Kaktiņš: Vēlēšanu atlikšana partijām nāk par labu

Neizslēdzot, ka to vajadzēs darīt atkārtoti, jau rīt Saeima apstiprinās likumprojektu, kas ārkārtas Rīgas domes vēlēšanas atliks par mēnesi – uz 6. jūniju. Vienlaikus mainīta arī kārtība, kādā tiek uzskaitīti partiju priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņi. Proti, līdz šim reklāmās ieguldīto naudu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs neattiecinās uz noteikto tēriņu limitu. Dažām partijām spēles noteikumu maiņa varētu nest labākus rezultātus vēlēšanās.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka priekšvēlēšanu kampaņas dažas partijas uzsāka, vēl pirms Centrālā vēlēšanu komisija izsludināja Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas. Savukārt KNAB kampaņās tērēto naudu, kas šajās vēlēšanās partijai nedrīkst pārsniegt 171,7 tūkstošus eiro, sāk uzskaitīt tikai līdz ar vēlēšanu izsludināšanu. Aktīvākās aģitatores gan pirms priekšvēlēšanu aģitācijas perioda, gan tam sākoties, bija Attīstībai/Par! un Jaunā konservatīvā partija, bet citas, piemēram, Saskaņa un Zaļo un zemnieku savienība, ar kampaņām pārlieku nesteidzās.

Otrdien Ministru kabinetam, apstiprinot Saeimai nododamo likumprojektu par ārkārtas vēlēšanu atlikšanu koronavīrusa izraisītās krīzes dēļ, izvērtās īsa diskusija par to, kā likumprojektā atrunāt priekšvēlēšanu aģitācijas līdzšinējos izdevumus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce valdību informēja, ka iespējami divi regulējuma veidi. Pirmais paredzētu, ka reklāmās un aģitācijā līdz šim ieguldītie līdzekļi tiek atņemti no pieļaujamā limita, bet līdz vēlēšanu izsludināšanai veikto aģitāciju KNAB neuzskaitītu. Otrs variants paredzēja, ka līdzšinējie izdevumi tiek aizmirsti un uzskaite atsākas no nulles līdz ar vēlēšanu izsludināšanu.

Attīstībai/Par! pārstāvošais J. Pūce norādīja, ka, viņaprāt, godīgi būtu, ja, sākoties priekšvēlēšanu periodam, visiem vēlēšanu sāncenšiem būtu vienādi finansiālie noteikumi. Savukārt Jaunās konservatīvās partijas tieslietu ministrs Jānis Bordāns norādīja, ka viņam ir vienalga, kurš no risinājumiem tiek nostiprināts likumā, vien jābūt pilnīgai skaidrībai šajā jautājumā, lai politiskajām organizācijām nerastos problēmas ar KNAB.

«Es nezinu, vai tas ir labi vai slikti [tiem], kas to naudu ir jau izdevuši, tā nauda jau ir izdota, izlietu ūdeni nesasmelsi,» pēc partijām devīgākā varianta apstiprināšanas teica Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Atbilde uz šo jautājumu ir tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājam Arnim Kaktiņam, kurš uzskata, ka pirmskrīzes ieguldījumi var konvertēties Rīgas domes deputātu mandātos, bet vēlēšanu atlikšana partijām noteikti nāk par labu.

«Ja runājam par domes vēlēšanām, problēma bija tā, ka tas viss bija neplānoti strauji. Īsā laikā kaut kas jāimprovizē ar kampaņām, un tad visi īsā brīdī mēģina kaut ko publiskā vidē izlikt. Latvijā ir bijušas šādas pēdējā brīža kampaņas, domājot, ka tā ir efektīvākā reklāma, bet, kad visi saskrien ar to savu reklāmu, izrādās, ka ne pārāk labi tas strādā, jo ir biezs un raibs, pārsātinājumā vēlētājam grūti pamanīt kādu atsevišķu elementu,» norāda elektorāta noskaņojuma ilggadējais vērotājs.

A. Kaktiņš arī uzskata, ka līdz šim ieguldītie un nu vairs vēlēšanu kampaņai nepieskaitāmie līdzekļi varētu nest labumu tos ieguldījušajām organizācijām. «Tie, kuri pirmie izdarījuši, tiem, iespējams, ir kaut kāda priekšrocība, jo vienu otru viņiem būtisku ziņu būs nodevuši savlaicīgi, bez lielas gūzmas [..] Piemēram, ja Attīstībai/Par! [Rīgas mēra amata kandidāts] Mārtiņš Staķis nebija zināms kā līderis ar augstu atpazīstamību un daudz potenciālajiem balsotājiem, tad viņi šo izdevību ir izmantojuši [..]. Ja vīrusa dēļ reklāmas apstāsies un izdzisīs pavisam, aplami būtu uzskatīt, ka tie vēlētāji, kas pamanīja Staķi, pēc nedēļas, divām vai mēnešiem būs aizmirsuši savas pārdomas un izvēli un, kampaņām atsākoties, atkal būs kā baltas lapas,» vēlētāju noskaņojuma svārstības modelē A. Kaktiņš un piebilst: «Kopā savelkot, no mana skatu punktu, šī galīgi nav zemē nomesta nauda.»

Ārkārtas vēlēšanu datuma pārcelšanas nepieciešamību Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pamato ar to, ka lielākā daļa Rīgas pilsētas vēlēšanu iecirkņu atrodas vispārējās izglītības iestādēs un citās sabiedriskās ēkās, bet vēlēšanu nodrošināšanā iesaistīti ap 1700 darbinieku un vēlēšanu laikā nav iespējams izvairīties no savstarpējas kontaktēšanās, ievērojot drošu distanci, kas samazina vīrusa izplatību, sabiedrības veselības nodrošināšanas nolūkos un riska mazināšanai par Covid-19 turpmāku izplatību.

Turklāt spēkā esošajā Rīgas domes atlaišanas likumā paredzētajā termiņā nav iespējams iesniegt pieteikumu par iecirkņa maiņu klātienē, jo pašvaldības Klientu apkalpošanas centri ir slēgti klātienes pakalpojumu saņemšanai. Tāpat priekšvēlēšanu laikā nav iespējams nodrošināt pilnvērtīgas kampaņas - klātienes priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumus un tikšanās ar vēlētājiem, «kas ir būtiski demokrātisku vēlēšanu priekšnoteikumi».