Krīzes solījumi populistiem var būt mānīgi

Kroņvīrusa rosinātās prioritāšu maiņas dēļ socioloģisko pētījumu kompānija SKDS partiju reitingus pašlaik nemēra. Arī sabiedrības interese par tiem vai vēlēšanām ir ievērojami mazinājusies, taču politikas teorētiķi uzskata, ka krīzes situācijās lielākās zaudētājas ir populistiskās partijas, bet praktiķi norāda – pēc ārkārtas situācijas atcelšanas nopietni pārbaudījumi būs jāiztur pie varas esošajām partijām.

KPV LV Saeimas frakciju pametušais, bet partijas biedra karti joprojām nenolikušais Didzis Šmits, vērojot, kā valdība tiek galā ar ārkārtējās situācijas izaicinājumiem, secina, ka neapmierinātība ar valdības un Saeimas veikumu ir tik liela, ka cilvēki, kas līdz šim kategoriski atteikušies saistīties ar kādu no esošajām partijām vai dibināt jaunu, nu šādu ideju sākuši nopietni apsvērt. Politiķis uzskata, ka tā rezultātā tuvākajā laikā var dzimt jauna, varu pārņemt spējīga politiska kustība.

Savukārt bijušais KPV LV ministru prezidenta amata kandidāts Aldis Gobzems, kurš joprojām uztur KPV LV savulaik piekopto populisma stilu, atkal aktivizējis savu ideju par jaunas partijas dibināšanu un iespējamo vēlētāju atbalstu zondē sev vislabvēlīgākajā vidē - viņa sociālā tīkla Facebook profila sekotāju vidū. Bez pārsteigumiem, 73% no 5,8 tūkstošiem respondentu pauduši atbalstu viņa dibinātai partijai.

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra uzskata, ka krīzes apstākļos izredzes palielināt savu popularitāti starp tiem, kas jūtas apdalīti ar ārkārtējās situācijas laikā izmaksātajiem pabalstiem, populistiem ir, taču nelielas. «Runa ir par bezdarbniekiem un pabalstu saņēmējiem. Bet lielākā daļa šo cilvēku darbojas ļoti mazos kolektīvos, tie parasti ir ļoti neorganizēti cilvēki. Viņi varētu būt potenciāls populistiem, mūsu gadījumā Gobzemam, kurš jau aktīvi darbojas,» saka LU profesors.

Pirmdien, kad koalīciju veidojošo partiju līderi jau sāka apspriest iespēju ārkārtējo situāciju pagarināt atkārtoti, O. Skudra prognozē, ka šādā gadījumā jaunam populistiskam spēkam teorētiski varētu izdoties iegūt kādu mandātu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, jo daļai cilvēku beigtos iztikas līdzekļi, taču būtisku ietekmi pašvaldībā, pēc profesora domām, tas negūtu. «Valdība to visu redz, un tā iespēju robežās mēģinās mīkstināt ierobežojumus,» pauž O. Skudra.

To apliecina arī Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka Krišjāņa Feldmana aicinājums mazāk pievērsties pašam ārkārtas stāvokļa pagarināšanas vai nepagarināšanas jautājumam un vairāk koncentrēt uzmanību uz to, kā mainīt esošos ierobežojumus. «Varētu būt diskusija par to, kādi ierobežojumi vēl ir aktuāli, kuri nav, varbūt ir kādas alternatīvas,» saka politiķis, uzsverot, ka, pieņemot lēmumu, jebkurā gadījumā būs jāpaļaujas uz epidemiologu viedokli.

Arī politologs Filips Rajevskis uzskata, ka krīzes apstākļos populisti varētu piesaistīt nelielu vēlētāju skaitu, kas ir stabils šī politiskā diskursa piekritējs, taču lielākais pārbaudījums krīze būšot pārējām partijām, no kurām sabiedrība gaida risinājumus.

«Krīze par labu populistiem nenāk. Krīze ir realitātes pārbaude. Kad viss ir labākajā kārtībā, populismam ir viegla dzīve. Vienmēr ir un būs neliels segments, kas tic viņu aplamībām, bet lielākā daļa krīzē saspringst. Šajā situācijā, kad cilvēks ir sasprindzis un cieš, viņš sāk ieklausīties, sāk domāt reālistiski - vajag reālus cilvēkus, kas piegādā risinājumus,» saka politologs.

Uz nepieciešamību pēc reāliem risinājumiem un pie varas esošo atbildību par tiem norāda opozīcijā esošās Saskaņas valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs. Viņš prognozē, ka līdz ar pulcēšanās lieguma atcelšanu skaidri varēs redzēt to, cik daudzi jūtas apdalīti. «Agrāk sabiedrība pret sociālo netaisnīgumu protestēja ar kājām, nopērkot vienvirziena biļeti, līdz ar to sabiedrības politisko nobriešanu atliekot uz citiem laikiem. Tagad tie ir atnākuši, amortizēties aizbraucot sabiedrība tagad nevar. Tie, kas ir atgriezušies un redzējuši citu birokrātijas un varas attieksmi pret sevi, tagad mācēs salīdzināt un paģērēt. Tiklīdz atkal sāksies pulcēšanās brīvība, viss nāks ārā,» prognozē pieredzējušais politiķis.

Vienlaikus opozicionārs atzīst, ka līdz ar dažiem neveiksmīgiem lēmumiem valdības līdzšinējais darbs vērtējams pozitīvi, jo palīdz sabiedrībai saprast cēloņsakarības.

«Vispārējo traģēdiju valdība izmanto audzināšanas nolūkā - ja strādāji gaterī un algu saņēmi aploksnē, tad tagad ej uz to savu gateri un prasi naudu tur. Tāpat arī citos rūpalos, un tas ietekmēs pozitīvi,» atsaucoties uz to, ka no oficiālās algas aprēķinātais dīkstāves pabalsts daudziem ir pārāk mazs, lai varētu izdzīvot, jo liela daļa algas izmaksāta, apejot nodokļu sistēmu, saka J. Urbanovičs.