Saeima nosoda Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu; aicina piemērot sankcijas arī Baltkrievijai

© Ekrānuzņēmums

Saeima šodien pieņēma paziņojumu, stingri nosodot Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā un aicinot piemērot maksimālās sankcijas arī Baltkrievijai.

Saeima paziņojumu pieņēmusi vienbalsīgi, "par" balsojot 93 deputātiem no visām parlamenta frakcijām un no pie frakcijām nepiederošajiem deputātiem.
Iepriekš Saeimas Ārlietu komisija vienbalsīgi atbalstīja paziņojumu "Par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti".
Pieņemtajā paziņojumā Saeima tāpat stingri nosoda Baltkrievijas iesaisti militārajā uzbrukumā Ukrainai.

Parlaments uzsver, ka Krievijas neattaisnojamais iebrukums Ukrainas teritorijā ir rupjš Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums, kas ir klajā pretrunā ar Krievijas saistībām, kuras izriet no ANO Statūtu un starptautisko tiesību normām, kā arī ar tām saistībām, kuras Krievija ir uzņēmusies, parakstot Budapeštas memorandu un apņemoties garantēt Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti.

Saeima pieprasa Krievijai un Baltkrievijai nekavējoties pārtraukt turpmāku militāro agresiju, atsaukt bruņotos spēkus no Ukrainas teritorijas un deeskalēt situāciju, iesaistīties diplomātiska risinājuma meklējumos, kā arī izbeigt turpmāku visu veidu agresiju un provokācijas pret Ukrainu un ievērot starptautiskajos līgumos noteiktās saistības.

Deputāti atkārtoti apstiprina Latvijas nelokāmo atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai tās starptautiski atzītajās robežās, kā uzsvērts ANO 2014.gada rezolūcijā "Par Ukrainas teritoriālo integritāti".

Saeima pauž solidaritāti Ukrainai un tās sabiedrībai un apstiprina atbalstu Ukrainas centieniem nostiprināt valsts demokrātisko attīstību un panākt progresu tās Eiroatlantiskās integrācijas procesā.

Parlaments uzsver nepieciešamību Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm, kā arī sabiedrotajiem un partneriem paust vienotu nostāju, atbalstot Ukrainas tiesības brīvi noteikt savu nākotni, un aicina starptautisko sabiedrību arī turpmāk sniegt politisko atbalstu, ekonomisko un tehnisko palīdzību visās jomās, kur tas nepieciešams, tostarp ar drošību un aizsardzību saistītajās jomās.

Latvijas likumdevējs pieņemtajā paziņojumā uzsver, ka ir svarīgi sniegt militāro atbalstu Ukrainai, nodrošinot tai aizsardzības ieročus saskaņā ar ANO Statūtiem, kas pieļauj individuālo un kolektīvo pašaizsardzību.

Saeima uzsver nepieciešamību NATO tūlītēji stiprināt drošību un sabiedroto klātbūtni NATO austrumu flangā, tai skaitā aktivizējot Ziemeļatlantijas jeb NATO līguma 4.panta konsultācijas.

Deputāti uzsver, ka Krievijas un Baltkrievijas dalība starptautiskajās organizācijās, kas aizstāv mieru, drošību, cilvēktiesības un noteikumos balstītu starptautisko kārtību, nav savienojama ar šo valstu veikto neprovocēto un nepamatoto agresiju pret Ukrainu.

Tāpēc Saeima rosina starptautisko sabiedrību aktīvi atbalstīt Ukrainu, aicina ANO un Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju izskatīt Krievijas starptautisko tiesību un saistību pārkāpumus un paust asu nosodījumu.

Parlaments rosina ES nekavējoties rīkoties, piemērojot maksimālās sankcijas Krievijas, Baltkrievijai un to amatpersonām, kuras ir atbildīgas par šo uzbrukumu Ukrainas valstiskumam.

Deputāti aicina Eiropas Padomi rosināt jautājumu par Krievijas izslēgšanu no šīs organizācijas.

Jau vēstīts, ka ceturtdienas rītā Krievija sāka militāru uzbrukumu Ukrainai. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien teica runu Krievijas telekanālā "Rossija-24", paziņojot, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā.

Īsi pēc tam televīzijas kanāls '"Doždj" vēstīja, ka no dažādām Ukrainas pilsētām, tostarp no Kijevas, pienāk ziņas par sprādzieniem. CNN, atsaucoties uz Ukrainas Iekšlietu ministriju, ziņoja, ka sprādzieni Kijevā esot raķešu triecieni.

Ukrainas armija ceturtdien paziņoja, ka Donbasā notriekusi sešas Krievijas lidmašīnas un helikopteru.

Ukrainas vēstnieks ANO Serhijs Kisļica aicinājis Drošības padomi darīt visu, lai apturētu karu pret viņa valsti.

Politika

Labklājības ministrija (LM) ir iesniegusi saskaņošanai valdībā grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim pensiju iemaksu likmes viena procentpunkta pārnesi no pensiju otrā līmeņa uz valsts nefondēto pensiju shēmu jeb pensiju pirmo līmeni.

Svarīgākais