Piedzīvojis galvu reibinošu tautas atzinību prezidentūras sākumā, bet tās finiša taisnē teju pilnībā iztērējis tautas sākotnēji doto uzticības kredītu, Valsts prezidents Raimonds Vējonis augsto amatu tomēr nepametīs, neatstājot savas pēdas valsts attīstībā, kaut uz iepriekšējo trīs prezidentu fona viņa darbība likumdošanā bijusi vien vidēji aktīva.
Uzsākot savu prezidentūru ar aktīvu dalību gan sporta, gan kultūras pasākumos, kur tika gan uzdziedāts, gan uzspēlēts basketbols, R. Vējonis iekaroja iedzīvotāju sirdis, un 2015. gada nogalē viņa reitings sasniedza 41,1 punktu, kas pēdējo deviņu gadu laikā ir augstākais Valsts prezidenta reitings. Taču, ritot prezidentūras gadiem, sabiedrība aizvien vairāk vīlās viņa nespējā sarunāties ar to un uzstāties starptautiski tai patīkamā formā, kā rezultātā viņa reitings noslīdējis līdz 3,5 punktiem.
Bezdarbību pārmest nevar
Tomēr bezdarbību R. Vējonim pārmest nevar, kaut uz iepriekšējo prezidentu fona viņa vēlme iesaistīties likumdošanā vērtējama kā vidēji aktīva. Proti, aizvadīto gandrīz četru gadu laikā R. Vējonis otrreizējai caurskatīšanai Saeimā nodevis 12 likumus, bet Saeimai iesniedzis sešas likumdošanas iniciatīvas vai septiņas, ja vienas un tās pašas iniciatīvas atkārtota iesniegšana tiek uzskatīta par atsevišķu iniciatīvu.
Starp iepriekšējiem trim prezidentiem nenoliedzama līdere šajā ziņā ir Vaira Vīķe-Freiberga, kas Saeimai brāķu novēršanai savu divu prezidentūras termiņu laikā atdevusi 36 likumus jeb vidēji 18 likumus vienā termiņā. Arī iesniedzot likumdošanas iniciatīvas viņa bijusi aktīvāka. Salīdzinot ar iepriekšējiem trīs prezidentiem, R. Vējonis Saeimas darba vētīšanā apsteidz tikai savu priekšgājēju Andri Bērziņu, kurš Saeimai atpakaļ atmetis astoņus likumus. Taču A. Bērziņš bijis daudz aktīvāks likumu jaunradē. Viņš pie Saeimas vērsies ar 13 likumdošanas iniciatīvām. Tiesa, nevar pilnībā izslēgt iespēju, ka Saeima sākusi strādāt kvalitatīvāk, kaut pats R. Vējonis vairākkārt tai aizrādījis, ka tā likumu pieņemšanas procesā pārlieku bieži rīkojas haotiski.
Vējoņa aprēķins bijis pareizs
Šķiet, vislielāko sabiedrības uzmanību guvusi R. Vējoņa iniciatīva par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem. Ar to viņš klajā nācis pat divas reizes, jo 12. Saeimā ideja, ka nepilsoņu ģimenē pasaulē nākušajiem jaundzimušajiem Latvijas pilsonība tiek piešķirta automātiski, pat neprasot vecāku viedokli, netika pieņemta.
Cerot, ka 13. Saeima ar tās jaunpienācējiem politikā būs daudz liberālāka par priekšgājēju, R. Vējonis ar identisku piedāvājumu pie parlamenta vērsās šā gada marta nogalē, un pirmās pazīmes liecina, ka R. Vējoņa aprēķins bijis pareizs. Aprīļa beigās Saeimas cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vairākums prezidenta iniciatīvu atbalstīja.
Komisijas lēmums gan atsauca atmiņā pamatotās aizdomas, ka 2015. gadā R. Vējonis augstajā amatā tika ievēlēts ar Saskaņas balsīm, kas dažiem ļāva pieņemt, ka šo atbalstu Saskaņa sniegusi apmaiņā pret kādu solījumu. Šīs aizdomas izgaisināt nepalīdz arī Saskaņas deputāte Evija Papule, kas atbildīgās komisijas sēdē, kurā iniciatīva tika apstiprināta, Valsts prezidenta kancelejas pārstāvi lūdza «nodot sveicienus Valsts prezidentam par doto solījumu pildīšanu».
Iepriekš R. Vējonis bijis spiests taisnoties, ka viņa virzītā iniciatīva nav tikai pirmais solis, kuram sekotu citi likuma grozījumi, lai bez nosacījumiem piešķirtu Latvijas pilsonību plašam nepilsoņu lokam.
Trīs R. Vējoņa, kas līdz ievēlēšanai Valsts prezidenta amatā bija aizsardzības ministrs, likumdošanas iniciatīvas saistītas ar laikā, kad, viņam stājoties augstajā amatā, Krievijas agresijai Ukrainā tika pievērsta īpaša uzmanība, solījumu rūpēties par valsts drošību. Prezidenta iesniegtie likumprojekti gādāja, lai valsts apdraudējuma gadījumā efektīvāk spētu sadarboties Ministru kabinets un Nacionālo bruņoto spēku vadība, kā arī precizēja Valsts prezidenta pilnvaras valsts ārēja apdraudējuma gadījumā.
Tāpat R. Vējonis ar saviem likumprojektiem mēģinājis panākt Tieslietu padomes pilnvaru stiprināšanu, radot labākus priekšnoteikumus padomes spējai būtiski ietekmēt tiesu sistēmas attīstību un sekmēt sabiedrības uzticēšanos tiesu varai.
Strīdīgie grozījumi darba likumā
Savukārt Saeimai otrreizējai skatīšanai atpakaļ atdoto likumu vidū vislielāko sabiedrības uzmanību varētu būt pievērsuši strīdīgie grozījumi darba likumā, kas nozarēs ar ģenerālvienošanos darbiniekiem ļauj maksāt mazāku algu par virsstundām. Saeima Valsts prezidenta brīdinājumu, ka, mēģinot sekmēt vienas [būvniecības] vai atsevišķu tautsaimniecības nozaru iznākšanu no ēnu ekonomikas, nav pietiekami izvērtēti riski saistībā ar šī regulējuma taisnīgu piemērošanu citās nozarēs, vērā neņēma, taču R. Vējonis, paužot Saeimai nelielu kritiku, likumprojektu, kurā viņa un Saeimas Juridiskā biroja identificētās problēmas caurskatīšanas laikā netika novērstas, izsludināja.
R. Vējonis, kurš savu prezidentūru uzsāka ar frāzi «laikam no sākuma jāierauj», pieslēdzās arī Nacionālās apvienības virzītajai iniciatīvai par aizliegumu tirgot alu divlitrenēs. Pēc likuma pieņemšanas prezidentam nepatika, ka jaunās kārtības ieviešanai atvēlēts pārlieku garš pārejas posms, un viņš rosināja vispār atteikties no plastmasas iepakojuma alkoholam. Šo aicinājumu Saeima vērā neņēma, bet pārejas periodu samazināja, un alus divlitrenēs nav pieejams jau kopš 2018. gada aprīļa, nevis kā to sākotnēji bija iecerējis likumdevējs - 2020. gada 1. septembra.
Uzziņai:
Valsts prezidenta sociālās garantijas
Valsts prezidentam atstājot amatu, valsts viņam garantē ikmēneša pensiju 85% apmērā no Valsts prezidenta mēneša algas. Ņemot vērā informācijā par 2018. gadu, tā būs apmēram 4,3 tūkstošus eiro liela. Prezidenta pensija tika paaugstināta 2013. gadā, lai tas varētu atļauties savam statusam pienācīgu dzīvesvietu. Līdz tam dzīvokli, iespēju robežās ņemot vērā tā vēlmes, prezidentiem iegādājās valsts, kas apmaksāja arī tā uzturēšanu, bet prezidents pensijā saņēma 50% no savas algas.
R. Vējonim pienāksies arī vidējās klases automašīna. Līdz 2013. gadam valsts bijušajiem prezidentiem pirka un uzturēja luksusa klases auto.