"Progresīvie" "piesardzīgi optimistiski" par iespēju vēl šovasar nonākt valdībā

© Romāns Kokšarovs/F64

Partija "Progresīvie" ir "piesardzīgi optimistiska" par iespēju vēl šovasar nonākt valdībā, šorīt intervijā LTV "Rīta panorāmai" vērtēja "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Kaspars Briškens.

Briškens atgādināja, ka premjera Krišjāņa Kariņa (JV) rosinātajās sarunās, kurās piedalījās opozīcijas partijas "Progresīvie" un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), bet kuras ignorēja esošie koalīcijas partneri "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA), izrunāti pieci premjera rosinātie jautājumi bloki, par kuriem pamatā atrasti kopsaucēji, tikai cilvēktiesību jautājumos "Progresīvie" grib ambiciozākus mērķus par viendzimuma partnerattiecību regulējumu.

"Progresīvie" arī valdības deklarāciju vēlas redzēt īsāku - lai tajā ir nosaukti vien septiņi līdz desmit svarīgākie valdības darba mērķi un to sasniegšanas ceļi.

Politiķis cer, ka augustā būs skaidrība par valdības tālāko darbu, piemēram, ja būs jauna valdībai, lai tai ir iespēja strādāt ar nākamā gada valsts budžetu, nevis tehniski būtu jāpieņem līdzšinējās valdības izstrādātais.

Pēc Briškena vārdiem, viņš ar piesardzīgu optimismu skatās uz iespēju, ka "Progresīvie" būs jaunajā koalīcijā, kam būtu jābūt rīcībspējīgākai un dinamiskākai par esošo.

Briškena vērtējumā, valdība, kurā būtu tikai "Jaunā vienotība" (JV), "Progresīvie" un ZZS, nebūtu optimālākais risinājums, lai arī strādāt varētu. Optimāls variants, viņa skatījumā, būtu tāda valdība, kurā bez minētajām trīs partijām iesaistās arī vismaz viens no esošajiem koalīcijas partneriem.

Jau vēstīts, ka pēc Ministru prezidenta Kariņa iniciatīvas īsi pēc Valsts prezidenta vēlēšanām sākās partiju sarunas par JV būtiskām dažādām tēmām. Premjera mērķis esot izveidot plašāku koalīciju. Sarunās piedalās JV, ZZS un "Progresīvie". Savukārt AS un NA šīs tikšanās boikotē, jo neatbalsta pašreizējās koalīcijas - JV, AS un NA - paplašināšanu.

Savukārt runājot par situāciju Rīgā, kur nesen no mēra amata atkāpās "Par/Progresīvie" pārstāvis Mārtiņš Staķis, Briškens uzsvēra, ka "Progresīvajiem" palikt opozīcijā nebūtu vēlamais scenārijs, jo kā lielākajai frakcijai tai esot "pienākums turpināt iesāktos darbus".

Pēc politiķa vārdiem, Staķa atkāpšanās nenozīmē, ka "Progresīvie" aiziet opozīcijā, tomēr darba turpināšana koalīcijā būšot atkarīga no tā, vai izpildīsies vairāki partijai svarīgi nosacījumi. Briškens vēlreiz apliecināja, ka uz ārkārtas vēlēšanām "Progresīvie" iet nevēlas.

Politika

"Jaunās vienotības" valde pēc izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas ierosinājuma ir pieņēmusi lēmumu atbalstīt budžeta investīcijas izglītības kvalitātes celšanā, palielinot pedagogu atalgojumu un, sākot ar 2025.gadu, pakāpeniski ieviest jauno finansēšanas modeli "Programma skolā".

Svarīgākais