Kopā ar Izborskas melnsimtniekiem vai ar Eiropu?

«Diemžēl tauta kļuvusi vēl glupāka nekā agrāk un patlaban vienalga nesapratīs, kas notiek. (..) Apstulbināta [tauta]. Un te nu ir tā interesantā šķirtne – vai nu būt anglosakšu pasaules astes galā (jo amerikāņi te tomēr ir itin kā pamatnoteicēji), vai arī būt atdzimstošās Eirāzijas pasaules avangardā,» kļūt par Eirāzijas (lasi – «krievu pasaules») sastāvdaļu aicina psihologs, ekonomikas zinātņu doktors Igors Zlotņikovs, kurš beidzis Maskavas universitātes psiholoģijas fakultāti. «Latvijā viņš ir starp tiem cilvēkiem, kuri spēj domāt patstāvīgi,» – tā Zlotņikovu raksturo kolēģis Viktors Avotiņš, publicējot ar viņu interviju 26. jūnijā. Interesanti, ka patstāvīgā domāšana nereti ir dziļi iespaidota no kādas konkrētas ideoloģijas. Bet tas, ka intervija publicēta, ir pozitīvi vērtējams fakts: pretinieks jāpazīst.

Ko inspirēja amerikāņi?

Igors Zlotņikovs ir pārliecināts, ka Ukrainā karu izraisījuši («inspirējuši») amerikāņi, nevis Ukrainai piederošās Krimas okupācija un Krievijas iebrukums Donbasā. Krimu okupēja tā dēvētie zaļie cilvēciņi - regulārā krievu armija, savukārt Donbasā sākotnēji iebruka Krievijas algotņi GRU* pulkveža, terorista Igora Girkina (Strelkova) vadībā, bet jau vēlāk, kaujās pie Ilovaiskas, atklāti piedalījās regulārā Krievijas armija. Krievijas invāziju apturēja ukraiņu brīvprātīgo bataljoni, jo Ukrainas armija sākotnēji nebija gatava karadarbībai, bet Krievija pietiekami ilgi gatavojās agresijai pret Ukrainu.

Miers iestāsies tikai tad, kad Krievija atdos Ukrainai nozagto Krimu, pārstās apgādāt ar bruņojumu prokrieviskos kaujiniekus un izvāks savus algotņus no Donbasa. Protams, Kremlis noliedz savu līdzdalību karā ar Ukrainu, apgalvojot, ka visi kaujinieki Ukrainā ir brīvprātīgie, kas uz turieni devušies pēc savas iniciatīvas. Taču žurnālisti jau 2015. gadā pamanīja bruņojumu, kāds ir tikai Krievijas armijas rīcībā. Runājot par Ukrainas šodienu, visai ticams ir apgalvojums, ka apmēram 400 000 ukraiņu, kuri rotācijas kārtā ir bijuši frontē, gandrīz katram mājās ir ierocis. Izskatās, ka ukraiņi negrasās padoties. Un diez vai to visu ir «inspirējuši» amerikāņi.

ES - amerikāņu projekts?

«Tā kā Eiropas Savienība lielās līnijās ir amerikāņu projekts, notiks ļoti nopietnas transformācijas ES,» apgalvo Igors Zlotņikovs. Turklāt ES būšot novājināta, un ASV arī viss varot «gadīties». Pirmām kārtām jāapšauba apgalvojums par «amerikāņu projektu». ES dibināšanā nekādā veidā neiesaistījās ASV, savukārt tagad ES ar savu intelektuālo potenciālu ir nopietns konkurents ASV. Piemēram, 2016. gadā, vērtējot IKP, pirmajā vietā bija ASV ar 18,8 triljoniem dolāru, otrajā vietā - ES ar 16,3 triljoniem dolāru. Krievija savukārt atradās 13. vietā.

Eiropas Savienības ideja patiesībā ir gadsimtiem sena, un to neskaitāmās formās ir mēģināts realizēt ar dažādu impēriju, vienotas reliģijas vai vienotas nācijas lozungu. Šodienas ES ir veidojusies uz ekonomiskās un kultūras bāzes, lai nepieļautu jauna pasaules kara izcelšanos Eiropā. Patlaban Eiropa ir kārtējās krustcelēs, un tai ir jāizlemj - vai tā būs dažādu Eiropas valstu savienība vai Eiropas Savienotās Valstis.

Savukārt, runājot par ASV, Zlotņikovs paredz ko līdzīgu PSRS sabrukumam, pieļaudams, ka Aļaska vai Kalifornija varētu atdalīties no ASV un nonākt Krievijas pārziņā. Izklausās, protams, murgaini, tomēr nesen daži Krievijas mediji izplatīja «informāciju», ka divi minētie štati, kas esot Krievijas likumīgās teritorijas, jau gatavojoties atdalīties no valsts. Būtu, piemēram, Aļaskas Tautas republika...

Šos un citus murgus izplatīja arī tā dēvētā Izborskas kluba biedri. Piemēram, viņi aizrunājās pat līdz tam, ka Romas un Ēģiptes civilizācijas esot radījuši krievi. Līdz absurdam loģiski: Krimas okupāciju Putins, kurš atbalsta Izborskas klubu, attaisnoja ar «atklājumu», ka Krima esot Krievijas kristietības šūpulis...

Ko nozīmē «krievu pasaule»

Kas ir Izborskas klubs? 2012. gadā toreizējais Krievijas kultūras ministrs Medinskis kopā ar Pleskavas metropolītu Jevseviju noorganizēja svinības Izborskā (tā atrodas netālu no Igaunijas robežas, kādreiz saucās Irboska) - par godu 1150 gadiem, kad pirmo reizi šī pilsēta pieminēta rakstos, un 1150 «Krievijas valstiskuma gadiem». Valstiskums bija pievilkts aiz matiem, izmantojot nostāstus par trim varjagu brāļiem - virsaišiem, kuri valdījuši teritorijā ap Izborsku. Bet ko tik neizdarīsi, lai nostiprinātu lielkrievu šovinisma pamatus!

Ar asarainiem stāstiem par bijušo varenību nebija pietiekami, tāpēc Izborskā tika dibināts šis klubs, kurā apvienojās Krievijas prezidenta Putina ultrašovinistiskie atbalstītāji. Kluba pirmo sanākšanu vadīja fašists un antisemīts, laikraksta Zavtra redaktors, rakstnieks Aleksandrs Prohanovs, kurš Staļina koncentrācijas nometņu sistēmu (GULAG) savulaik nodēvējis par «dievišķo gaismu». Tā nu izborskieši divas dienas sprieduši, kā Krievijai atdzimt par impēriju, par jaunās Eirāzijas (!) pamatu. Spoži izcēlās vairāki šovinistu pulciņa dalībnieki: Krievijai esot jākļūst par pasaules pārkārtošanas centru, un tās ideoloģijai jāpārņem kaut kas no eirāzisma, slavofiliem, pareizticības un «Staļina laikmeta padomju pasaules uzskata».

Svarīgākais Izborskas kluba «zvaigznis» neapšaubāmi ir Aleksandrs Dugins, GRU ģenerālleitnanta dēls, kurš 80. gados piekļuvis Ahnenerbes** dokumentiem un piedalījies Maskavas nacionālsociālistiskās grupas Čornij orden SS dibināšanā. Dugins ir Eirāzijas teorijas radītājs, bijis Putina padomnieks.

Dugins kopā ar pareizticīgo šovinistu Prohanovu vienmēr ir propagandējis krievu īpašo lomu pasaules vēsturē un Krievijas impērijas atjaunošanu, iekļaujot tajā «uz laiku zaudētās» teritorijas, tostarp Baltijas valstis. Izborskiešos ir Putina padomnieks Sergejs Glazjevs, kurš bijušo Ukrainas prezidentu Porošenko nosaucis par «nacistu Frankenšteinu», psihopātisks NATO nīdējs ģenerālpulkvedis Leonīds Ivašovs, mums labi pazīstamais Aleksandrs Gapoņenko - «pribaltikas» grupas vadītājs un citi melnsimtnieciskie izrakteņi. Gandrīz visi ir VDK bijušie aģenti, daži arī pārstāvējuši GRU. Izborskas kluba biedrs ir arī soldafons Igors Girkins (Strelkovs), Kremļa algoto teroristu barvedis Krievijas okupētajās Austrumukrainas teritorijās. Izborskieši ilgojas pēc Staļina un PSRS, savukārt Girkins fano par baltgvardiem. It kā jau mīlas objekti nesapas, tomēr virsbūve ir vienota ar mērķa vīziju: atjaunot impēriju, kurā krieviem ir supernācijas loma supernākotnes scenārijā.

Izborskas klubs nav kaktu pulciņš ar dažiem pusjukušiem, šovinismā un neonacismā iegrimušiem biedriem, kuri sevi iedomājas par Übermensch (pārcilvēks - vācu val.). Tā ir nopietna un agresīva organizācija, ko atbalsta Krievijas oficiālā vara. Šīs organizācijas sapulces regulāri notiek Sanktpēterburgā, Saratovā, Kalugā, Omskā, Doņeckā un citur, pat Jakutijā, Dagestānā, Krimā, Sīrijā, Serbijā, Irānā un citur. 2015. gadā Izborskas klubs ieguva Krievijas prezidenta grantu 10 miljonu rubļu apmērā, un kluba iesniegtā projekta aprakstā bija norādīts, ka organizācija centīsies izskaidrot, ko nozīmē «krievu pasaule»...

Doktora ēdiens

Nevaru apgalvot, ka zinātņu doktors Igors Zlotņikovs ir Izborskas kluba biedrs. Visticamāk - nav. Taču viņš precīzi reproducē šā kluba ideoloģiskos murgus, kas piemēroti tieši Latvijas ģeopolitiskajai situācijai, precīzāk, tādai situācijai, kādu to vēlas redzēt Izborskas kluba biedri. Konkrēti: Latvija ir neizdevusies valsts, mūsu sabiedrotie met mūs zem riteņiem un padara par kalpiem, tāpēc vienīgais glābiņš ir Krievija un Eirāzijas savienība. Zlotņikova kungs parāda «stagnējošo un jūkošo» ES, kā arī ASV, kur tūlīt, tūlīt notikšot nacionālās valūtas sabrukums. Un iepretim tam visam mirdz stabilā, drošā Krievija un Eirāzijas savienība kopā ar Kazahstānu, Uzbekistānu un citām «stānām».

Taču Eirāzijas savienība ir tāds pats mīts kā pasaciņa par Ivanušku - duračoku, kurš beigu beigās apprec princesi. Centieni uzstutēt Eirāzijas savienību ir izmisīga Krievijas reakcionāro iznireļu cīņa par ietekmes saglabāšanu bijušās Padomju Savienības teritorijā. Putina cerības uz impērijas atjaunošanu faktiski jau ir sagruvušas: Gruzijā mājo tikai naids pret Krieviju, mazās Kaukāza tautas klusē, kamēr Kremlis uztur viņu klanu vadoņus, savukārt Vidusāzijā Krieviju no Uzbekistānas un Kazahstānas izspiež Ķīna. Un ne tikai Vidusāzijā vien tas notiek: Sibīrijā ķīniešu faktiskais skaits, iespējams, jau pārsniedz krievu un mazo tautu iedzīvotāju skaitu. Krievija vēlīgi atdod ķīniešiem «iznomāšanai» uz 49 gadiem simtiem tūkstošu hektāru mežu, meži tiek izcirsti milzīgos apmēros, Ķīna kokmateriālu eksporta ziņā ir pirmajā vietā pasaulē, kaut gan pašā Ķīnā kokmateriālu rūpnieciskā ieguve ir nulles līmenī.

Vislielākais Krievijas zaudējums, protams, ir Ukraina. Bez tās Eirāziju neuzbūvēt. Krievijai neizdevās «blickrīgs», kaut arī Krimas okupācija un iebrukums Donbasā bija tik «cerīgs» sākums. Toties tagad ir iespēja kaut ko saglābt, jo pat ES valstis ir «nākušas pie prāta» un uzaicinājušas Krieviju atpakaļ uz Eiropas Padomes Parlamentāro Asambleju (EPPA). Tātad - Krimas okupācija ir piedota, karš Donbasā «neskaitās». Nožēlojami. Eiropas humānisma un morāles principi ir piesmieti. Ja tie vispār jelkad ir bijuši kas vairāk par plikām deklarācijām. Tagad atliek iespringt sabiedriskās domas kurinātājiem, lai pārliecinātu vientiešus, ka «Ukraina pati provocē Krieviju uz karadarbību», proti, ka Ukraina ir vainīga pie tā, ka Krievija ir okupējusi Krimu un Donbasu. Tipiska izvarotāju loģika: upuris pats bija vainīgs. Sak, skatieties, ka ar Baltijas valstīm nenotiek tas pats!

Tāpēc, lai nepiedzīvotu vardarbības aktus, lūdzu, nāciet pie mums atpakaļ labprātīgi. Padomju varas aizvēsturiskie zinātņu doktori, tērpušies stilīgās, mūsdienīgās Izborskas kluba drānās, piedāvā klasisko Krievijas propagandas feiku: lai «izglābtos» no Rietumu pasaules sabrukuma, pievienojieties mums un mūsu Eirāzijas savienībai, kurai šķietamā svarīguma labad pielipināts vārds «ekonomiskā»! Bet šī «savienība» traki smird pēc padomju revanšisma. Un ja vēl to visu sajauc ar viegli nacistisku mērcīti, kurā ģermāņu piparu vietā piebērti izredzēto slāvu pipari, sanāk paēdiens, no kura mute paliek vaļā. Tādu ņammi mums piedāvā politekonomisko zinātņu doktors.

Pārkrievošanas gūstā

Pat tikai teorētiski apspriežot pievienošanos kaut kādai Eirāzijas politekonomiskajai savienībai, mēs sev droši varētu izrakstīt nožēlojamu līdēju apliecību. Bet, izrādās, arī tas ir iespējams: 2015. gada jūnijā Rīgā notika šīs «savienības» forums, kurā piedalījās arī Latvijas biznesmeņi un politiķi: uzņēmuma Dzintars vadītājs Iļja Gerčikovs, Gan bei shēmošanā apsūdzētās (un vēlāk notiesātās) Gaļinas Karmačas vīrs, saskaņietis Sergejs Potapkins, kā arī kādreizējais Liepājas metalurga akcionārs Kirovs Lipmans un toreizējais VAS Latvijas dzelzceļš prezidents Uģis Magonis, kuru pēc pusotra mēneša aizturēja aizdomās par kukuļņemšanu.

Foruma dalībnieki pļāpāja par Krievijas svarīgajām attiecībām ar ES, tomēr ne ar vārdu nepieminēja sankcijas pret Krieviju vai Krievijas noziedzīgo karadarbību Ukrainā. Protams, tas bija nesvarīgi iepretim lielajiem mērķiem - izveidot Eirāzijas savienību, kuru jau atbalsta Baltkrievijas, Kazahstānas un Krievijas prezidenti. Zlotņikovam intervijā bija taisnība: «Ja aizvākt pretkrievisko retoriku, visas seklās muļķības izgaisīs.» Nu, protams, viss notiks, ja latvieši «mainīs valodas politiku», pretējā gadījumā mūs piemeklēšot «necila nolemtība dirnēšanai vēstures aizdurvē».

Un pilnīgi «nejauši» viņš pieminēja Juriju Samarinu, 19. gadsimta rakstnieku un slavofilu, kurš vairāk nekā jebkurš cits ir veicinājis Baltijas pārkrievošanu, bet, pēc Zlotņikova domām, tieši slavofili, tostarp Samarins, glāba latviešus no «vācu feodālisma» - aizmirstot piebilst, ka, glābdami no vāciešiem, slavofili iegrūda latviešus pārkrievošanas gūstā...

Bet aizpagājušā gadsimta pārkrievošana ir tikai blakusprodukts daudz bīstamākām tendencēm, kuras iestiepušās mūsdienās. Šodien Krievija - pēc atjaunotajām balsstiesībām Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā (EPPA) - dabūja, ko gribēja: attaisnojumu Krimas okupācijai un agresijai Austrumukrainā. Kā tajā dziesmiņā: «Bet vai tālāk nedrīkst? Drīkst!» Protams, ka drīkst, jo EPPA visu ir akceptējusi: visas nākamās okupācijas, melus, ielaušanos svešu valstu teritorijā, lai «aizstāvētu tautiešus», pasažieru lidmašīnu notriekšanu utt.

Saeimas ārkārtas sēdē šodien ir plānots lemt par to, lai uzdotu Saeimas delegācijai EPPA sākt konsultācijas ar to valstu parlamentārajām delegācijām un to locekļiem, kuri balsojuši pret Krievijas balsstiesību atjaunošanu, lai lemtu par turpmāko rīcību EPPA. Protams, ne visi deputāti ir gatavi principiāli nostāties pret EPPA gļēvo liekulību. Atliek cerēt uz Saeimas deputātu drosmi un spēju paraudzīties Latvijas nākotnē: vai mums palikt Eiropā (lai arī cik smaga reizēm ir tās nasta...), vai arī iet kopā ar Izborskas melnsimtniekiem un Eirāzijas savienību, kā iesaka viens otrs vietējais politekonomikas doktors.

*GRU (Glavnoje razvedivatelnoje upravlenije - krievu val.) - galvenā izlūkošanas pārvalde

** Organizācija Ahnenerbe jeb Senču mantojums tika izveidota Vācijā 1935. gadā un izvērtās par zinātniskās pētniecības institūtu tīklu. SS reihsfīreram Himleram pakļautās struktūras darbinieki meklējuši Svēto Grālu, centās atrast Atlantīdu un tamlīdzīgi. Taču ne jau misticismā iegrimušais Himlers bija galvenais šīs organizācijas darbības virziena noteicējs: Hitlers no tās zinātniekiem prasīja racionālus izgudrojumus, piemēram, jaunus ieročus un tehnoloģijas. Organizācijas ideoloģiskā virsbūve bija: āriešu rase pāri visam.

Vairāk lasīt: https://nra.lv/horoskopi/174528-astrologija-ahnenerbe-nacistu-zinatnieki-relikviju-mednieki-un-celotaji-laika.htm