Pēc Valsts kontroles ieteikuma var pamatoti šausmināties, kā tērēta nodokļu maksātāju nauda galvaspilsētas pašvaldības kabatas nodibinājumos – Rīgas Tūrisma attīstības birojā un Riga.lv. Ne mazāk dīvaini finanšu atvari izveidoti arī valsts institūcijās, tostarp Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kas naudas pārlikšanai no vienas savas kabatas otrā izmanto Latvijas Vides aizsardzības fondu.
Ikgadējās revīzijas par iestāžu gada pārskatu pareizību atklājušas daudzus tēriņus, kas sākotnēji plānoti vienam mērķim, bet vēlāk atvēlēti pavisam citam. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) gadījumā revidenti kā sevišķa nesaimnieciskuma paraugu izceļ Salaspils kodolreaktora likvidēšanas pasākumu.
Kā nelikvidēja reaktoru
Šis stāsts, jāatgādina, turpinās jau kopš 1998. gada, kad reaktors apstājās. Pēc desmit gadiem izlietoto degvielu par amerikāņu naudu izveda uz Krieviju, un ar to visa likvidēšana beidzās, jo ieradās krīze. Viena, otra... bet, kad valdībai nauda atkal parādījās, tā tērēta visam kam citam, tikai ne paredzētajam mērķim: ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā, VDK dokumentu digitalizācijai, kvadrociklu iegādei, jaunai datortehnikai, ministrijas administratīvās ēkas atjaunošanas būvprojekta izstrādei, pat forumu organizēšanai par darbaspēka problemātiku reģionos. Labāk būtu piesaistījuši darbaspēku reaktora nojaukšanai, jo nauda ir. «Lai nodrošinātu Salaspils kodolreaktora likvidēšanas pasākumu īstenošanu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai kopumā ir piešķirts finansējums 8,2 miljonu eiro apmērā, bet likvidācija joprojām nav sākusies,» secinājusi Valsts kontrole.
Taču kodolreaktora nelikvidēšana nebūt nav vienīgā ilgtermiņa dīvainība vai pat shēma vides līdzekļu izlietošanā. Piemēram, ar putnu un to pētnieku labklājību saistītos projektos gadu no gada tiek ieguldītas milzīgas summas, un tikai tāpēc, ka vadošiem vides nozares sabiedriskajiem darbiniekiem tas vienlaikus ir vaļasprieks un peļņas avots. Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītājs Viesturs Ķerus ir Latvijas Vides aizsardzības fonda loceklis un pirmā persona Vides konsultatīvajā padomē. Šādā amatu un interešu komplektā sanāk ienesīga putnoloģija, kurā lietderīgais apvienots ar patīkamo. Sabiedriskais darbinieks pats sev var pasūtīt projektu un pats izpildīt. Piemēram, izstrādāt sugas aizsardzības plānu mežirbei (Bonasa bonasia) vai izdot žurnālu Putni dabā.
Nauda mīkstajiem projektiem
Līdzīga eleganta shēma caur Latvijas Vides aizsardzības fondu tiek darbināta arī pašas ministrijas interesēs. Saskaņā ar likumā ietverto definīciju Latvijas Vides aizsardzības fonds ir valsts budžeta līdzekļu kopums vides aizsardzības pasākumu un projektu īstenošanai. Fonda turētājs ir VARAM pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde - Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija. Kāds nozares pārzinātājs vērsa Neatkarīgās uzmanību uz to, ka fonds tiek izmantots, lai ar naudu apgādātu arī pašu ministriju. Faktiski VARAM kā vadošā institūcija vides jomā iezīmē naudu fonda mērķu īstenošanai un tad to pati apgūst. Runa ir par vairākiem tā sauktajiem mīkstajiem projektiem, kuros vienīgais taustāmais labums ir kāda nebūt lasāmviela vai seminārs. Summas tajos nav kosmiskas, tomēr arī dažus desmitus tūkstošu varētu tērēt saturīgāk. 15 tūkstoši no fonda piešķirti projektam Vispusīgs vides komunikācijas un LVAF atbalstīto mediju projektu efektivitātes novērtējums kopējā vides komunikācijas telpā, stratēģiskas rekomendācijas turpmākas vides komunikācijas veidošanā. Projekta realizācijas termiņš ir septembra beigas.
Jau lielāka summa - 39 390 eiro - atvēlēta ministrijas projektam Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Vides snieguma novērtējuma Latvijai prezentēšana un mērķauditorijas informēšana. Projekta noslēgums oktobrī.
20 tūkstoši atvēlēti VARAM Vides aizsardzības departamentam projektā Eiropas mobilitātes nedēļas 2019 (EMN2019) komunikācijas kampaņa.
Vēl 12 910 eiro ministrijai atvēlēti kā Atbalsts prezidentūrai Baltijas jūras valstu padomē 2019. gadā. Šai projektā uzdevums ir: «starptautiska foruma par Dzīves cikla pieejas izmantošanu projektu un iepirkumu plānošanā un īstenošanā plānošana, sagatavošana un norises nodrošināšana». Plānošanas plānošana neapšaubāmi ir ministrijas pienākums, taču nav saprotams, kāpēc nauda pirms tam jāizgriež caur savu pakļautības iestādi. Citos resoros šāda shēma netiek izmantota. Nav, piemēram, nekāda tāda Latvijas Ārlietu fondā vai Aizsardzības fondā.
Māte konkurē ar meitām
Protams, Neatkarīgā par to apvaicājās Vides ministrijai, un skaidrojums ir izbrīna vērts. Izrādās, ministrija, kas diktē un īsteno valsts vides politiku, tostarp piešķir Vides aizsardzības fondam naudu, pati arī konkurē ar savām padotības iestādēm par tās saņemšanu. Lūk, saīsināts skaidrojums - vispirms par fonda budžetu, kas šogad pārsniedz četrus miljonus eiro: «Fonda kopējo budžetu veido VARAM pēc tādiem pašiem principiem un kārtības, kā tiek veidota un apstiprināta jebkura valsts budžeta programma. Lēmumu par līdzekļu izlietošanu, tai skaitā par finansējuma piešķiršana konkrētiem projektiem un kārtību, kādā var pieteikties uz šo finansējumu, pieņem fonda padome.»
Padomes priekšsēdētājs ir neviens cits kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce. Padomē ir vēl divi augsta ranga ministrijas darbinieki. Pa vienam pārstāvim no Zemkopības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Universitātes, kā arī jau iepriekš pieminētais putnu naudas apsaimniekotājs Viesturs Ķerus.
Šī kompānija tad arī izlemj, kam dot naudu, kam nedot. Un konkrētajā Nozares vides projektu konkursā par ministra vadītās padomes labvēlību un naudu kā līdzvērtīgas sacentās VARAM ar savām padotības iestādēm. Kā paskaidro VARAM preses dienests:
«Uz finansējumu minētajā konkursā (bija 2 kārtas) varēja pretendēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Valsts vides dienests, Dabas aizsardzības pārvalde, Vides pārraudzības valsts birojs, Latvijas Dabas muzejs.»
Ministra Pūces vadītā žūrija bija skarba un nesaudzīga. Ministrija netika žēlota un iepirkumu plānošanas semināra plānošanai saņēma par 520 eiro mazāk, nekā sākotnēji prasīts.