Kariņš ir sācis sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu ar ZZS un "Progresīvajiem" [papildināts 15:47]

© Dmitrijs Suļžics/F64

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) rosinās kopīgu sarunu starp "Jaunās vienotības" (JV), Nacionālās apvienības (NA), "Apvienotā saraksta" (AS), Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un "Progresīvo" pārstāvjiem.

To premjers sacīja trešdien pēc tikšanās ar NA politiķiem. Iepriekš Kariņš ticies arī ar AS, ZZS un "Progresīvajiem".

Valdības vadītājs cer šādā sarunā tiktu panākta vienošanās par piecām partijām kopīgi paveicamajiem darbiem. Atkarībā no grafiku salāgošanas šāda piecu pušu tikšanās varētu notikt šonedēļ vai nākamnedēļ.

Konkrētus termiņus šādu sarunu ilgumam premjers atturējās minēt, tomēr no atbildes uz jautājumu par Jāņiem, iespējams, secināms, ka sarunām varētu tikt dota iespēja vismaz līdz saulgriežiem.

Pēc tikšanās ar premjeru un vēl pirms Kariņa paziņojuma NA politiķis Jānis Dombrava norādīja, ka, lai gan ir loģiski, ka gan JV ir savas, "neatkarīgi kā to saucam - ultimāti, prioritātes", gan NA ir savas prioritātes, tomēr Nacionālā apvienība neredz nepieciešamību paplašināt koalīciju.

Dombrava akcentēja, ka valdības darbs jau tagad ir dinamiskākais pēdējo desmit gadu laikā. Pašreizējā situācija ir "dīvains precedents", kad Ministru prezidents rosina transformēt paša vadīto valdību.

Jau vēstīts, ka pašlaik valdošajā koalīcijā strādā JV, NA un AS, taču pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam, Kariņš ir sācis sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu ar ZZS un "Progresīvajiem", kam NA un AS līdz šim iebildušas.

Kariņš jau iepriekš tika izteicies, ka vēlas koalīcijas paplašināšanu, lai panāktu raitāku darbu skolu tīkla sakārtošanā, veselības aprūpes situācijas uzlabošanā, darbaspēka jautājumos, valsts kapitālsabiedrību virzīšanā uz biržu un sociālajos jautājumos, proti, nepieciešama Stambulas konvencijas ratifikācija "kā simbolisks, bet dziļi nozīmīgs Saeimas žests" un Satversmes tiesas lēmuma izpilde, kas saistās ar kopdzīves regulējumu.

Politika

Vakar jau rakstījām par Latvijas Republikas Saeimas 14. novembra lēmumu par jaunu regulējumu obligātās civiltiesiskās apbdrošināšanas (OCTA) likumā, kas nosaka vairākas būtiskas izmaiņas. Iedzīvotāji ar deputātu lēmumu nav mierā, it īpaši satraucoties par likuma normu, kas OCTA polises iegādi prasa arī tādām automašīnām, kas satiksmē nemaz nepiedalās.

Svarīgākais