“Jā, ar militāriem tēriņiem ir iespējams celt ekonomisko aktivitāti, tajā skaitā arī noteiktos reģionos, bet tur ir divas lietas; šiem izdevumiem ir jāpaliek valstī, un ieguldījumiem jānotiek nozarēs, kurās ir mazs ēnu ekonomikas īpatsvars,” TV24 raidījumā skaidro politologs Jānis Ikstens.
Viņš norāda, ka ekonomisko pienesumu var gaidīt tikai tad, ja militārie tēriņi paliek valstī, kurā tiek tādējādi radītas darba vietas un maksāti nodokļi, kā arī ir svarīgi saprast, ka būvniecība nav tā sfēra, kurā ēnu ekonomikas īpatsvars būtu zems.
“Ir jābūt politiska līmeņa koordinācijai, jo kaut kāds aizsardzības ministrijas departaments, kurš plāno, teiksim, “pūķa zobu” iegādi, viņš nedomā šādās makroekonomiskās kategorijās. Viņiem ir svarīga tonnāža, izmēri, vēl kaut kas. Un šim departamentam ir pilnīgi vienalga, no kurienes tas nāk, viņiem ir citi uzdevumi. Tāpēc ir jābūt politiskajam līmenim, kas pieņem gudrus, valstiskus lēmumus,” vērtē Ikstens.