Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 2. decembrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
18:30 Eiropas Savienības (ES) valstis ir tuvu vienošanās noslēgšanai par 1,5 miljardu eiro aizsardzības fonda izveidi, lai nākamo trīs gadu laikā palīdzētu stiprināt ES un Ukrainas aizsardzības rūpniecību, pirmdien vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz avotiem.
"ES dalībvalstis tuvojas tam, lai panāktu vienošanos par jaunu 1,5 miljardu eiro aizsardzības fondu," vēsta aģentūra.
"Vienošanās par Eiropas Aizsardzības investīciju programmu, visticamāk, tiks parakstīta līdz gada beigām. Tā ļaus iegādāties militāro aprīkojumu, kura 35% komponentu izgatavoti ārpus ES," norāda "Bloomberg".
Vienošanās ļaus saglabāt un attīstīt ES aizsardzības rūpniecību "ilgtermiņā ar iespēju ātrāk iepirkt gatavu aprīkojumu, kas nepieciešams, lai palīdzētu Ukrainai apmierināt tās aizsardzības vajadzības", vēsta aģentūra.
18:27 Ukrainas Ārlietu ministrija atkārtoti nosodījusi pārmērīgo spēka pielietošanu pret proeiropeiski noskaņotajiem protestētājiem Gruzijā un izteikusi pārmetumus valsts vadībai par iedzīvotāju biedēšanu ar "Ukrainas scenāriju".
"Gruzijas varasiestādēm būtu jāievēro pilsoņu pamattiesības uz miermīlīgu protestu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka protestu iemesls ir valdības lēmums apturēt Gruzijas virzību uz Eiropas Savienību (ES), kas ir pretrunā ar Gruzijas iedzīvotāju eiropeiskajiem centieniem," teikts paziņojumā.
Ministrija pauda neizpratni par Gruzijas augstāko amatpersonu mēģinājumiem apliecināt, ka viņi nav atteikušies no Eiropas integrācijas, vienlaikus ar savu rīcību mainot valsts kursu uz Maskavu - "līdzīgi kā bēdīgi slavenie Ukrainas politiķi, kas mēģināja Ukrainu no ceļa uz ES aizvest Krievijas jūgā".
"Mēs stingri noraidām Gruzijas varasiestāžu neatlaidīgos mēģinājumus ievilkt Ukrainu savas valsts iekšpolitiskajos procesos. Gruzijas valdībai vajadzētu pārstāt biedēt savu tautu ar mītisko "Ukrainas scenāriju", bet praksē vienlaikus realizējot "Baltkrievijas scenāriju"," teikts paziņojumā.
Ministrija arī pauda solidaritāti ar Gruzijas diplomātiem, kas publiski iebilduši pret varasiestāžu rīcību.
"Mēs esam pārliecināti, ka Eiropas integrācija ir stabilitātes, labklājības un demokrātisko institūciju stiprināšanas atslēga Gruzijā, un tiecamies pēc veiksmīgas nākotnes mūsu tautām lielajā Eiropas ģimenē. Mūsu solidaritāte ar Gruzijas tautu ir nelokāma," teikts paziņojumā.
16:12. Ukrainas atteikšanās uz laiku no Krievijas sagrābtajām teritorijām ir viens no variantiem uguns pārtraukšanai, uzskata bijušais NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, uzsverot, ka Ukrainai apmaiņā būtu jāsaņem drošības garantijas.
14:44. Ziedojumu kampaņā "Palīdzi tikt atpakaļ uz kājām!" Latvijas iedzīvotāji tiek aicināti ziedot līdzekļus 2000 brīvroku kruķu iegādei Ukrainā smagi ievainotajiem karavīriem, aģentūru LETA informēja kampaņas organizatori - fonds "Uzņēmēji mieram" un labdarības organizācija "Ziedot.lv".
Jau tagad ap 75 000 līdz 100 000 cilvēku - gan iedzīvotāji, gan militārpersonas - Ukrainā notiekošā kara dēļ ir guvuši smagas apakšstilba traumas, tajā skaitā amputācijas eksploziju, kājnieku mīnu un citu iemeslu dēļ. Diemžēl šie skaitļi turpina pieaugt, norāda kampaņas rīkotāji.
Kā atzīmē organizatori, lielākā daļa šo traumu ir smagas, dzīvi būtiski ietekmējošas ar dziļām fiziskām un psiholoģiskām sekām, kuru pārvarēšana ir sarežģīts, individuāls un ilgs process, un nereti cietušajiem nepieciešami staigāšanas palīglīdzekļi (piemēram, protēzes) visu atlikušo mūžu.
12:25. Studenšu korporāciju Prezidiju konvents, atzīmējot savu simtgadi, aicina ziedot biedrībai "Centrs Marta", lai atbalstītu karā Ukrainā cietušās sievietes, informē SPK senatore Līga Ostrovska.
11:27. Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka pirmdien brīdinājusi savu Ķīnas kolēģi Vanu Ji, ka atbalsts Krievijai var ietekmēt Pekinas attiecības ar Berlīni.
Sarunā ar Vanu Vācijas ārlietu ministre norādīja, ka "pieaugošais Ķīnas atbalsts Krievijai karā pret Ukrainu ietekmē mūsu attiecības". "Tas ietekmē Vācijas un Eiropas drošības pamatintereses," viņa uzsvēra.
Ķīna sevi pozicionē kā neitrālu Krievijas uzsāktajā karā pret Ukrainu un apgalvo, ka, atšķirībā no ASV un citām rietumvalstīm, nesniedz nevienai no pusēm militāru palīdzību.
10:42. Vācijas kanclers Olafs Šolcs pirmdien ieradies iepriekš neizziņotā vizītē Ukrainā, lai apliecinātu Berlīnes atbalstu Kijivas cīņā pret Krievijas agresiju.
Vizītes laikā viņš solīja, ka Eiropas lielākā aizsardzības preču piegādātāja Ukrainai līdz gada beigām sniegs Kijivai militāro palīdzību vēl 650 miljonu eiro apmērā. "Šovakar devos uz Kijivu - ar vilcienu cauri valstij, kas pret Krievijas agresijas karu ir aizstāvējusies jau vairāk nekā tūkstoš dienu," Šolcs raksta platformā "X".
Viņš piebildis, ka Ukrainas aizstāvēšanās pret nežēlīgo Krievijas agresijas karu ir vēsturiska.
09:01. Krievijas bezpilota lidaparāta triecienā Ternopiļā nogalināts viens cilvēks un vēl trīs ievainoti, paziņojis Ukrainas Valsts ārkārtējo situāciju dienests. Kā platformā "Telegram" informēja dienests, triecienā nodarīti postījumi kādai dzīvojamajai mājai, skolai un 20 automobiļiem.
Pēc naktī veiktā krievu lidrobota trieciena kādā Ternopiļas daudzdzīvokļu mājā izcēlās ugunsgrēks, un apmēram 100 iedzīvotāji evakuēti.
08:09. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 743 920 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1790 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 9478 tankus, 19 397 bruņutransportierus, 20 953 lielgabalus un mīnmetējus, 1253 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1019 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 329 helikopterus, 19 886 bezpilota lidaparātus, 2852 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 30 606 automobiļus un autocisternas, kā arī 3619 specializētās tehnikas vienības.
00:10. Uzaicinājums Ukrainai iestāties NATO ir jāsaņem kā vienotai valstij, svētdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, uzsverot, ka tas ir nepieciešams valsts izdzīvošanai.
"Uzaicinājums Ukrainai iestāties NATO ir nepieciešams mūsu izdzīvošanai," Zelenskis teica kopīgā preses konferencē ar jauno Eiropadomes prezidentu Antoniu Koštu.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka iestāties NATO nevar saņemt tikai daļa valsts, jo tas faktiski nozīmētu atzīt Krievijas kontrolētās teritorijas zaudēšanu, ko Ukraina nekad nepieņems.
Tādējādi, kā paziņoja Zelenskis, uzaicinājumu iestāties NATO Ukraina var saņemt tikai savās starptautiski atzītajās robežas.
Zelenskis piektdien aicināja NATO piedāvāt garantētu aizsardzību Kijivas kontrolētajām Ukrainas daļām, lai izbeigtu "kara karsto stadiju".