Nacionālā apvienība (NA) meklē veidu, kā saviem vēlētājiem paskaidrot, kāpēc tā neatbalsta līdzšinējā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) kandidatūru Valsts prezidenta amatā, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis.
Kā vēstīts, Saeimas deputāts, NA valdes loceklis Jānis Dombrava intervijā Latvijas Radio akcentēja, ka NA varētu virzīt savu kandidātu Valsts prezidenta amatam, ja pirmajā piegājienā nevienu no līdz šim pieteiktajiem kandidātiem ievēlēt neizdotos.
Politologs norādīja, ka Rinkēvičs savas darbības laikā ir konsekventi pildījis NA ārpolitiku. Pirms vairākiem gadiem NA ar skaļu retoriku cīnījās par to, lai apturētu dziesmu konkursu "Jaunais vilnis", tomēr tieši Rinkēvičs izbeidza festivāla norisi valstī, iekļaujot tā dēvētajā "melnajā sarakstā" dažādus Krievijas estrādes māksliniekus.
"Rinkēvičs konsekventi ir licis "melnajā sarakstā" cilvēkus, kas bijuši pret Latviju. Tas nebija viennozīmīgi līdz pat 2022.gada februārim. Rinkēviču daudzi kritizēja, bet viņš pildīja to ārpolitikas daļu, kas bija orientēta pret Krievijas ietekmi Latvijā," sacīja politologs.
Viņš arī norādīja, ka Rinkēvičs ir ne tikai "Jaunās vienotības" (JV) populārākais politiķis, bet ticami, ka viņš varētu būt arī populārākais politiķis NA vēlētāju vidū. Rajevska ieskatā, šādā situācijā NA ir sarežģīti atrast iemeslu, lai paskaidrotu saviem vēlētājiem, kāpēc viņi neatbalsta Rinkēviču.
Pēc politologa paustā, NA risina vēl kādu problēmu. Partiju apvienība labi zināja, ka pašreizējam Valsts prezidentam Egilam Levitam nebūs balsu parlamentā, tomēr NA izvirzīja viņu. Politologs pieļāva, ka NA gribētu aizmirst sarunas vairāku stundu garumā, kamēr tika pieņemts lēmums izvirzīt Levitu, diskutējot, vai tiešām frakcijas locekļi ir gatavi balsot par līdzšinējo valsts pirmo personu.
"No brīža, kad Levits paziņoja, ka nekandidēs uz otro termiņu Valsts prezidenta amatā, NA bija laiks izvirzīt savu kandidātu un cīnīties. NA šajā spēlē ir palaidusi garām savas iespējas," sacīja Rajevskis.
Taujāts, kā valdības stabilitāti varētu ietekmēt NA mēģinājumi atrast kandidātu, par kuru arī koalīcija varētu vienoties, politologs norādīja, ka patlaban ir utopiski domāt, ka otrajā prezidenta vēlēšanu kārtā koalīcijai būs vieglāk vienoties par vienu kandidātu. To ietekmēs gan emocionālais uzslāņojums no pirmās vēlēšanu kārtas, tāpat tiks šķetināts, kā un kurš ir balsojis.
"JV uz prezidenta vēlēšanu procesu ir likusi augstas likmes, deleģējot par savu kandidātu populārāko politiķi un arī populārāko ministru. Domāju, ka otrajā piegājienā viss kļūs vēl sarežģītāk, nekā pirms pirmā piegājiena," pauda Rajevskis.
Runājot par to, vai pastāv iespēja, ka uz nākamo prezidenta vēlēšanu kārtu NA varētu virzīt Levitu, politologs norādīja, ka viņš šādam scenārijam netic. "Apvienotais saraksts" (AS) neatteiksies no priekšvēlēšanu laikā sacītā, ka AS neatbalstīs Levitu kā prezidentu.
"Es neredzu balsis, kuras Levits varētu atrast parlamentā. JV ir izvirzījusi spēcīgāku kandidātu. Ja NA septiņas reizes pārkāpj pāri savu vēlētāju interesēm un ignorē tās, nenobalsojot par Rinkēviču un piedāvājot prezidenta amatam Levitu, tas radītu daudz jautājumus no JV puses," sacīja politologs.
Viņa ieskatā, JV nebūs gatava iet uz tik lieliem kompromisiem un piedot šādu NA soli. Rajevskis norāda, ka šādā situācijā Levitam būtu vēl mazāk balsu un situācija paliktu gaužām sliktāka, proti, tas var kalpot par nopietnu impulsu valdības un koalīcijas krīzei.
Runājot par to, vai 31.maijā tiks ievēlēts jaunais Latvijas Valsts prezidents, politologs atzīmēja, ka ir virkne apstākļu, kas liek domāt, ka prezidentu šajā dienā ievēlēs.
LETA jau rakstīja, ka maija pēdējā dienā gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimā pārstāvētās partijas ir pieteikušas trīs kandidātus. AS augstajam amatam virza savu dibinātāju, uzņēmēju Uldi Pīlēnu, JV prezidenta krēslam piedāvā Rinkēviča kandidatūru, bet opozīcijā esošā frakcija "Progresīvie" prezidenta postenim virza publiskās pārvaldības eksperti Elīnu Pinto.
NA sākotnēji bija paredzējusi Valsts prezidenta amatam uz otro termiņu pieteikt pašreizējo valsts galvu Levitu, taču viņš no kandidēšanas atteicās, juzdams, ka koalīcijā trūkst atbalsta viņa ievēlēšanai. Pēc šāda Levita soļa NA arvien biežāk, komentējot gaidāmo vēlēšanu norisi, norāda uz nepieciešamību koalīcijai tomēr vienoties par vienu Valsts prezidenta amata kandidātu, to gan darot, pirmajās vēlēšanās amatā neievēlot nevienu.
Nevienam no trim oficiāli pieteiktajiem Valsts prezidenta amata kandidātiem pagaidām nav skaidra balsu vairākuma, lai uzvarētu vēlēšanās.