Ministrs Juris Pūce triecientempā izskrējis cauri visai Latvijai administratīvi teritoriālās reformas reklāmas kampaņā, lai formāli būtu ar visiem apspriedies. Taču viņa piedāvātā bezierunu karte lielu atsaucību nav guvusi, un pašvaldības vienā mierā turpina aptaujāt savus iedzīvotājus, vai viņi grib un vai vispār grib kādam pievienoties. Krāšņajam Raunas novadam šobrīd ir pat divi potenciālie precinieki.
Sajūta, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs ar savu komandu nemaz negrasās ieklausīties pašvaldību iedzīvotāju viedoklī, pēc formālajām tikšanās reizēm pārņēmusi daudzus Latvijas vēsturē lielākās sabiedriskās apspriešanas dalībniekus. Taču visuzskatāmāk šī klibā komunikācija nodemonstrēta Alsungas novadā - ministrs runājis to, kas viņam prātā, līdz deputātiem apnika klausīties. Tā arī atreferēts domes mājaslapā. «Tikšanās noslēgumā domes priekšsēdētāja D. Kalniņa jautāja ministram, ko no ieteiktā un argumentiem ministrs ņems vērā un kā plāno pilnveidot piedāvāto administratīvi teritoriālās reformas modeli. Tā kā ministrs savā atbildē desmit minūšu laikā vēl nebija devis konkrētu atbildi, Alsungas novada domes deputāti uzskatīja, ka šī tikšanās ir formāla un tās mērķis, pretēji uzaicinājumā paustajam, nav konsultēšanās. Tāpēc Alsungas novada domes deputāti atstāja telpu.» Kurzemniekiem patiesi ir stūrains raksturs, taču arī citviet Latvijā novadus gaidāmās piespiedu laulības ar Pūces izvēlētajiem preciniekiem neapmierina, un pirmā pazīme, ka vietējie cīnīsies pret ministra plāniem, ir sabiedriskās domas aptaujas. Pašlaik tāda notiek arī Raunas novadā. Šī pašvaldība ir īpatnēja ar savu ģeogrāfisko novietojumu, jo sastāv no divām daļām - pa starpu ir gabaliņš Vecpiebalgas novada un gabaliņš Smiltenes novada. Ministrija savā kartē Raunu pielīmējusi pie Smiltenes, turpretim reālajā dzīvē saimnieciskās saites un iedzīvotāju pārvietošanās virzieni daudz izteiktāk ved uz Cēsu pusi. Vēsturiski Rauna ietilpa Cēsu rajonā, un arī pašlaik kopīga saimniecība ir ar vairākām kādreizējā rajona pašvaldībām - kopīga būvvalde, kopīga izglītības pārvalde un bāriņtiesa. Nav skaidrs, kādēļ līdzšinējā sekmīgā sadarbība būtu jāsagrauj un jābūvē no jauna Smiltenes novadā. Tāpēc arī nolemts vaicāt iedzīvotāju domas. Aptaujas jautājums ir sekojošs: «Ar kuru teritoriju Satversmē noteiktajās Latvijas Republikas robežās Jūs identificējat Raunas novada piederību?» Sarežģīts formulējums, bet jēga visiem skaidra - Cēsis vai Smiltene. Un, kā īsteni demokrātiskā procesā pienākas, uz tikšanos ar iedzīvotājiem bija pieaicināti arī abi iespējamie precinieki - novadu mēri.
Rauna ir iekārojama. Kā salīdzina novada vicemērs Aivars Damroze - ja Valmiera, Smiltene un Cēsis ir kūka, Rauna atrodas pašā kūkas viducī - tas gardākais kumosiņš. Un nav jau arī tā, ka novads par varītēm kādam gribētu pievienoties, jo visa līdzšinējā politika bijusi virzīta uz patstāvīgu saimniekošanu. Tomēr, ja apvienoties, tas jādara gudri un respektējot iedzīvotāju viedokli. Tas tiks noskaidrots pēc 9. augusta, atverot aizzīmogotās aptaujas kastes. Vai ministrs ieklausīsies racionālos iebildumos? Vēstulē pašvaldībai solīts, ka jā - Vislatvijas apspriešanās noslēgumā tikšot apkopoti priekšlikumi un pagaidām nekas nav akmenī iecirsts. Tomēr reformas kartē nekādas izmaiņas līdz šim nav parādījušās.
Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienība ir piedāvājusi pavisam citādu karti, Latvijas reģionu problēmas piedāvājot risināt ar apriņķu izveidi - kā to prasa likums un kā to nepilda valdība. Tās būtu vēl daudz lielākas administratīvas saimnieciskas vienības, atvasinot tās no pieciem plānošanas reģioniem vai astoņām republikas pilsētām. Apriņķi apvienotu vairākas novadu funkcijas un pārņemtu virkni funkciju no valsts - izglītības, veselības, satiksmes organizācijas, civilās aizsardzības jomās. Savukārt novadu apvienošanās paliktu pašu novadu ziņā. Pagaidām ministrija šo alternatīvo reformas piedāvājumu nav komentējusi.