Valsts prezidents Egils Levits, kura ierosinājumus Saeimas vairākums līdz šim uzņēmis ja ne ar sajūsmu, tad vismaz solot diskusiju, parlamentā pirmo reizi cietis neveiksmi – pilnībā noraidīts viņa aicinājums ļaut pašvaldību vēlēšanās piedalīties vēlētāju apvienībām jeb partiju nedibinājušu, kopīgu interešu vienotu indivīdu grupām. Līdz šim Saeima zibenīgi reaģējusi uz E. Levita aicinājumu būtiski palielināt partiju finansējumu no valsts budžeta un, solot uzsākt padziļinātu diskusiju, uzklausījusi prezidenta pārdomas par iespējamo Satversmes 81. panta atjaunošanu, kas Ministru kabinetam noteiktās situācijās ļautu pieņemt noteikumus ar likuma spēku.
Pārdomas par valsts pamatlikuma 81. panta atjaunošanu raisīja jaunā koronavīrusa radītā ārkārtējā situācija, kas prasa, lai valsts noteiktās situācijās spētu reaģēt maksimāli ātri. Savukārt pievērsties vēlētāju apvienību jautājumam Valsts prezidentu mudinājusi valdošās koalīcijas pārliecinoši uz priekšu virzītā administratīvi teritoriālā reforma, kuras iecerētajā rāmī vēlētāju apvienībām vairs nebūs vietas.
Proti, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums nosaka, ka vēlētāju apvienības vēlēšanās var kandidēt tikai tādās pašvaldībās, kurās iedzīvotāju skaits nepārsniedz piecus tūkstošus. Savukārt administratīvi teritoriālās reformas ietvaros šim kritērijam atbilstošu pašvaldību vienkārši neeksistēs.
«Nav pieļaujams faktiski likvidēt vēlētāju apvienību tiesības iesniegt novada domes deputātu kandidātu sarakstus. Šāds likumdevēja lēmums mazinātu iedzīvotāju iespējas pārstāvēt savas intereses vietējās pašvaldībās un demokrātijas kvalitāti Latvijas sabiedrībā kopumā. Tā vietā rosinu tieši pretēji - paplašināt vēlētāju apvienību iespējas piedalīties vietējo pašvaldību vēlēšanās, piešķirot tām tiesības iesniegt deputātu kandidātu sarakstus visās republikas pilsētās un novados pēc Administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas,» vēstulē Saeimas atbildīgajai komisijai pauda E. Levits.
Vienlaikus, prezidents vēlējās paaugstināt dalības slieksni vēlētāju apvienībām, jo viņa redzējumā, lai tāda varētu reģistrēt savu sarakstu, apvienībai savam atbalstam būtu jāsavāc viens procents pašvaldības vēlētāju parakstu. Pašlaik vēlētāju apvienība var startēt vēlēšanās, ja tajā apvienojušies 20 attiecīgajā pašvaldībā reģistrēti iedzīvotāji.
Tomēr nomācošam Saeimas vairākumam E. Levita iecere nešķita realizēšanas vērta. To Saeimas sēdē aizvadītajā piektdienā atbalstīja vien 13 no klātesošajiem 84 deputātiem.
Idejas pretinieki norādīja, ka valstī jau tā ir sadrumstalota politiskā vide, kuru vislabāk raksturo senais teiciens par to, ka pat divi latvieši spēj izveidot trīs partijas, lai šo vidi padarītu vēl haotiskāku un partiju prestižu vēl vairāk drupinošu.
«Tas, ko mēs redzam, jau šobrīd, teiksim, arī vairākās pašvaldībās un novados, ja ir pietiekami aktīva iedzīvotāju grupa, tā spēj nodibināt arī politisko partiju un kandidēt vēlēšanās, ja ir tāda nepieciešamība. Kas attiecas uz vēlētāju apvienībām, tad šobrīd atšķirībā no politiskajām partijām tām nav strikta regulējuma, nav noteikta likuma rāmja, strikta, kādā veidā tās darbojas, ja mēs salīdzinām ar politiskajām partijām, tas ir saistīts gan ar finansēšanas kārtību, gan ar to, kādā veidā šis attiecīgais finansējums tiek izlietots,» skaidroja Attīstībai/Par! pārstāvošais Artūrs Toms Plešs.
Pie frakcijām nepiederošā deputāte Jūlija Stepaņenko sacīja : "Man liekas, ka Pleša kungs šobrīd izmanto savu dienesta stāvokli, lai cīnītos pret konkurentiem, pret politiskajiem konkurentiem nākamajās pašvaldību vēlēšanās, jo šādas vēlētāju apvienības, kuras bauda vietējo iedzīvotāju uzticību, nevis balso par frizūrām un [Mārtiņa] Bondara kunga izrādīšanos, būs ļoti liels konkurents jums, Attīstībai/Par!,» piebilda J. Stepaņenko.
E. Levita priekšlikums netika atbalstīts arī Saeimas atbildīgajā komisijā, taču sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju komisijā tika izstrādāta alternatīva, prezidenta priekšlikumu daļēji iekļaujoša redakcija. Tā pret vēlētāju apvienībām bija žēlīgāka, jo paredzēja, ka tās vēlēšanās var piedalīties, ja pievienojas kādas partijas vai partiju apvienības sarakstam. Tomēr arī šis priekšlikums neizturēja Saeimas balsojumu. To atbalstīja tikai viens deputāts - Jauno Vienotību pārstāvošais Arvils Ašeradens.
Tehniski pēc prezidenta priekšlikumu noraidīšanas mums no attiecīgā likuma būs jāsvītro ārā vēlētāju apvienības kā tādas, kā politiskā forma, jo tām turpmāk nebūs funkcijas politiskajā sistēmā. Un man personīgi tas nešķita pareizi [..] tā ir iedzīvotāju demokrātiskās piederības vietējām kopienām un kultūrvēsturiskās identitātes stiprināšana. Un šis jautājums tiek risināts ļoti maz,» uzskata A. Ašeradens.
Taču viņa paustais klātesošos nepārliecināja. Nepārliecināja arī tos, kas atbalstīja E. Levita priekšlikumu, jo tie uzskatīja, ka kompromisa variants tā vai tā vēlētāju apvienībām spiestu parakstīt sadarbības līgumus ar partijām, bet tajos būtu vienkārši atšķaidīt sākotnējo vēlētāju apvienības ideju ar partijas programmu un mērķiem.
Filips Rajevskis, politologs:
‒ Tas tikai vēl reizi pierāda, ka esam parlamentāra republika, kurā valda partijas. Un tas nav partiju interesēs, ja ļauj taisīt vēlētāju apvienības. Līdz šim lielās pašvaldības sadalīja starp lielajām partijām, bet par mazajām cīnījās visādi reģionālie punduri. Pēc reformas pašvaldības būs lielākas un ar lielāku politisko ietekmi. Lai tajās taptu ievēlēts, sarakstam būs jābūt profesionālākam. Tas ir tikai normāli, ka partijas nevēlas, ka ir jākonkurē ar visādiem korporatīviem veidojumiem, tagad būs tikai akciju sabiedrības.