Ārlietu eksperts: Iekšējā nestabilitāte ASV apdraud tās ietekmi pasaulē

Iekšējā nestabilitāte ASV apdraud arī tās ietekmi pasaulē, šādu viedokli pauda ārlietu eksperts un Vidzemes Augstskolas lektors Jānis Kapustāns.

Viņš norādīja, ka līdz šim ASV gan ekonomiski, gan militāri ir bijusi visspēcīgākā pasaulē, kas nodrošināja amerikāņiem arī vislielāko ietekmi, tomēr arī ne pilnībā neierobežotu ietekmi pasaulē. Patlaban, Kapustāna ieskatā, aktuāls ir jautājums, kāda būs ASV loma pasaulē turpmāk.

Ārlietu eksperts vērsa uzmanību, ka ASV iekšējā nestabilitāte, kur notiek konfrontācija starp demokrātiem un republikāņiem, afroamerikāņiem un baltajiem, dažādu reliģiju piekritējiem paliek arvien kategoriskāka, tādējādi apdraudot gan ASV stabilitāti un arī tās lomu pasaules kontekstā.

Kapustāns vērsa uzmanību, ka svarīgs jautājums ir par to, vai ASV mazinās virzīšanos uz izolacionismu pasaules lietās, ko aizsācis līdzšinējais ASV prezidents Donalds Tramps, proti, ASV norobežojās no daudziem procesiem pasaulē, par prioritāti izvirzot kārtot ASV iekšpolitiskos jautājumus.

Trampa prezidentūras laikā tika pasludināts, ka amerikāņu karavīri pametīs Sīriju, lai gan neliela daļa karavīru tur vēl ir palikuši. Tāpat bija paziņojums, ka karavīri tiks izvesti arī no Afganistānas.

"Latvijai, Igaunijai un Lietuvai ir svarīgi, lai Baltijā paliek NATO karavīri. Patlaban šis jautājums netiek cilāts, tomēr reizēm situācijas var arī mainīties," sacīja Kapustāns.

Pēc ārlietu eksperta paustā, jaunais ASV prezidents Džo Baidens ir pasludinājis, ka viņš atjaunos ciešākas attiecības ar tuvākajiem sabiedrotajiem un, pirmkārt, jau ar Eiropu. Patlaban, kā norādīja Vidzemes Augstskolas lektors, nav skaidrs, cik lielā mērā Baidena vadītajai ASV izdosies atgriezties pasaules politiskajos procesos un kolektīvajās starptautiskajās institūcijās.

Kapustāns atsaucās uz "Latvijas Radio 1" interviju ar reliģiju pētnieku Valdi Tēraudkalnu un viņa sacīto, ka Latvijai nevajadzētu domāt par tanku iegādi, norādot, ka bruņošanās valstij neko īsti nedos. Ārlietu eksperts pavēstīja, ka Latvijas armijai modernu tanku nemaz nav un nav arī plānu tos iegādāties, jo moderni tanki ir ļoti dārgi un tos, savukārt, var iznīcināt ar pārnēsājamām raķetēm.

"Šo piemēru es minu tāpēc, ka konflikts Kalnu Karabahā parādīja, ka ieroči un militārās tehnoloģijas var izšķirt notikumus ļoti strauji. Diemžēl mēs nevaram runāt par pacifisma laikmeta iestāšanos, kad esam blakus valstij, kas pret mums regulāri vērš melīgus apvainojumus un kas ar spēku ir mainījusi robežas citās valstīs, piemēram, Ukrainā un Gruzijā," sacīja Kapustāns, akcentējot, ka Latvijai ir svarīgs spēcīgs NATO un spēcīgs NATO ir tad, ja spēcīga ir ASV.

Jautāts, cik pārējai pasaulei ir bīstama ASV fokusa nosliekšanās no Eiropas uz Dienvidaustrumāziju, kā arī Turcijas ietekmes palielināšanās, ārlietu eksperts uzsvēra, ka Trampam bija spēcīgs uzsvars uz izolacionismu un ASV loma vairākos pasaules reģionos mazinājusies.

Ārlietu eksperts atzīmēja, ka Tramps daudz runāja par pretošanos Ķīnas pieaugošajai ietekmei pasaules ekonomikā un mazāk runāja par Krieviju. Līdzšinējais ASV prezidents savos izteikumos Krieviju zināmā mērā centās pasargāt, tomēr asāks bija savos vārdos attiecībā pret Ķīnu, viņš sacīja.

Jautāts, vai Baidens varētu šajā aspektā kaut ko mainīt, Kapustāns sacīja, ka daļēji jā, bet nez vai pilnībā. Kā var novērot Baidena retorikā, viņš daudz kritizējis Trampu, uzsverot, ka viņš rīkotos citādāk. Jaunais ASV prezidents ir paudis interesi atjaunot attiecības ar tuvākajiem sabiedrotajiem, kas ir iespējams, norādīja Kapustāns, piebilstot, ka attiecībā pret pārējo pasauli amerikāņu loma relatīvi mazinās, neskatoties uz to, ka ASV joprojām ir ekonomiski un militāri visspēcīgākā.

"Domāju, ka tik lielu amerikāņu ietekmi un lomu, kāda tā bija pirms Trampa, iespējams, vairs nevar atjaunot. Arī amerikāņu karavīru skaits Eiropā un citos reģionos nebūs tik liels kā iepriekš," sacīja ārlietu eksperts.

Savukārt, runājot par konfliktu Kalnu Karabahā, amerikāņiem būtiska ietekme tur nekad nav bijusi. Tomēr, ja agrāk ASV varēja izdarīt spiedienu uz Turciju, tad patlaban ASV un Turcijas attiecības nevar nosaukt par labām. Turcija patlaban īsteno daudz patstāvīgāku politiku, pauda Vidzemes Augstskolas lektors.

"Var teikt, ka no konflikta Kalnu Karabahā lielākais ieguvējs bija Turcija, lai gan citi eksperti domā, ka Krievija. Es tomēr sliecos domāt par labu Turcijai. Tik spēcīga Turcijas ietekme kā tagad nekad iepriekš bijušajā Padomju Savienības telpā nav bijusi. Turcijas dēļ Azerbaidžāna spēja šo karu pārliecinoši uzvarēt," teica Kapustāns, piebilstot, ka patlaban Turcijas ambīcijas ir daudz lielākas. Tā konkurē ar Ēģipti, Irānu un cikstās gan ar ES, proti, Franciju, Grieķiju, un ASV, cenšoties palielināt savu ietekmi.

Kapustāns arīdzan norādīja, ka domstarpības parādījās arī NATO ietvaros. Lielas domstarpības Turcijai ir ar Franciju, kas kulmināciju piedzīvoja NATO līmenī. Vienu brīdi pat aizkavējās NATO aizsardzības plāna Baltijas valstīm apstiprināšana, ko Turcija piebremzēja ne tāpēc, ka iestātos pret Baltijas valstīm. Tā bija spēle, kurā Turcija centās panākt atbalstu savām pozīcijām no citām NATO dalībvalstīm, uzsvēra Vidzemes Augstskolas lektors.