Valdība izskatīs 2024.gada valsts budžeta likumprojektu
Valdība šodien izskatīs Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par 2024.gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 14,5 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi paredzēti 16,2 miljardu eiro apmērā.
Vispārējās valdības, kas aptver visu valsts un pašvaldību pārvaldes struktūru, kā arī sociālās apdrošināšanas iestādes, kopējie ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 17,8 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 19,1 miljarda eiro apmērā. Tādējādi 2024.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Par trim galvenajām valsts prioritātēm noteiktas iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība.
Salīdzinot ar 2023.gada budžetu, 2024.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 1,763 miljardiem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2024.gadā paredzēti par 1,538 miljardiem eiro lielāki nekā 2023.gada valsts budžeta likumā.
Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10 miljardus eiro, bet izdevumi 12,1 miljardu eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 4,8 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 4,4 miljardu eiro apmērā.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) norāda, ka 2024.gada valsts budžeta projekts atspoguļo valsts ilgtermiņa izaugsmes un labklājības nodrošināšanai būtiskākās prioritātes. Drošības jautājumi reģionā būs aktuāli arī nākamos gadus, tāpēc ieguldījumi vērsti uz to, lai Latvijas robežas būtu nostiprinātas, turpinātos bruņoto spēku spēju attīstība un pieaugtu Latvijas dienestu kapacitāte, reaģējot uz visu veidu izaicinājumiem, ieskaitot apdraudējumu kibertelpā.
Tāpat Siliņa uzsver, ka uzdevums ir panākt, lai papildu investīcijas veselības aprūpē un izglītībā sajustu Latvijas iedzīvotāji. Tas nozīmē mazākas rindas pacientiem un konkurētspējīgu, mūsdienu prasībām atbilstošu izglītību Latvijas skolēniem, kuri veidos valsts nākotni. Tāpēc 2024.gada valsts budžets veidots, centrā liekot galveno vērtību - Latvijas cilvēkus, kuriem jājūtas drošībā, jāsaņem pienācīga veselības aprūpe, kā arī jāiegūst darba tirgus prasībām un valsts ilgtermiņa izaugsmei nepieciešamās prasmes un zināšanas, pauž Siliņa.
Savukārt finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) norāda, ka nākamā gada budžets ir drošības un atspēriena budžets.
Pēc Ašeradena paustā, jau šobrīd ir labas pazīmes ekonomikas atlabšanai - sāk mazināties inflācijas šoks un Eiropas Centrālās bankas lēmums nepaaugstināt procentu likmes dos nepieciešamo atelpu tautsaimniecībai.
Vienlaikus viņš norāda, ka pieaugošā ģeopolitiskā nestabilitāte līdzās esošajai agresorvalstij Krievijai, hibrīdkara apdraudējums Latvijai un nesavtīgs atbalsts Ukrainai liek valdībai īpaši atbildīgi veidot budžetu un virzīties uz būtisku iekšējās un ārējās drošības izmaksu palielinājumu.
Savukārt papildu finansējums pārējām valdības noteiktajām prioritātēm, īpaši veselības aprūpes pakalpojumiem un to kvalitātes uzlabošanai, pedagogu atalgojumam, augstākajai izglītībai, tostarp dabaszinātņu un tehnoloģiju jomas (STEM) stiprināšanai, inovācijām un zinātnei, kā arī eksporta atbalstam, dos nepieciešamo atspērienu Latvijas ekonomikas izaugsmes atjaunošanai nākamajos gados, uzskata Ašeradens.
Valsts parāds nākamgad prognozēts 18,6 miljardu eiro apmērā jeb 41% no IKP.
Prioritāro pasākumu īstenošanai tiks izmantoti līdzekļi no fiskālās telpas, budžeta izpildes procesā pārdalāmajiem finanšu līdzekļiem, tostarp papildu iemaksām valsts budžetā no valsts kapitālsabiedrībām, kā arī vienreizējiem pasākumiem finansējums ir paredzēts ārpus fiskālās telpas.
Gatavojot budžeta piedāvājumu, valdība būtisku papildu finansējumu atvēlējusi valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai. Šajā pozīcijā ir paredzēts finansējums Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas institūcijās nodarbināto atlīdzības palielinājumam, valsts ārējās drošības pasākumu nodrošināšanai un ārējās robežas infrastruktūras izveidei.
Tāpat paredzēti līdzekļi kiberdrošības stiprināšanai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienību dzīvības glābšanas spēju stiprināšanai un citiem pasākumiem. 2027.gadā plānots sasniegt finansējuma apjomu valsts aizsardzībai 3% apmērā no IKP.
Izglītības jomā nozīmīgākais ir finansējums pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanas nākamajam solim no 2024.gada 1.janvāra. Tāpat papildu finansējums paredzēts, lai īstenotu secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā, un mācību līdzekļu iegādei un digitālo mācību līdzekļu izstrādei. Paredzēts arī finansējums augstākajai izglītībai un zinātnei, dabaszinātņu un tehnoloģiju jomas stiprināšanai izglītības iestādēs un citiem pasākumiem.
Veselības aprūpes pakalpojumu un kvalitātes uzlabošanai paredzēti papildu 275 miljoni eiro. 2024.gada valsts budžetā paredzēts papildu finansējums kompensējamo zāļu pieejamībai, iekļaujot arī jaunus medikamentus. FM norāda, ka mazināsies pacientu gaidīšanas rindas un būs plašākas iespējas tikt pie nepieciešamajiem izmeklējumiem un procedūrām. Papildu budžeta līdzekļus ieguldīs sirds un asinsvadu veselības jomā, atbalstam onkoloģijas pacientiem un zobārstniecības pakalpojumu pieejamībai bērniem. Nākamgad arī turpinās paaugstināt mediķu algas.
Neatkarīgo iestāžu, tostarp sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu kapacitātes stiprināšanai un konkurētspējas nodrošināšanai paredzēti papildu 18 miljoni eiro. Normatīvu un tiesas spriedumu izpildei paredzēts novirzīt vairāk nekā 17 miljonus eiro.
Lai 2024.gadā īstenotu nozaru pieteiktās prioritātes, papildus paredzēti teju 176 miljoni eiro. Piemēram, Ekonomikas ministrijas prioritātei - inovāciju un eksporta atbalstam - paredzēti seši miljoni eiro. Savukārt zemkopības nozarē būtiskākais finansējums plānots atbalstam lauksaimniecības ekonomiskās dzīvotspējas stiprināšanai un krīzes radīto seku novēršanai, kā arī investīciju atbalstam augļkopības un dārzeņkopības saimniecību konkurētspējas stiprināšanai un eksportspējas veicināšanai.
Satiksmes ministrijai paredzēts piešķirt finansējumu nozares attīstībai 40 miljonu eiro apmērā. No tā 19 miljoni eiro paredzēti dzelzceļa publiskās infrastruktūras uzturēšanai un 19 miljoni eiro dotācijai sabiedriskā transporta zaudējumu segšanai.
Starp atbalstītajām nozaru prioritātēm ir arī Labklājības ministrijas pasākumi 32,6 miljonu eiro apmērā. Tostarp līdzekļi paredzēti piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas saņēmēju loka un apmēra paplašināšanai, atbalsta pasākumiem ģimenēm un bērniem, kā arī personu ar invaliditāti asistentu un pavadoņu atlīdzības apmēra paaugstināšanai.
Vēl 50 miljoni eiro paredzēti klimata un enerģētikas jomas pasākumam - elektroenerģijas tarifu pieauguma kompensēšanai. Savukārt Kultūras ministrija plāno celt kultūras nozares cilvēkresursu kapacitāti un paplašināt programmas "Latvijas skolas soma" pieejamību.
Valdības lēmumi ir bijuši tādi, lai izvairītos no būtiskas nodokļu paaugstināšanas un finansējuma samazinājuma svarīgiem valsts pakalpojumiem, norāda FM. 2024.gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti 19 likumprojekti.
Piemēram, nodokļu politikā ar grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredzēti vairāki pasākumi, lai veicinātu ilgtspējīgu cilvēkkapitāla attīstību Latvijā un darba devēja iespējas motivēt darbiniekus, tostarp darbinieka ienākuma atbrīvošana no algas nodokļa, ja darba devējs apmaksā darbiniekam mācību maksu par augstākās izglītības iegūšanu un studijas saistītas ar prasmju iegūšanu, kas ir nepieciešama darba devējam.
Paredzēta arī atbrīvojuma sliekšņa palielināšana darba devēju apmaksāto veselības apdrošināšanas prēmiju summām līdz 750 eiro gadā un darba devēja kompensāciju par darbinieka izdevumiem saistībā ar attālināto darbu palielināšana līdz 40 eiro mēnesī.
Tāpat likumprojektā ietverti grozījumi mazo uzņēmumu darbības atbalstam un vienkāršošanai. Paredzēts turpmāk atļaut mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, ja tie gūst ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamus ienākumus, piemērot diferencēto neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām. Pasākums ietverts vienotā paketē ar grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz vienotas likmes noteikšanu mikrouzņēmumiem 25% apmērā līdzšinējo divu likmju - 25% un 40% - vietā.
Ar grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā paredzēts noteikt, ka ar PVN neapliek konkrētus pakalpojumus, kas cieši saistīti ar sportu. Tāpat paredzēts mazināt administratīvo slogu un veicināt uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, kā arī pārskatīt nosacījumus reģistrētiem PVN maksātājiem attiecībā uz priekšnodokļa korekciju zaudētiem parādiem. Savukārt PVN reģistrācijas sliekšņa paaugstināšana līdz 50 000 eiro mazinās inflācijas radītās sekas tieši attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem, pauž ministrijā.
Paredzēts pārskatīt un paaugstināt akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem, e-šķidrumiem, tabakas aizstājējproduktiem, alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī dīzeļdegvielai un petrolejai, ko izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās, veicot atbilstošus grozījumus likumā par akcīzes nodokli un grozījumu likumā par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.
Ņemot vērā augsto tirgus koncentrāciju kreditēšanas sektorā, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību finanšu sektora klientiem un augsto procentu likmju apstākļos ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, lai nodrošinātu Latvijas sabiedrības pieaugošo vajadzību finansēšanu, tostarp lai aizsargātu sabiedrības drošību un labklājību, ir izstrādāti Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma grozījumi, lai nodrošinātu taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā.
Ar šiem grozījumiem likumā no 2024.gada paredzēts noteikt, ka kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veic ikgadēju uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus. Grozījumi likumā arī paredz, ka ikgadēji samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk neierobežotā laika periodā tiks ņemta vērā, aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.
Minimālo algu no 2024.gada plānots palielināt līdz 700 eiro mēnesī.
Ministrijā norāda, ka budžeta sagatavošanas procesā notika diskusijas ar sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) un tika sagatavots Ministru kabineta (MK) un LPS vienošanās un domstarpību protokols par 2024.gada budžetu un budžeta ietvaru 2024.-2026.gadam. Ikgadējā MK un LPS vienošanās un domstarpību protokolā ir panāktas vairākas nozīmīgas vienošanās, kas ir vērstas uz pašvaldību attīstību, tostarp nodrošinot plašākas aizņemšanās iespējas un būtiski palielinot aizņemšanās limitu.
Plānots, ka pašvaldību pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi salīdzinājumā ar 2023.gada plānu pieaugs par 221,1 miljonu eiro. Valdība ir apņēmusies pašvaldībām garantēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas ir lielākais pašvaldību ieņēmumu avots, prognozes izpildi 100% apmērā. Līdz ar to pašvaldībām tiek paredzēta stabila un prognozējama ieņēmumu bāze 2024.gadā, kas nodrošinās nepieciešamos finanšu resursus pašvaldību funkciju veikšanai un saistību izpildei, pauž ministrijā.
Visām pašvaldībām 2024.gadā tiek plānots izlīdzināto ieņēmumu pieaugums vidēji 8,1% apmērā, salīdzinot ar 2023.gadam plānoto. Tāpat ir panākta vienošanās piešķirt vienreizēju papildu dotāciju septiņu miljonu eiro apmērā 19 pašvaldībām.
2024.gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara projektu kopā ar pavadošajiem likumprojektiem Saeimā plānots iesniegt piektdien, 3.novembrī.