Politoloģe: Kūtra neievēlēšana par Saeimas priekšsēdētāju neietekmēs valdības stabilitāti

Saeimas deputāta Gunāra Kūtra (ZZS) neievēlēšana par Saeimas priekšsēdētāju neietekmēs valdības stabilitāti, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Rīgas Stradiņa universitātes lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.

Viņa uzskata, ka "Jaunās vienotības" (JV) un "Progresīvo" atteikšanās balsot par Kūtra kandidatūru Saeimas priekšsēdētāja amatam bija vienīgais risinājums, lai nesagrautu savu reputāciju. Politoloģe atgādina, ka jaunās valdības pamatā bija ielikta strikta norobežošanās no koruptīvos noziegumos apsūdzētā bijušā Ventspils mēra un pašreizējā Ventspils domes deputāta Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij"), taču Kūtris vairākkārt publiskajā telpā pauda pilnīgi pretēju viedokli. Ja JV un "Progresīvie" nobalsotu par Kūtri kā otru augstāko valsts amatpersonu, tad viss valdības koncepts par norobežošanos sabruktu.

Savukārt komentējot ZZS rīcību, Metla-Rozentāle uzsvēra, ka ZZS izturēja līdz galam savu pozīciju. Viņa atgādināja, ka ZZS nekad publiski nav paudusi norobežošanos no Lemberga, tā vietā partija ir izvēlējusies publiski nerunāt par Lembergu. Politoloģe akcentēja, ka ZZS atteicās noņemt Kūtra kandidatūru Saeimas priekšsēdētāja amatam, jo tādējādi viņi atkāptos no saviem principiem un ideoloģijas, kas viņiem bija pirms vēlēšanām, ko viņi nav mainījuši arī valdības veidošanas procesā, lai nezaudētu savu vēlētāju uzticību, jo daļa ZZS vēlētāju partiju identificē tieši ar Lembergu.

Metla-Rozentāle uzskata, ka Kūtra neievēlēšana par Saeimas priekšsēdētāju neietekmēs valdības stabilitāti, jo ZZS ir sapratusi, ka partneriem nebija citas izvēles, lai pasargātu koalīciju no sabrukuma. Savukārt ZZS procesā neko neesot zaudējusi, jo Kūtra vietā izvirzīja Daigu Mieriņu, kuras kandidatūru atbalstīja visi koalīcijas partneri. Iespējams, ka ZZS līdz galam nebija saskaņojusi Kūtra retoriku par Lembergu, tādēļ jau rēķinājās ar koalīcijas partiju un sabiedrības reakciju.

Vērtējot jaunievēlēto Saeimas priekšsēdētāju Mieriņu, politoloģe uzsvēra, ka Mieriņai ir pieredze pašvaldības, kā arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājas amatā, kas nozīmē, ka viņa pārzina valsts pārvaldības dažādus aspektus, zina, kā ir jāorganizē darbs. Protams, Saeimas priekšsēdētājam ir citi darba pienākumi, taču nepieciešamās administrēšanas organizatoriskās zināšanas un prasmes viņai jau ir.

Kā vēstīts, par Saeimas priekšsēdētāju trešdien ievēlēta koalīcijas virzītā ZZS pārstāve Mieriņa.

Par Mieriņu nobalsoja 55 deputāti - ZZS, "Jaunās vienotības" un "Progresīvo" deputāti, kā arī atsevišķi "Latvija pirmajā vietā" parlamentārieši, piemēram, Linda Liepiņa, Ramona Petraviča, Ainārs un Ričards Šleseri. Pret Mieriņu balsoja 34 parlamentārieši.