Kritiska par biroja veikumu ir arī premjere. Viņa TV3 raidījumā "Nekā personīga" atklāj, ka mudinājusi KNAB šefu kāpināt darba efektivitāti. Turklāt finanšu ministrijas iecerētā VID reforma nozīmē, ka KNAB būs vēl plašāks darba lauks. Birojam nodos Iekšējās drošības pārvaldi, kas vēl šobrīd ir VID sastāvā. Ģenerālprokurors gan saka – Latvijā joprojām ir pārāk daudz finanšu noziegumu izmeklēšanas iestāžu. Bet to reformai politiķi nav spējuši saņemties gadiem.
VID ir finanšu ministra padotības iestāde. Dienestā ir vairākas struktūras - Muitas pārvalde, Nodokļu un muitas policija, Iekšējās drošības pārvalde. Finanšu ministrs iesaka to mainīt. 45 lapu garā informatīvajā ziņojumā piedāvāts represīvās iestādes no VID struktūras izņemt.
Aplokšņu algu maksātājus un citu noziedznieku ķērājus Nodokļu policiju pa tiešo padot Finanšu ministrijai. Bet Iekšējās drošības pārvaldi, kam ir jāmeklē negodīgi strādājoši darbinieki VID iekšienē, pievienot KNAB. Finanšu ministrs uzskata, ka šādi VID kļūšot par uzņēmēju labo sadarbības partneri. Jo represīvās funkcijas līdz šim to traucējušas darīt.
Ejot šo ceļu, ir ļoti svarīgi atdalīt, lai veidotu valsts nodokļu administrācijas servisa organizāciju, augstu digitalizētu servisa organizāciju, bet ne izmeklēšanas organizāciju. Tādēļ šī doma par to, ka policijas iestādi atdalīt no Valsts ieņēmumu dienesta, un neveidot to kā policejisku, bet kā servisa orientētu augsti digitāli attīstītu vienību, stāsta Ašeradens.
Auditorkompānijas PricewaterhouseCoopers veiktā analīze par VID stirprajām un vājajām pusēm gan nerāda pozitīvu ainu. Esot sasniegti VID kapacitātes griesti, un var rasties grūtības nodrošināt esošo servisa līmeni. Pārāk lielā atkarība no IT sistēmām to bojājumu gadījumā apdraud spēju izpildīt pamatfunkcijas. Darbinieki lielās slodzes dēļ izdeg. Likumi joprojām klientus apgrūtina ar pārāk daudz birokrātiskām prasībām. Aizejošā VID ģenerāldirektore piedāvā vairāk izmantot mākslīgo intelektu, jo citu risinājumu kā uzlabot situāciju VID nav.
VID ģenerāldirektore Ineta Jaunzeme raidījumā atklāj, ka ir jāskatās patiesībai acīs:
Arī demogrāfija ietekmē Valsts ieņēmumu dienestu. Mums nebūs iespējams to nodrošināt, tāpēc arvien vairāk ir šie automātiskie risinājumu. Un tā visdrīzāk ir vienīgā izeja situācijas atrisināšanai, jo skaidrs, ka papildus cilvēku nebūs. Jo darba tirgū mēs arī redzam, bezdarbs ir tikai 5%, principā nav bezdarbs. Protams, mēs gribam individuālu attieksmi, es arī gribu, katrs no mums, bet, lai atbildētu uz jautājumu, kā mēs varam būt efektīvāki, tie ir automatizācijas risinājumi.
Politiķi jau ilgāku laiku sprieduši, ka dažādās institūcijās izveidotie departamenti vai biroji, kas izmeklē pašu iestāžu darbinieku pastrādātos noziegumus, jāapvieno zem viena jumta. Bijušā ministra Māra Kučinska laikā Iekšlietu jomas uzrauga Iekšējās drošības biroja vadītāja krēslu zaudēja Valters Mūrnieks. Tobrīd bijusi iecere iestādi pievienot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. To atbalstījis arī KNAB priekšnieks Jēkabs Straume. Bet valdību maiņa plānu izjauca un reformas tā arī nenotika.
Bijušais iekšlietu ministrs, Saeimas deputāts Māris Kučinskis stāsta, ka, laikam ejot, ir jābūt zināmām izmaiņām.
To institūciju, kas uzrauga, mums ir par daudz. Un kapacitātei nepietiks cilvēku, lai tos šķaidītu atsevišķās struktūrās.
KNAB, kura darbu pārrauga ministru prezidents, un reformas ietvaros pievienos VID Iekšējās drošības pārvaldi, pēdējo gadu laikā reti izcēlies ar apjomīgu noziegumu atklāšanu un veiksmīgu lietu novešanu līdz notiesājošam spriedumam tiesās. Bažas par to biroja vadītājam esot izteikusi arī ministru prezidente.
Ministru prezidente Evika Siliņa atklāj savas domas:
Es esmu pārrunājusi ar Korupcijas apkarošanas un novēršanas biroja priekšnieku šo jautājumu. Es arī uzskatu, ka viņiem ir vairāk izmeklēšana jāveido uz risku novērtējumu bāzes. Es domāju par to tiem, kas saprot, kādas tās diskusijas par kriminālprocesu izmeklēšanu ir, par kriminālprocesa obligātumu, vai par to, ka mēs tomēr skatāmies, kuri ir lielākie riski un tur arī veltām resursus. Jo skaidrs, ka visus procesus vienmēr izmeklēt nevarēs.
Mums ir par to bijušas diskusijas. Es ļoti ceru, ka arī biroja vadītājs ieklausīsies un spēs tomēr arī rast risinājumu, kā tomēr skatīties, kas ir šī risku lielākā daļa, kur ir jāvelta lielāka izmeklēšanas kapacitāte. Un kur tomēr tie riski nav tik augsti, un tur varbūt pietiek ar administratīviem procesiem. Tomēr kriminālprocesa ierosināšana nav ne no finansiālā aspekta efektīva, ne arī no tiesību uzraudzības iestāžu efektīva. Un arī no prokuratūras viedokļa. Es domāju, par šo mēs vēl turpināsim runāt arī ar biroja vadītāju, secina Siliņa.
Iekšējās drošības pārvaldes pārcelšana no VID uz KNAB ir solis pareizajā virzienā tā saka Ģerālprokurors. Bet viņaprāt lielāko problēmu politiķi nerisina. Jau Valsts kontrole savā revizijā secināja - Latvijā ir 11 izmeklēšanas iestādes. 7-ņas nodarbojas ar ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu. Starp tām arī Muitas un nodokļu policija. Šī sadrumstalotība traucē noķert lielo shēmu plānotājus un kvalitatīvi izmeklēt sarežģītus noziegumus.
LR Ģenerālprokurors Juris Stukāns "Nekā personīga" skaidro, ka Latvijā šobrīd situācija ar tiesu varas iestādēm nav apmierinošā.
Valsts nespēj nodrošināt kvalitatīvus, saprātīgu un efektīvu procesu izmeklēšanu. Mēs redzam, ka nopietnu lietu ir ļoti maz vai to vispār nav. Mēs redzam pa lielam. 7 institūcijas šodien nodarbojas ar koruptīvu noziegumu izmeklēšanu.
Atrodiet vēl vienu valsti pasaulē, kur tas tā ir. Valsts kā tāda spēja izmeklēt sīkās zādzības lietas un dzērājšoferu lietas. Visām pārējām lietām mums nepietiek ne resursu, ne cilvēku. Bet līdzekļi no valsts puses ir pietiekoši lielā apjomā.
Iepriekšējais iekšlietu ministrs kopā policiju un ģenerālprokuroru pētījuši kā VID Muitas policiju pievienot Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei jeb ENAP. Kā atceras Māris Kučinskis, tam traucējusi gan bijušā ilggadējā Muitas policijas šefa Vladimira Vaškeviča ēna gan tīri praktiskas lietas. ENAP darbiniekiem ir izdienas pensijas, bet Muitas policijai nav. Atšķiras arī abu iestāžu darbinieku atalgojums.