku tirgus pārdalē? Tirgū dominē skandināvi, vienlaikus ASV investīcijas ienāk Latvijas bankās - ASV kompānija Ripplewood iegādājās Citadeli, pērn par Luminor «stratēģisko investoru» kļuva Blackstone laikā, kad Latvija atradās banku reputācijas krīzē.
- Es to tā nesaistītu, drīzāk varam runāt par vēlmi problēmas nevis risināt, bet vainu novelt uz citiem. Mums jau nav izvirzītas nekādas dramatiskas prasības, tikai jārīkojas, lai starptautiskajiem partneriem, finanšu sistēmai, sabiedrotajiem un mūsu sabiedrībai būtu pārliecība, ka nauda, kas iet caur mūsu bankām, ir legāla un tīra. Labāk izlikties, ka viss kārtībā?
Ir jāpastiprina iekšējā uzraudzība sistēmā. Pārsvarā dokumentāli viss ir kārtībā, bet iekšējās uzraudzības trūkums ir manāms. Bankai būtu nevis jāpiever acis, bet pirmajai jārod iespējas atklāt iespējami nelikumīgi iegūtus līdzekļus un par tiem ziņot. Luksemburgā ir ļoti liels īpatsvars bankās strādājošo, un daudzi no viņiem nevis tirgo vērtspapīrus vai izsniedz kredītus, bet veic iekšējo kontroli. Turklāt ir panākts, ka iekšējās kontroles daļa ir neatkarīga no bankas vadības. Mēs sametam visu vienā čupā, un valstij ir jāšķiro, kurš ir labais, kurš - sliktais.
- Nevaru salīdzināt proporcijas, bet arī mūsu bankas iegulda diezgan lielus resursus iekšējā kontrolē.
- Pārāk maz, pretstatot naudas apgrozījumu un klientu skaitu.
- Tad jums ir pārliecība, ka runa ir tikai un vienīgi par naudas tīrības kontroli, un nav ne mazāko bažu, ka šādā veidā varētu tikt nosista mūsu banku vērtība, lai pēc tam tās varētu kādi ārvalstu investori nopirkt par sviestmaizi, kā tas jau bijis?
- Kurā brīdī tā ir bijis?
- Pārdodot banku Citadele.
- Citadelei bija nevis ārējo faktoru radītas, bet akcionāru problēmas. Un ar laika atstatumu varam novērtēt, cik Citadeles pārdošana bija pareiza vai nepareiza un to, cik nelietīga bija kampaņa pret tās pārdošanu. Jāņem vērā finanšu tirgū esošā konkurence un tas, cik tagad Citadele ir veiksmīga privātpersonu apkalpošanā. Citadele, piemēram, arī vienīgā iesaistījās jauno ģimeņu mājokļu valsts programmā, un vairāki tūkstoši jauno ģimeņu ir saņēmušas mājokļus ar ļoti labiem nosacījumiem. Ir labi vai nav?
- Runa ir par to, vai valsts dabūja maksimāli iespējamo summu.
- Liepājas metalurgs pārdots tika dārgāk, bet kur tas ir pašlaik? Ir bankas, kuras izūtrupē un vispār neko neiegūst.
- Arī kā finanšu ministrs uzturēsiet spēkā iepriekš pausto, ka pensionāru pensijai jāpievieno viens procentpunkts no viņu bērnu veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām? Vismaz deklarācijā tas neparādās.
- Jā, deklarācijā tā nav, bet pašreiz visi aktīvi runā par to, ka ir jārod risinājums sociālajam atbalstam, kādam no vecākiem esot bērna kopšanas atvaļinājumā. Šā viena vai pusotra gada laikā tiek maksāts pabalsts, bet netiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, tādējādi par šo posmu netiek piešķirta arī pensija. Ja to drīzumā mainīs, tad pirmie vecāki, kas varēs lietot šo uzkrājumu, būs apmēram pēc 25 gadiem, viņiem sasniedzot pensijas vecumu. Ja salīdzinām pensionāru ar bērniem un bez, tad ar bērniem esošais saņem mazāku pensiju nekā otrs, jo par viņu pusotru gadu nebija veiktas sociālās iemaksas. Šo netaisnību nolīdzināt pašreiz varam ar bērnu 1% sociālā maksājuma novirzīšanu nevis kopējā budžeta katlā, bet konkrēti vecākiem, turklāt neiespaidojot kopējo budžetu. Kādu laiku paralēli pastāvētu šīs divas sistēmas, un pēc apmēram 25 gadiem jau būtu viena.
- Deklarācijā minēts ambiciozs mērķis - veidot «Latviju par ģimenēm ar bērniem draudzīgāko valsti un sabiedrību!». Varēs arī izveidot? Ar Imantu Parādnieku premjeram pie sāniem pietiks, vai arī FM būs jāvīzē nozīmīgi budžeta izdevumi tam?
- Neesmu iepazinies ar šo sadaļu detalizēti. Risinājumi ir jāmeklē, bet ir arī skaidrs, ka tikai ar naudas palīdzību to nevar sasniegt. Lai gan desmit gadu garumā atbalsts ģimenēm ar bērniem arvien tika palielināts, 2018. gadā bija zemākā dzimstība! Ir daudz citu lietu, kas bez finansiālā atbalsta ietekmē dzimstību, tostarp pasaules tendences bērnus laist pasaulē vēlāk. Vispirms izglītība, karjera, finanšu stabilitāte un tikai tad bērns - tā ir realitāte. Ceru, ka arī Demogrāfijas lietu centrs šīs lietas vērtēs plašāk. Savu lomu spēlē arī veselības aprūpes, bērnudārzu pieejamība, pieredze ar pirmo bērnu.
- Pensionāriem solīts celt minimālo pensiju, bet nav teikts, par cik. Kādas varētu būt reālās iespējas?
- Tas ir sarežģīts jautājums, jo mums kļūdaini viss ir piesiets minimālajam sociālajam nodrošinājumam. Tie ir 64,08 eiro, ar kuru viss sasaistīts kopā - pensijas, invaliditātes pabalsti un citi. Lai to un līdz ar to arī pensijas palielinātu par 10 eiro, nepieciešami 64 miljoni eiro, kas ir mežonīga summa. Pirmkārt, vajadzētu atvienot dažādus sociālos maksājumus no šī viena skaitļa, pretējā gadījumā, palielinot kaut ko vieniem, jāpalielina visiem. Tas praktiski budžetā nav iespējams. Piemēram, ļoti daudzi 3. grupas invalīdi strādā, kamēr 1. grupas invalīdam ir tikai invaliditātes pabalsts, ar kuru ir ļoti grūti izdzīvot. Tomēr ar esošo sistēmu mēs nevaram palielināt pabalstu tikai 1. grupai. Ir jāveic šāda reforma, vajadzīga individuālāka pieeja.
- Kas līdz šim ir traucējis šīs lietas atsaistīt?
- Finanšu līdzekļi. Divus gadus jau esam iesnieguši pieprasījumu palielināt minimālo pensiju un šis pieprasījums joprojām ir aktuāls. Valdības partnerus jau informēju, ka, runājot par 2020. gada budžetu, mums ir jāizkustas no šī 64 eiro minimālā sociālā pabalsta! Vērtēsim iespējas!
- Pašvaldību lietu ministrs Juris Pūce (AP!) jau sācis tīrīšanu savos apcirkņos. Jums arī kas padomā?
- Nē, man nav pašmērķa kādu atbrīvot, nākt un tīrīt.