Pēc tam, kad labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) Saeimas deputātiem bija pastāstījusi par šāgada pensiju indeksāciju, pār ministri lija jautājumu un kritikas lietus. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija kopumā neslēpa neapmierinātību ar ministres darbu, un vislielākā kritika bija par to, ka viņa kā sociālās nozares politiskā vadītāja pietiekami neaizstāv labklājības nozares jautājumus valdībā un necīnās par papildu finansējumu.
R. Petraviča, kas ir ne tikai ministre, bet arī Saeimas deputāte, uz komisijas sēdi bija speciāli aicināta, lai deputāti varētu iztaujāt viņu par aktuālo sociālajā jomā un nākamā gada izmaiņām saistībā ar valsts budžeta iespējām. Ministre principā izklāstīja gan sabiedrībai, gan pašiem deputātiem zināmo un pieejamo informāciju par šāgada pensiju indeksāciju. Turklāt liela daļa deputātu paši jau iepriekš bija balsojuši par šādu indeksāciju pagājušajā gadā. R. Petraviča norādīja, ka pensiju indeksācijai šogad atvēlēti vairāk nekā 200 miljoni eiro, un uz repliku, ka ar šo panākumu ministre nevar lepoties, jo tas pieņemts vēl iepriekšējā ministra laikā, ministre atbildēja:
«Viena lieta ir to ierakstīt likumā, bet pavisam cita - arī reāli nodrošināt, lai šāda indeksācija šādā apmērā notiktu.»
Labklājības ministre kā piemēru minēja arī likumā ierakstīto normu par atalgojuma pieaugumu mediķiem - likumā ierakstīts ir, bet visas nepieciešamās naudas nav, kā rezultātā likums, visticamāk, tiks grozīts. Ministre arī pastāstīja, ka tālākie ministrijas plāni saistīti ar piemaksu atjaunošanu pensionāriem, kuri aizgājuši pensijā pēc 2012. gada un kuri pašlaik piemaksu pie pensijas par padomju gados strādātiem gadiem saņemt nevar. Tomēr reāli tas varētu stāties spēkā tikai 2021. gadā, un pirmajā gadā budžetā papildus būs nepieciešami septiņi miljoni eiro.
Tāpat deputāti nebija apmierināti ar ministres stāstīto par desmit miljonu eiro papildu finansējumu, kas ļaušot palielināt minimālās pensijas no 64 līdz 80 eiro (cilvēkiem ar invaliditāti - vairāk). Neapmierināti tāpēc, ka saskaņā ar plānu, ko bija apstiprinājusi šī pati valdība, minimālā pensija bija jāpalielina līdz 99 eiro, bet Labklājības ministrija par šo jautājumu nav cīnījusies. «Neviens solis nav sperts, lai uzlabotu sociālo jomu,» sacīja Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs (Saskaņa). «Nekas nav panākts, un runas par minimālo pensiju pieaugumu ir tikai tukši solījumi, jo naudas šim plānam nav pietiekami.» Deputāts atzina, ka ministres līdzšinējo darbu nevar «ieskaitīt». Tiesa, R. Petraviča attrauca pretim: «Ja minimālās pensijas ir bijis tik svarīgs jautājums, kāpēc 12 gadu laikā tās nekad un ne reizi nav palielinātas, bet tagad - lai arī ne tādā apmērā, kā bija plānots, - minimālā pensija tiks palielināta, un atkal ir slikti?»
Sašutusi par labklājības ministres bezdarbību bija arī Saeimas deputāte Evita Zālīte-Grosa (JKP), kas vaicāja par nākamā gada prioritātēm bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpē un saņēma atbildi, ka faktiski nākamgad nebūs iespējams palielināt atbalstu aizbildņu ģimenēm, kas arī bija solīts un plānots atbilstošā koncepcijā par ārpusģimenes aprūpi. E. Zālīte-Grosa sacīja, ka, nepieņemot izmaiņas un neparedzot uzturlīdzekļu pabalsta palielināšanu aizbildņu ģimenēs dzīvojošiem bērniem, Labklājības ministrija pieļauj situāciju, ka bērnus sadala divās daļās atkarībā no aprūpes formas. Šis jautājums saistīts ar to, ka audžuģimenēs dzīvojošiem bērniem bez vecāku gādības atbalsts ir palielināts, savukārt aizbildnībā esošiem bērniem - nav palielināts. Atbildi deputāti uz šo jautājumu pēc būtības nesaņēma. Valdība nevarēja atrast 2,5 miljonus eiro šim pabalstam, un ministre saņēma kritiku, ka šo problēmu nav uzsvērusi, cīnoties par nākamā gada budžetu.